Runā Matulis: Miljonāriem atņemts punkts

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā Herningā paveikusi vēl vienu varoņdarbu, tikai papildlaikā ar 1:2 piekāpjoties Kanādas izlasei. Vairāk par punktu, ko pieplusojām tabulā, esam guvuši psiholoģisko pārliecību, ka neuzvaramu komandu šeit nav. Iegūtais punkts ļauj domāt par mums derīgo divpunktu uzvaru šodienas mačā ar Dāniju. Divus punktus kā ēst vajag arī dāņiem. Būs labs tesiņš, jo Latvijas izlase ir noķērusi savu spēli, nu klāt nākusi arvien lielāka pārliecība, ka varam.

Iemetot aci Kanādas izlases pieteikumā, varēja arī rasties vēlme šo spēli... izlaist.

Tik spēcīga (uz papīra!) Kanāda ilgi nav redzēta. Tikai trim spēlētājiem - abiem vārtsargiem un uzbrucējam Metjū Barzalam alga mazāka par miljons dolāru gadā. Kopā visiem - 85 miljoni!

Par 30 miljoniem vairāk nekā bija ASV izlasei. NHL tikai vienam klubam - Bostonas «Bruins» algu liste pārsniedz 85 miljonus. Pēc algām tātad spēlējām ar izlasi, kas ir pašu spēcīgāko NHL klubu līmenī. Bet NHL taču esot spēcīgākā hokeja līga pasaulē! Tā runā.

Sešpadsmit (!) NHL drafta pirmās kārtas izvēles, trīs no viņiem pirmie numuri - aizsargs Ārons Ekblads 2014. gadā Floridā, Konors Makdeivids - 2015. gadā Edmontonā, četrus gadus pirms Makdeivida turpat «Oilers» ar pirmo numuru draftēts Raiens Ņūdžents-Hopkinss. Uzbrucēji, kas aizvadītajā sezonā NHL pārsvarā metuši vairāk par divdesmit ripām, Makdeividam sametot pat 41. Ļoti spēcīga blice. Kas pirms spēles ar Latviju bija mums tikai vienu punktu priekšā un vēl nebija droši par tikšanu ceturtdaļfinālā un tādi nav arī pēc šā 2:1 overtaimā.

Tradicionālajā pirmsspēles iztaujāšanā vaicāju trenerim Artim Ābolam, vai mūsu 1:8 un kanādiešu 1:5 pret Somiju parāda, ka esam viena līmeņa komandas, uz ko Artis atbildēja, ka vienu spēli uzvarēt var jebkura komanda. Laikam jau ar to domājot Latviju.

Tieši spēlējot kā komanda, uzvarējām gan Vāciju, gan solīdi nospēlējām ar ASV. Ja būs spēles saturs, tad viss ir iespējams. Un vēl Ābols piebilda - žēl, ka viņš par to sācis runāt tikai pirms mača ar ASV.

Ir gadījumi, kad es ticu oficiālajai statistikai, un ir gadījumi, kad neticu. Par vakardienas spēli - ticu iemetienu statistikai, kur esam bijuši līdzsvarā: Teodoram Bļugeram uzvarēti 8, zaudēti 5, Rodrigo Ābolam 9-9, Vitālijam Pavlovam 3-4, Andrim Džeriņam 5-8. Toties vizuāli neticu metienu skaitam pa vārtiem. Mums tikai 15, toties Kanādai - 33. Droši vien, ka tā arī bija, jo daudzi mūsu metieni gāja vārtiem kādu metru - pusmetru garām, kas, protams, netiek pieskaitīti, taču briesmas vārtiem rada.

Savukārt kanādiešu mestajām ripām biežāk ceļā bija Kristers Gudļevskis, kurš pēc mača Soču olimpiskajās spēlēs tiek uzskatīts par Kanādas speciālistu.

Var jau būt, ka pēc ātrajiem pirmajiem vārtiem Kanāda mūs neņēma par pilnu, sak, mēs tāpat sametīsim, cik gribēsim, bet it sevišķi otrās trešdaļas sākumā 85 miljonu vērtā Kanādas izlase kādas piecas minūtes bija iespiesta... savā zonā, bet pamatlaika beigās kolēģis Dainis no «Bites» sāka uztraukties par to, ka kanādieši gaidīja spēles beigas, nemaz necenšoties uzbrukt. Taču tas nemazina mūsu puišu izdarītā darba nozīmi. Spēlējot ar sirdi un prātu, iespējams gāzt kalnus.

«Aizsardzībā galvenais bija nedot viņiem laukuma vidu. Lai vazājas gar bortiem, tas nekas,» pēc spēles mūsu taktiku analizēja Teodors Bļugers. «Spēka Dānijas spēlei pietiks, visu sezonu esmu spēlējis divas dienas pēc kārtas – tas nav nekas jauns.»

Ļoti lepns par spēli bija vadonis Bobs Hārtlijs: «Kad spēlē pret kanādiešiem, ir iespēja sevi salīdzināt ar Nacionālās hokeja līgas spēlētājiem. Ar šādiem mačiem hokejs Latvijā aug, bet pašiem hokejistiem ir svarīgi to izbaudīt. Spēlētājiem to teicu: pasaules čempionāts ir lielisks notikums, lieliska iespēja sevi parādīt uz lielās skatuves. Un viņi dara to, kas no viņiem tiek prasīts. Pat nevaru pateikt, cik esmu lepns par komandu. Bet galvenā spēle notiks otrdien - galvā esam noskaņojušies duelim pret Dāniju. Zinām, kas ir likts uz spēles – gribam pārstāvēt Latviju Kopenhāgenā. Uzticos savai komandai. Tajā ir gan labi cilvēki, gan labi profesionāļi ar attieksmi. Esam gatavi.»

Pēc šādas spēles grūti izcelt kādu vienu galveno varoni, bet tāds noteikti bija Gudijs, kurš arī saņēma labākā spēlētāja balvu, komandas biedriem bilstot, ka Kristers šoreiz viņus vairāk vilcis, nekā viņi palīdzējuši Kristeram.

Ļoti pārliecinoši spēlē vairāki jaunie, Kristiānam Rubīnam savus pirmos vārtus pasaules čempionātos gūstot kā lielmeistaram, mazliet nogaidot, kad vārtpriekšā lielāka burzma.

Jānis Matulis

Uz augšu