Bagatskis: Pienācis laiks, kad atkal gribu strādāt

Bagatskis pie Latvijas izlases galvenā trenera stūres bija kopš 2010.gada, tomēr pēc šā gada Eiropas čempionāta speciālists atstāja amatu. Savukārt klubus viņš nav vadījis kopš maija, kad tika atbrīvots no Izraēlas granda Telavivas «Maccabi FOX».

«Pašlaik veltu laiku sev, jo pēdējos astoņus gadus man nav bijis perioda, kad pēc turnīra ar izlasi varu pievērsties sev un ģimenei. Bija iekrājies pietiekami daudz neizdarītu lietu,» pastāstīja speciālists.

«Tomēr vienlaicīgi neesmu aizmirsis par profesionālo attīstību. Ilgu laiku biju ASV (Nacionālajā basketbola asociācijā, Attīstības līgā un universitātēs), kā arī biju Serbijā. Tāpat vienlaicīgi paskatos basketbolu no malas, kur, protams, īpaši mani interesē treneru darbs - kā viņi ietekmē no malas komandu. Esmu daudz veltījis produktīvu laiku sev, tomēr varu teikt, ka nu jau gribu strādāt.»

Bagatskis pauda, ka tagad, saprotot, ka ir noilgojies pēc darba, nav devis aģentam papildu uzdevumu, jo tāds viņam bijis visu laiku.

«Uzdevums aģentam ir visu laiku. Izlases dēļ daži labi piedāvājumi aizgāja garām, bet ar to rēķinājos. Esmu bijis uz pāris darba intervijām, bet tad vēl īsti nesapratu, kad gribu atgriezties darbā. Tagad esmu sapratis, ka to gribu,» stāstīja treneris.

Bagatskis stāstīja, ka, vērojot citus trenerus no malas, viņš īpaši skatās uz to, kā treneris var ietekmēt komandu.

«Ir komandas, kas vienkārši spēlē un trenera viens no galvenajiem uzdevumiem ir netraucēt. Tomēr es uzskatu, ka trenerim ir jāspēj norādīt komandai virziens un viņš to var ietekmēt,» stāstīja speciālists, īpaši uzslavējot Latvijas izlasi.

«Trenerim nebūtu jāmotivē spēlētāji. Esmu trenera karjerā aizvadījis desmit gadus. Paradoksāli, bet Latvijas izlasē man ļoti reti nācās spēlētājiem teikt motivējošas uzrunas, atgādināt, kāpēc viņi ir šeit. Latvijas izlase man tiešām ir ļoti mīļa. Tas ir paradokss - spēlētāji nesaņem atalgojumu, bet viņi atšķirībā no kluba nav jāmotivē. Klubos gandrīz vai jālūdzas, lai spēlētājs dara to, par ko viņam maksā.»

Latvijas izlases galvenā trenera amatā stājies Bagatska šīs vasaras palīgs Arnis Vecvagars, kura vadībā komanda pirmajās divās atlases cikla spēlēs viesos piekāpās Turcijai, bet mājās pārspēja Zviedriju.

«Vairāk vai mazāk gaidīju šādu izlases rezultātu - turki jebkurā sastāvā savās mājās ir ļoti nopietns spēks. Mēs atļāvām viņiem vienīgo lietu, ko nedrīkstējām, - spēlēt uz emocijām. Viņi dabūja savu spēles ritmu, bet mēs to pazaudējām. Galvenais, ka ir vismaz viena uzvara. Šā turnīra specifika ir, ka svarīga nav ieņemtā vieta, bet gan uzvaras,» pauda Bagatskis.

«Es pats pirms šīm spēlēm izteicu treneriem savu viedokli, biju treniņos, parunāju ar pāris spēlētājiem, tomēr katram trenerim ir savs stils un viedoklis - katrs treneris domā, ka viņš ir visgudrākais, tāpēc ļoti muļķīgi uzbāzties ar saviem padomiem.»

Pie Latvijas izlases stūres Bagatskis bijis kopš 2010.gada, komandu vadot četros Eiropas čempionātu finālturnīros, ar katru turnīru komandai progresējot. Tā 2011.gadā Latvija ieņēma 22. vietu, pēc diviem gadiem bija 11. pozīcijā, 2015.gadā palika astotā, bet šoruden izcīnīja piekto vietu. Zīmīgi, ka vēl četras reizes Bagatskis finālturnīrā startējis kā spēlētājs.

Bagatskis trenera karjerā Kijevas «Budiveļņik» komandu divreiz aizvedis līdz Ukrainas čempionu godam. Tāpat viņš strādājis arī ar Latvijas klubiem «Barons» un «Valmiera», slaveno Lietuvas komandu Kauņas «Žalgiris», kā arī Krievijas vienībām Krasnojarskas «Jeņisej» un «Ņižņij Novgorod». Vēl Bagatskis trenējis arī Gruzijā un Izraēlā.