:format(webp)/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanas notiks 27. aprīlī. Tajās startēt trīs kandidāti - Krišjānis Kļaviņš, Kaspars Gorkšs un Vadims Ļašenko. Latvijas futbols ir sasniedzis visu laiku zemāko punktu, jo nesen pārbaudes spēlē valstsvienība zaudēja pasaules vājākajai izlasei Gibraltāram. TVNET ir uzrunājis visus trīs kandidātus, lai sabiedrību iepazīstinātu ar Latvijas futbolā pastāvošajām problēmām un atklātu LFF prezidenta amata tīkotāju piedāvātos risinājumus. Šajā reizē piedāvājam video interviju ar Kļaviņu, kurš vienīgais no šiem trim kandidātiem vēlēšanās startēs jau otro reizi.
Kļaviņš: Ticu, ka korupcijas riski Latvijas futbolā mazināsies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kļaviņš ir pārliecināts, ka LFF ikgadējais budžets 7,5 miljoni eiro netiek efektīvi izmantots. Salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem futbolam Latvijā ir visvairāk resursu. Ar futbolu nodarbojas 15 000 bērnu, kas ir vairāk nekā hokejam un basketbolam, taču elites jeb profesionālā līmenī nav augstu sasniegumu. Viena no problēmām ir neatbilstoša un nepietiekam infrastruktūra, kas traucē izaugsmei.
Kļūstot par LFF prezidentu, Kļaviņš sola atklātību par visiem finanšu tēriņiem. Viņš uzsver, ka futbola federācija nav firma ar komercnoslēpumu. Uzvarot vēlēšanās, viņš rosinās LFF valdei nobalsot, ka prezidenta amats ir pilna laika darbs ar 3000 eiro algu pēc nodokļu nomaksas. Kļaviņš pauž pārliecību, ka, optimizējot darbinieku skaitu, ir iespējams vismaz 1,5 miljonus eiro ietaupīt. Viņš arī sola veikt darbinieku auditu, lai izvērtētu paveikto un secinātu, vai šāds darbinieks ir vajadzīgs arī turpmāk.
Latvijas vīriešu futbola valstsvienība nesen piedzīvoja zaudējumu pārbaudes spēlē pret pasaules vājāko izlasi Gibraltāru. Pēc šā zaudējuma galvenā trenera amatu zaudēja komandas galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, kurš par darbu saņēma 75 000 eiro gadā. Kļaviņš uzsver, ka Latvijas izlases jaunajam trenerim jābūt ārzemju speciālistam, kura atalgojums būtu 200-400 tūkstoši eiro. LFF to var atļauties, nelūdzot valsts (nodokļu maksātāju) līdzekļus, jo 90% no 7,5 miljonu eiro budžeta federācija saņem no UEFA un FIFA.