Zviedrijas hokejisti grauj amerikāņus un arī šogad spēlēs finālā

«Sauso» spēli Zviedrijas izlases vārtos aizvadīja Andešs Nilsons, kurš atvairīja 41 pretinieku mesto ripu.

Mača rezultātu piecas minūtes pirms pirmā perioda beigām atklāja Viktors Arvidsons, kurš no vārtu priekšas tīklā ieraidīja amerikāņu vārtsarga nenofiksētu ripu. Pamatīgu pirti uz ledus zviedri sakūra otrajā periodā, kad trīs minūšu un septiņu sekunžu laikā guva trīs vārtus.

Vispirms mazākumā Magnuss Pējervi noslēdza Mīkaela Baklunda iesāktu epizodi, nedaudz vēlāk Patriks Hērnkvists no vārtu priekšas realizēja vairākumu, bet vēl 11 sekundes vēlāk Matīass Jānmarks aizlauzās līdz pretinieku cietoksnim un panāca jau 4:0.

Cenšoties atspēlēties, amerikāņi spēra izmisīgu soli un ātri nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, deviņas minūtes pirms pamatlaika beigām Arvidsonam ieraidot piekto ripu ASV izlases vārtos. Savukārt trīs minūtes pirms finālsvilpes Ādrians Kempe panāca jau 6:0 Zviedrijas izlases labā.

Zviedrija - ASV 6:0 (1:0, 3:0, 2:0)

Vārtu guvēji: 1:0 Viktors Arvidsons (Jākobs de la Rose, Fīlips Fošbergs) (14:43), 2:0 Magnuss Pējervi (Mīkaels Baklunds) (37:09, maz.), 3:0 Patriks Hērnkvists (Mīkaels Baklunds, Jons Klinberjs) (30:05, vair.), 4:0 Matīass Jānmarks (Rikards Rakels) (30:16), 5:0 Viktors Arvidsons (Mika Zibanejads) (51:07, tukšos vārtos), 6:0 Ādrians Kempe (Mīkaels Baklunds) (57:01).

Zviedrijas izlase šajā turnīrā izcīnījusi 9 uzvaras 9 mačos, tostarp ceturtdien tai ceturtdaļfinālā izdevās pārspēt Latvijas valstsvienību ar rezultātu 3:2. Savukārt ASV hokejisti ceturtdaļfinālā ar 3:2 uzveica Čehijas izlasi.

Zviedrija par pasaules čempioni kronēta desmit reizes, tajā skaitā triumfējot pērn notikušajās meistarsacīkstēs. Tāpat zviedriem pasaules čempionātos ir 17 sudraba un 16 bronzas medaļas. ASV ir divkārtējā pasaules čempione, triumfējot 1933. un 1960.gadā. Pasaules čempionātos amerikāņu kontā arī deviņas sudraba un septiņas bronzas medaļas.

No ceturtdaļfinālu nepārvarējušajām komandām piekto vietu ieņēma Somija, sestā bija Krievija, septītajā pozīcijā ierindojās Čehija, bet pirmo astotnieku noslēdza Boba Hārtlija vadītā Latvija. Aiz pirmā astotnieka sekoja Slovākija, Dānija, Vācija, Francija, Norvēģija, Austrija, Baltkrievija un Dienvidkoreja. Pēdējās divas kā savu apakšgrupa vājākās komandas pameta augstāko divīziju un nākamajā gadā spēlēs pirmās divīzijas A grupā.

Baltkrievijas un Dienvidkorejas vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.

Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevadīja, bet krievus cīņā veda Iļja Vorobjovs.