Runā Matulis: Latvijai čempionāts jāsāk ar uzvaru!

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Guntis Lazdāns, LHF

Hokeja cilvēki jau droši vien vēl atceras, ka 2018. gada pasaules hokeja čempionāts bija iecerēts kā Latvijas un Dānijas kopējs pasākums, taču tad dāņi noleca nost no Kirova Lipmana ieceres, beigās balsojumā mums atņemot arī visu čempionātu. Ko nu mēs pēc tik daudz gadiem skatīsimies šķībi uz bijušajiem partneriem. Nu nav Dānija hokeja valsts! Nekā personīga vai slikta, bet, ja Herningā (apmēram 50 000 iedzīvotāju), kas sagatavojusi piecus (!!) NHL spēlētājus, nav iespējams atrast viesnīcas astoņām izlasēm? Līdz ar to Latvija dzīvo kādus 40 kilometrus no galvenās halles, brauciens uz to aizņem 37 minūtes (izlases doktora Āra Aivara fiksējums), bet, ja treniņš paredzēts rezerves hallē, tad ceļš vienā virzienā akurāt stunda. Latvija ar Norvēģiju tiekas jau plkst. 13.15. Tiešraide LTV7.

Dzīvošana «Scandic» hotelī ir gana laba, ēst dod, televizori un internets strādā, bārā ir arī alus, 0,3 l - apmēram pieci eiro, bet ne jau aloties te puikas braukuši. Spēlēt un uzvarēt gribas. Jau 5. maijā, kad krustosim nūjas ar Norvēģijas izlasi. Apmēram mūsu meistarības komandu, kuru vajadzētu uzvarēt. Jo Norvēģijai esot vājākā izlase pēdējo piecu sešu gadu laikā. Man lielākais iztrūkums tajā šķiet ilggadējā galvenā trenera Roja Johansona klātneesamība. Rojs bija Norvēģiju trenējis 12 gadus, nu otru gadu izlasi vada Peters Toresens. Pērn Ķelnē finišējot vienu vietu (11.) tūdaļ aiz Boba Hārtlija (10. pozīcija).

Skaidrs, ka šai pirmajai spēlei ir ļoti augsta likme - uzvara, un tu ej ar paceltu galvu. Kā pērn Ķelnē pēc 3:0 pret Dāniju.

Kaut tā uzvara nebija ne smuka, ne viegla. Bet sportā un jo sevišķi hokejā pats smukākais ir rezultāts. Kā mēdza atkārtot mūsu hokeja un futbola vecmeistars Alfons Jēgers. Pēc uzvaras un vārtu gūšanas spēlētājiem it kā pieaug spārni. Kā viņa pirmajā pasaules čempionātā pirms sešiem gadiem Mikam Indrašim.

Mūsu plusi? Visu cieņu norvēģu pirmajam vārtu vīram Larsam Haugenam, bet Šveices vicečempions Elvis Merzļikins man liekas daudz spraunāks. Jā, norvēģu aizsargi esot labi slidotāji un kvalitatīvi ievadot uzbrukumus, kā arī vispār norvēģi labi kontrolējot ripu. Tas laikam no hokeja mātes Zviedrijas, jo Kurtam Lindstremam arī mīļākais hokeja termins bija - ripas kontrole. Varbūt tāpēc mēs arī nemaz nespēlēšot aktīvu forčekingu, pa galvu pa kaklu necenšoties norvēģus atbruņot jau vidus zonā.

Pēc Arta Ābola teiktā, daudz kvalitatīvāks pēdējās dienās esot mūsu vairākums. Pirmais kvintets - Miks Indrašis, Andris Džeriņš, Roberts Bukarts, Mārtiņš Karsums ar vienīgo aizsargu Oskaru Cibuļski, kurš pēdējās dienās ticis pie titula - Ropažu labākais hokejists. Apsveicam!

Aizsargu pāri vecie: Cibuļskis - Galviņš, Sotnieks - Balinskis, Zīle - Freibergs, kā septītais aizsargs - Rubīns. Uz divām atlikušajām vietām Latvijas pieteikumā pretendē aizsargs Edgars Siksna, uzbrucēji Gunārs Skvorcovs un Oskars Batņa. Vēl vien pretendenta - Teodora Bļugera NHL klubs Pitsburgas «Penguins» izlīdzinājis rezultātu sērijā pret Vašingtonas «Capitals» - 2:2.



Bet Herningā, praktiski gan Silkeborgā, garastāvoklis Latvijas izlasei uz ūsiņu. Visi smejas, viens otru izjoko, tikai Hārtlijam vaigs kļuvis ļoti nopietns. Un, runājot par 4. maiju un brīvu Latviju, visi šeit esošie spēlētāji ir patrioti, liekas, tas bija Kristiāns Rubīns, kurš pateica to, ko mēs visi zinām, bet šad tad piemirstam:

«Pašiem sava valsts! Tā ir ļoti liela vērtība!» Par lielu Latviju!
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu