Runā Matulis: Ābolu laiks latvju hokejā

Par sevi, protams, bijām pārliecināti, bet nu korejieši? Lai spēlē galda tenisu, badmintonu un visus tos sporta veidus, kur spēks un augums nav nepieciešams. Bet starptautiskā sporta dievi Olimpiskajā komitejā bija lēmuši, ka 2018. gada olimpiskās spēles notiek Korejas pilsētā Phjončhanā, bet spēļu rīkotājiem ir tādas priekšrocības, ka viņi var izlikt spēlēs arī jebkuru sporta komandu. Ja šāds sporta veids ir olimpisko spēļu programmā.

Daudziem par lielu pārsteigumu Koreja pērn uzvarēja 1. divīzijas A grupā, nonākot 2018. gada pasaules čempionātā Herningā vienā grupā ar Latviju.

Apgalvot, ka Latvijas 5:0 uzvara pār Koreju nāca viegli, būtu ļoti neprātīgi. Lai Koreja vēl uz kādu gadu aizkavētos elitē, tai jāapsteidz kāds no Herningas grupas otrā ešelona, kur, gribam to atzīt vai ne, bet tomēr atrodas arī Latvija. Ar 17 Seulā dzimušajiem (nu tā vismaz rāda visi dokumenti) un sešiem naturalizētajiem kanādiešiem ierindā korejieši kā pirmo piebeidzamo cāli bija noskatījuši tieši Latviju.

Kanāda un Somija tomēr ir no cita plaukta. Un visas 60 minūtes aziāti, aktīvi palīdzot kanādiešiem, gāja savu taisno ceļu. Ja nevar Latviju noskriet, tad var savā zonā dažādiem paņēmieniem piebremzēt. Var pieturēt nūju, kā to darīja pats nekaunīgākais kanādietis Maiks Svifts, par to nezin kādēļ nesaņemot divu minūšu noraidījumu.

Trīs reizes Svifts jau pabija uz noraidīto soliņa. Vai kā augumā raženais Ēriks Regans, kurš aiz saviem vārtiem iebrauca ar nūju starp kājām Rihardam Bukartam, par ko hokejā skaitās stipri nesolīds sods. A ko soģis? Divītis Ērikam un divītis Rihardam... par it kā simulāciju.

Kāds cits korejietis (kanādietis) pie vārtiem sāpīgi iedod mugurā Andrim Džeriņam, bet svilpe klusē... Džera un arī Mārtiņš Karsums, kuram trāpīja pašu mestā ripa, spēli nepabeidza, bet līdz ceturtdienai, kad pretī nāks baisāks pūķis (ASV), uz strīpas būšot tikai Džera.

Mežonim (Karsumam) lauzts vaiga kauls un deguns... Pasaules čempionāts beidzies. Trešdien Mārtiņš kopā ar dakteri Andersonu atgriežas Rīgā. Žēl! Izsists viens no izlases līderiem.

Kādu piespēli Mārtiņš otrajā golā atdeva Robertam Bukartam? Pakritis, piecēlies un redz, kur partneris, un precīzi piespēlē. Paldies, Mārtiņ, par čempionātu. Latvijas izlase atlikušajās spēlēs sitīsies arī par tevi.

Vecos laikos man vienmēr pie sirds gājusi Kanādas hokejistu spēle, bet ir liela starpība starp kanādieti un kanādieti. Korejas izlasē spēlējošajiem sešiem kanādiešiem kādreiz varbūt ir bijusi pietiekami augsta meistarība, it sevišķi tas attiecas uz vārtsargu Metu Daltonu, kurš vēl pirms dažiem gadiem spēlēja KHL. Bet... Vai jūs redzējāt Korejas izlases sastāvā 44. numuru Aleksu Plāntu? Es ne. Viņš ir 2007. gada NHL drafta pirmās kārtas 15. numurs. Bet «Oilers» tā arī neuzspēlējot... Nu un šie, kā es saku - otrā uzlējuma kanādieši laukumā joprojām domā, ka ir pirmā uzlējuma. Tas, ka negriež ceļu, ir apsveicama lieta, tomēr, spēlējot Korejas formās, viņi to nedarīja sevišķi tīri.

Bet kur tad virsrakstā pieminētais Ābolu laiks?

Mazais Ābols, tas, kurš Rodrigo, augumā jau sen ir pāraudzis tēvu un, lai cik tas dīvaini liktos, šobrīd jau ir vecāks (1996), nekā Bledā bija Artis (1973). Varbūt ne visi pamanīja, bet spēlē pret Koreju Ābolam trīs rezultatīvas piespēles.

Pa bonbongai Ronaldam Ķēniņam, Rūdolfam Balceram un Robertam Bukartam. Stabils otrās, bet varbūt pirmās (?) maiņas centrs starp Balceru un Ķēniņu.

Mjā, es tā mazliet parēķināju: Latvijas pieci punkti tai praktiski garantē vietu elites grupā arī 2019. gadā. Lai notiktu pretējais, Korejai jādabū seši punkti no ASV, Vācijas, Norvēģijas un Dānijas. Tas nav reāli. Bet izlases kapteinis Roberts Bukarts atkārto LHF prezidenta Aigara Kalvīša teikto - mūsu uzdevums ir cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Nākamais pretinieks - ASV. Ceturtdien.

Jānis Matulis