Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Sorokinam prieki, Hārtlijam - pārdomas

Abas mūsu izlases gāja dažādus ceļus. Boba Hārtlija un Žaka Klutjē brigāde Haldenē sāka vareni, un pēc 2:3 jau likās, ka Bobs ir mazliet aizrunājies sev pa priekšu, solot, ka pēc Norvēģijas tūres būs daudz atskaitāmo. Pēc 2:3 šķita, ka daudziem vajadzētu dot trešo iespēju – šonedēļ Rīgā uzspēlēt arī pret Somiju. Galu galā vairāki izlases vecāka gadagājuma vīri vēl nav pietiekami daudz bijuši uz ledus, bet pēc 2:6 Hārtlijam varētu tiešām būt daudz nevajadzīgo.

Savukārt Sorokina brigāde arēnā iesāka diezgan kusli. Slovēņi, kas bija izsludināti par šā seksteta autsaideriem, tika uzvarēti tikai ar 2:1. Pret Norvēģiju negāja diži drošāk – 3:0 tika panākts, pēdējo ripu iemetot troļļu tukšajos vārtos. Un tad nāca lielais milzis Vācija, kas pirms šīs spēles izskatījās kā favorīts. Atlētiski, dūšīgi, labi slidojoši – gluži kā Marko Šturma varoņi no Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Vācu U-18 izlase sezonā aizvadot vismaz piecus pārbaudes spēļu turnīrus un tiekot gatavota divos hokeja internātos, gluži kā mūsu Murjāņi citos sporta veidos. Gandrīz līdz pašas pirmās trešdaļas beigām gribēju būt vācietis, bet tad viltīgu golu iemeta Patriks Marcinkevičs, otrajā trešdaļā viņam arī atdodot rezultatīvu piespēli ar nūjas neērto pusi, kā mūris vārtos jutās Jānis Voris, un godam pelnīta 3:1 uzvara.

Spēles beigās vācieši vēl munsturēja, lai iznāktu tikai 2:3, kas viņiem vēl varētu dot kaut kādas cerības uz 1. vietu, bet mūsu puikas godam uzvarēja. Piespiežot vāciešus spēlēt tā, kā mēs gribam. Pārbaudes turnīrā Liepājā Sorokins esot pat speciāli spēlējis ne tā, kā to bija iecerējis darīt pret Vāciju, mazliet aizmālējot galvenajam konkurentam acis. Ne bez piepūles sasitot Dāniju – 4:1, kārtu pirms U-18 1. divīzijas A grupas čempionāta beigām Latvija jau bija izcīnījusi tiesības 2019. gadā spēlēt U-18 elites grupā. Pirmā lielā Aigara Kalvīša vadītās federācijas uzvara hokeja laukumā! Apsveicam!

Pēc pirmajām divām uzvarām vairāki hokeja treneri norādīja, ka mūsu jaunekļi gribot pārlieku izrādīties, nopietnās spēlēs rādot savus tehnikas brīnumus. Tam daļēji piekritu, jo, lai gan izmisīgi cenšamies pasaulei iestāstīt, ka mēs hokejā neko nejēdzam un neprotam, tik traki nav – hokeja vidējais līmenis gandrīz divdesmit haļļu apstākļos ir krietni audzis, varbūt gribētos vairāk redzēt individuāli spilgtus spēlētājus. Tos visus šo nedēļu sešās izlases centās saskatīt arī gandrīz 50 NHL skautu. Ko visi ievērojuši, aptauja nav veikta, bet Toronto esot interese par aizsargiem Nauri Sējēju un Hariju Brantu, par uzbrucēju Artjomu Koppasu un vēl dažiem. Man patika, kā spēlē Ričards Grīnbergs, Rūdolfs Polcs, Marcinkeviču un Vori jau pieminēju. Katrā ziņā vairāk bija kam patikt. Droši vien saprātīgi būtu tagad vismaz Vori uzaicināt uz Hārtlija izlases treniņiem. It sevišķi, ja Ivars Punnenovs un Jānis Kalniņš savainoti, bet Elvis Merzļikins, Kristers Gudļevskis un Matīss Kivlenieks vēl kādu brīdi būs aizņemti maizes darbos.

Tāpat kā lielākā daļa hokeja fanu Latvijas izlases spēles no Haldenes vēroju tālrādē LTV 7. Diemžēl TV ekrāns nespēj sniegt pilnīgu asinsainu – pirmkārt, operators jau stipri reti filmē visu piecnieku darbībā, viens vai pat abi aizsargi stipri bieži paliek ārpus kadra, uzbrucēji un vārtsargi pārsvarā tiek labi filmēti. Tāpēc, vērtējot katra sniegumu, jāuzticas norvēģu tiesnešiem, kas rakstījuši spēles protokolu. Kurš dažiem izskatās stipri štruntīgs. Aizsargiem labākie bijuši Roberts Mamčics – 3 vārti gūti, 1 zaudēti, liepājniekam esot laukumā, tālāk Kristaps Zīle (3-2), Roberts Kaļķis (1-0), Ēriks Ševčenko un Edgars Siksna (0-1), Renārs Kārkls (0-2), Gvido Jansons (0-3) un Artūrs Salija (0-7). Uzbrucējus Haldenes spēles rindo šādā secībā: Rodrigo Ābols (3-0), Egils Kalns (2-0), Frenks Razgals un Ņikita Jevpalovs (1-1), Bruno Zabis, Oskars Batņa un Daniels Bērziņš (1-2), Emīls Ģēģeris un Edgars Kulda (0-1), Eduards Tralmaks (1-3), Rihards Melnalksnis (0-2), Filips Buncis un Vitālijs Pavlovs (0-5). Pēdējie divi bija mazākuma nositēji 2:6 mačā, kad četras ripas tika zaudētas mazākumā.

Uldis Čalpa pirmajā mačā bija daudz veiksmīgāks par Reini Petku otrajā spēlē, taču jāņem vērā, ka visa mūsu komanda pirmajā spēlē bija daudz aktīvāka. Par aizsargiem grūti spriest, varbūt solīdākā bija dinamieša Zīles spēle, bet uzbrukumā man patika Tralmaks, Razgals, Kalns, Ābols. Bet secinājumus, kam turpināt darbu, kurš jau pelnījis paldies, izdarīs Hārtlijs. Hokejā aksiomas nav mainījušās: vairākumā ir jāiemet, mazākumā nedrīkst ielaist un dumji noraidījumi jebkurā spēlē ir un paliek dumji. 11. un 12. aprīlī visi uz arēnu! Latvija pret Somiju.

P. S. Pēc Haldenes Hārtlijs paldies pateicis Petkum, Mamčicam, Jansonam, Bērziņam, Ģēģerim, Zabim, Buncim, Melnalksnim un Kuldam.