Dānijas un Zviedrijas hokeja izlases piektdien izcīnīja uzvaras savās pasaules čempionāta pirmajās cīņās.
Dānijas hokejisti «bullīšos» sarūgtina Vāciju; Zviedrija sakauj Baltkrieviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dānija Herningā B apakšgrupas mačā pēcspēles metienu sērijā ar 3:2 (0:0, 2:1, 0:1, 0:0, 1:0) apspēlēja olimpisko vicečempioni Vāciju.
Pirmajā periodā nevienai no komandām vārtus gūt neizdevās, mača rezultātu otrās trešdaļas devītajā minūtē atklājot dānim Jesperam Jensenam, kuram izdevās realizēt vairākumu. Tiesa, nepilnas četras minūtes vēlāk dāņi kļūdījās uzbrukumā, kā rezultātā vāciešiem izdevās nonākt pie vārtiem, ripu tajos ieraidot Leonam Draizaitlam. Trīs minūtēs vēlāk Dānijas hokejisti vēlreiz realizēja vairākumu, kuru ar precīzu metienu noslēdza Frederiks Storms.
Pasaules čempionāta saimnieki vadībā bija līdz pat trešā perioda 11.minūtei, kad Jasins Ēlizs ar metienu pāri dāņu vārtsarga plecam noslēdza Vācijas hokejistu izgājienu pret vienu pretinieku aizsargu. Atlikušajā laikā vārti netika gūti, turklāt dāņi pagarinājumā nespēja realizēt vairākumu.
Līdz ar to uzvarētāja tika noskaidrota pēcspēles metienu sērijā, vienīgo «bullīti» realizējot Detroitas «Red Wings» dāņu uzbrucējam Fransam Nilsenam.
Arī pirmais šīs apakšgrupas duelis noslēdzās pēcspēles metienu sērijā, ASV izlasei gūstot virsroku 5:4 (1:2, 2:1, 1:1, 0:0, 1:0) pār zvaigžņoto Kanādu.
Sestdien šajā apakšgrupā pirmo maču aizvadīs Latvija, kas spēkosies ar Norvēģiju. Vēl B apakšgrupā cīnīsies Somija un Dienvidkoreja.
Tikmēr Zviedrija Kopenhāgenā A apakšgrupas mačā ar 5:0 (2:0, 2:0, 1:0) apspēlēja Baltkrieviju.
Zviedrijas izlasē vārtus guva Līass Andersons, Gustavs Nīkvists, Matīass Janmarks, Rikards Rakels un Mika Zibanejads.
Magnuss Helbergs Zviedrijas izlases vārtos atvairīja visas 27 pretinieku mestās ripas.
Pirms tam Krievija ar 7:0 (3:0, 1:0, 3:0) sagrāva Franciju.
A apakšgrupā spēkosies arī Šveice, Čehija, Slovākija un Austrija.
Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs līdz 15.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju.
To vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes - 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.