Mežeckis: Ja uz Baltijas kausu vēl nebūs galvenā trenera, tā nebūs traģēdija

LFF valde otrdien ārkārtas sēdē no amata atbrīvoja 62 gadus veco izlases galveno treneri Aleksandru Starkovu. Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret speciālista atlaišanu.

«Jauno treneri meklēšu es ar sporta direktoru [Daini Kazakeviču],» sacīja Mežeckis. «Nākamajā valdes sēdē 6.aprīlī noklausīsimies prezidenta amata kandidātus un arī runāsim par galveno treneri. Pirms kongresa noteikti neapstiprināsim jauno treneri. Ja uz Baltijas kausu vēl nebūs galvenais treneris, nebūs nekāda traģēdija. Tagad jāpieņem nosvērts un pareizs lēmums. Iespējams, [Baltijas kausā] izlasi vadīs viens no galvenā trenera palīgiem, kuri tagad vēl netiek atbrīvoti no amata.»

LFF kongress notiks 27.aprīlī, uz prezidenta amatu pretendējot bijušajam valstsvienības kapteinim Kasparam Gorkšam, Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentam un bijušajam telpu futbola izlases spēlētājam Vadimam Ļašenko, kā arī sporta kluba «Cēsis» prezidentam Krišjānim Kļaviņam.

«Jaunais treneris būs tas, kurš komplektēs savu komandu un strādās UEFA Nāciju līgas turnīrā. Asistenti un pārējais kolektīvs būs jaunā trenera kompetencē. Andris Riherts un Vitālijs Astafjevs ir izlases štābā, neredzu iemeslu viņus atlaist, lai gan valdes sēdē viens no jautājumiem bija, ka varbūt vajadzētu demisionēt visam treneru kolektīvam. Jaunajam trenerim ir jābūt ar vārdu un pieredzi starptautiskā futbolā,» uzsvēra Mežeckis.

Pie Latvijas izlases stūres Starkovs trešo reizi karjerā stājās pērn aprīļa vidū, nomainot atlūgumu iesniegušo Marianu Paharu. Gada laikā viņa vadībā Latvijas izlase 11 spēlēs izcīnīja tikai vienu uzvaru, divus mačus nospēlējot neizšķirti, bet astoņās spēlēs zaudējot.

Starkovam tagad, visticamāk, pienāksies kompensācija, bet Mežeckis norādīja, ka tā ir ierasta prakse.

«Jāizskata viņa līgums, tad jālemj par kompensāciju trenerim. Kompensācijas apjoms šobrīd nav pats galvenais jautājums. Nav pirmais treneris, ar kuru šķiramies. Ar visiem iepriekšējiem esam šķīrušies normāli un civilizēti. Viss būs pamatojoties uz darba likumu un līguma noteikumiem. Ar jebkuru treneri esam beiguši attiecības, izmaksājot kompensāciju, izņemot Revazu Džodžuašvili, kurš aizbrauca uz Saūda Arābiju,» skaidroja LFF ģenerālsekretārs.

Jau iepriekš tika publiskots, ka alga Starkovam bija 75 000 eiro gadā.

«Domāju, meklēsim ārzemju treneri, kuram alga, iespējams, būs lielāka. Pirms gada Pahara atkāpšanās bija negaidīta, līdz ar to ātri vajadzēja apstiprināt jauno treneri. Starkovs jau pirms tam strādāja treneru kolektīvā kā konsultants. Viņš zināja visu situāciju, turklāt pēc dažiem mēnešiem jau bija nākamā spēle ar Portugāli. Ja laiku pagrieztu atpakaļ un vajadzētu pieņemt lēmumu, varbūt tas būtu citādāks,» vērtēja Mežeckis.

Pirmo reizi par Latvijas valstsvienības galveno treneri Starkovs kļuva 2001.gada vasarā, komandu vadot līdz 2004.gada beigām. Šajā posmā tika sasniegts līdz šim lielākais panākums Latvijas futbola izlases vēsturē, jo komanda kvalificējās un spēlēja 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Savukārt atkārtoti viņš amatu pārņēma 2007.gada aprīlī, bet pēc sešiem gadiem viņu nomainīja Pahars.

Pēc tam 2016.gada februārī Starkovs kļuva par vienu no Pahara asistentiem, bet pirms tam viņš bija LFF nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs.

«Starkovs var atkal kļūt par LFF valdes locekli, līdz ar to teorētiski viņš varēs balsot arī par nākamo treneri. Federācijas prezidents Guntis Indriksons arī šoreiz teica, ka jāatkāpjas visai valdei. Viņam citreiz emocijās mainās domas. Nebija viegls lēmums, bet domāju, ka Starkovs to uzņēma vīrišķīgi,» norādīja Mežeckis.

Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē. FIFA rangā Latvija atrodama 131.vietā, kamēr Gibraltārs ieņem 206.pozīciju.

«Jebkurā sliktā situācijā jāmeklē pozitīvais. Par trenera kļūdām vēl jātaisa analīze. Starkovs valdes sēdē sniedza informāciju, kā viņš strādāja šajās 11 spēlēs. Tāpat Kazakevičs bija sagatavojis informāciju par 44 dienām, kurās strādājis ar izlasi. Starkova galvenais arguments bija tas, ka viņam tika dots laiks veidot jaunu komandu un gatavot to UEFA Nāciju līgai, nevis uzvarēt katrā pārbaudes spēlē. Ja nebūtu negatīvā rezultāta pret Gibraltāru, mēs te nestāvētu un gatavotos Baltijas kausam,» uzsvēra LFF ģenerālsekretārs.

Nākamie mači Latvijas izlasei paredzēti jūnijā, kad gaidāmi dueļi Baltijas kausā, kā arī notiks pārbaudes spēle ar Azerbaidžānas valstsvienību.

Savukārt rudenī Latvija sāks dalību Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) jaunizveidotajā Nāciju līgā, kur tiksies ar Andoru, Kazahstānu un Gruziju. Latvijas izlase Nāciju līgā spēlēs vājākajā D divīzijā, kuras uzvarētāja kvalificēsies 2020.gada Eiropas čempionātam.