/nginx/o/2018/07/04/8036866t1hea6a.jpg)
Man, tāpat kā Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Aigaram Kalvītim, nepatīk zaudēt. Neko. Un nekur. Pat spēlējot ričuraču ar bērniem. Vai 10. maija rezultāts - 2:3 overtaimā Latvijas un ASV spēlē pasaules hokeja čempionātā Herningā pieskaitāms zaudējumiem, uzvarām vai neizšķirtiem? Lai lemj tauta, bet man šī spēlīte baigi patika. Noteikti labākā 2018. gadā mūsu puikām un varbūt pat labākā, kopš Bobs Hārtlijs stūrē Latvijas izlasi. Paskaidrošu, kāpēc.
Ir man viens labs draugs starp ārzemju hokeja žurnālistiem - Antons Valdmans no Fisenes. Daudzus gadus Tonijam bija hobijs - sarēķināt visu komandu algu listes. Kur nu tas iespējams. Pirms spēles ar ASV par pretiniekiem algu listi pārskatīju es pats un, ja nu par kādu centu esmu kļūdījies, tad nesitiet mani krustā kā Oskaru Cibuļski.
Man ASV izlases algu saraksts iznāca mazliet vairāk par 55 miljoniem dolāru.
Pirms nodokļu nomaksas Patrikam Keinam - 10,5 miljoni, Džonijam Gudro - 6,75, Krisam Kraideram - 4,625, Skotam Dārlingam - 4,15, Konoram Mērfijam, Andersam Lī, Bilam Bačeram, Kemam Atkinsonam - gandrīz četri miljoni. Un pretī Latvija ar 4,2 miljoniem eiro, kā vēsta LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Tiem, kam tīk rēķināt vienā skalā - tie esot 5 miljoni dolāru, precīzāk - 5 007 000, kā izrēķināja atraktīvais Dainis no Bites.
Vai jūs laukumā redzējāt ASV izlases desmitkārtēju pārākumu? Es - nē. Mūsu puikas visi spēli kapāja kā līdzīgs ar līdzīgu, lai neteiktu, ka brīžiem mums pat bija pārsvars. Arī spēlējot četri pret četri, kur NHL multimiljonāriem jau nu vajadzēja būt spraunākiem. Bet nebija.
Es skaidri zinu, ka Ronalds Ķēniņš laukumā var riņķot bez apstājas un, ja man kaut ko vēl hokejā gribētos redzēt, tad - kā Ķēniņš pats pret sevi uztaisa spēka paņēmienu. Virtuāli tas laikam esot iespējams. Zinu, ka Rihards Bukarts var skriet kā traks suns, laiku pa laikam kādam iekozdams kājā. Jauns un skrejošs ir Rūdolfs Balcers, kurš katrā spēlē liek par sevi manīt. Tikko no Pitsburgas atlidojušais Teodors Bļugers arī ir izsalcis pēc hokeja.
Dragāt šurpu turpu var jaunais briedis Kristiāns Rubīns, bet, cienījamie lasītāji, ceturtdien Herningā joza visi, arī Miks Indrašis un 34 gadus vecais Miķelis Rēdlihs. Lai gan Miķelis vienmēr bijis ātrs.
Spēles sākumā, vērojot abu komandu skriešanos, man tas viss mazliet atgādināja šorttreku vai šorttreka stafeti. Pāri laukumam, šurpu turpu, bez apstājas. Ar ļoti labu Elvja Merzļikina darbošanos Latvijas izlases vārtos. Kad Elvis bija izvilcis kārtējo neizvelkamo, skatītāji tribīnēs skandēja: «Elvi, Elvi!» Nu neticiet Hārtlijam! Elvis ir dzīvs!
Nu, bet mūsu goli arī bija forši. Uvis Balinskis pāris metrus zonā aiz zilās līnijas uzšāva - 1:1, Andris Džeriņš, par kura veselību tā uztraucāmies, bija veiklākais pie atlecošās ripas. Ļoti labs hokejs. Man ir gods, ka tā spēlē manas valsts puikas.
Pat neraugoties uz to, ka amerikāņi pelna desmit reižu vairāk. Tāds hokejs kā pret ASV dod cerības. Vispirms jau sestdien uzvarēt Vāciju. Viss ir iespējams.
Jānis Matulis
:format(webp)/nginx/o/2020/05/08/13091924t1h67d6.jpg)