Ar Latvijas un Slovēnijas jauniešu (U-18) izlašu spēli 2. aprīlī Latvijā sākas hokeja pavasaris. Uz 1. divīzijas A grupas pasaules čempionātu pie mums ieradušās Kazahstānas (pērn 12. vieta), Dānijas (13.), Norvēģijas (14.), Vācijas (15.) un Slovēnijas (17.) izlase. Latvija pērn spēlēja elites grupā, triju spēļu summā par 9. vietu pasaulē un vietas saglabāšanu elitē piekāpjoties Baltkrievijai – 0:2, 3:2, 1:3. Kā tas jauniešu vecumā mēdz būt, šogad tā ir pavisam cita komanda, no pērnā sastāva palicis tikai viens – vārtsargs Jānis Voris. Debitanti arī visi trīs treneri – Oļegs Sorokins, Herberts Vasiļjevs un Juris Ozols. Izspēlējot apļa turnīru, pirmā komanda nākamgad dosies uz eliti, pēdējā – uz 1. divīzijas B grupu.
Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Lai NHL skauti skatās!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvija septīto reizi uzņems U-18 čempionātus. 1993. gadā tas vēl bija Eiropas C grupas čempionāts, bet ar Slovākiju, Ukrainu un Baltkrieviju, 2000. gadā Liepājā un Rīgā, kad Jānis Sprukts kā pionieris dziedāja Latvijas himnu, bet ar spēlēšanu nopelnot vietu braucienam uz nu jau leģendāro pasaules čempionātu Pēterburgā, B grupas pasaules čempionātā palikām trešie. Pēc gada tepat Liepājā un Rīgā – ceturtie, proti, 14. vieta pasaulē. Un tad nāca neaizmirstamais 2006. gads, kad, pēdējā spēlē zaudējot ar 0:3, Kaspara Daugaviņa gadagājums prata dāņus uzvarēt – 7:4, pirmo reizi iekļūstot elitē. Turnīru rīkojām arī 2008. gadā, paliekot trešie, bet 2011. gadā atkal uzvarējām.
Šis iznāk septītais U-18 čempionāts. Uz kuru akreditējušies... 50 NHL skauti. Kuri centīsies kādā no sešām izlasēm ieraudzīt izejmateriālu NHL.
Ja par U-20 pasaules čempionātu rakstīju, ka tas jau tikai tāds starpfinišs vien ir, tad U-18 čempionāts ir puiku pirmā nopietnā atrādīšanās profesionālā hokeja pasaulei. Kaut labākos no viņiem NHL klubi jau tāpat ir ierakstījuši savos nākotnes plānos. Pirms čempionāta divi tādi ir arī Latvijas izlasē – uzbrucējam Artjomam Kopasam prognozē šīs vasaras NHL draftu, otram uzbrucējam Denisam Fjodorovam – nākamās. Taču šis vecums (17-20) ir ļoti slidens, un kāds var palikt arī kā kādreiz ļoti perspektīvais, turpretī cits, kurš varbūt nav ātraudzis, tikai sāk progresēt un dara to strauji, varbūt pat aizsniedzoties līdz NHL.
Šo 25 gadu laikā Latvijai U-18 izlasēs bijuši vismaz 13 vunderkindi, kuri spēlējuši ne tikai pie gadu vecākiem puikām, kas varbūt arī nav nekas ekstraordinārs, bet pie divus gadus vecākiem... Tātad sava vecuma izteikti līderi.
Kā rāda vēsturiskā pieredze, šāds agrīns talants ne vienmēr uzzied pilnībā. Šodien vairs reti kurš atceras Dmitriju Derjabinu (1978), kurš spēlējis trijos U-18 pasaules/Eiropas čempionātos. Tikai mārupieši zina citu triju čempionātu aizsargu – Rihardu Dombrovski (1988). Latvijas virslīgā «Kurbadā» spēlē Jānis Straupe, bet vicečempionu «Zemgales/LLU» kapteinis šogad bija Krišs Grundmanis (abi – 1989), sava vecuma stipri izteikts līderis, kurš jau 16 gadu vecumā spēlēja «Rīgā 2000». Šķita, te aug jaunais Ozoliņš, taču vai nu zvaigznes sastājās ne tā, vai Krišs pats tās neprata sabīdīt, bet neviens no šeit pieminētajiem ātraudžiem nav nonācis lielajā hokejā. Ar to domājot vismaz Latvijas izlasi. Tāpat kā 1990. gada vārtsargs Dainis Vasiļjevs, kurš, būdams trijos U-18 pasaules čempionātos, aktīvam hokejam jau kādu laiku teicis sveikas.
Daudz vairāk gan ir gadījumu, kad talants tomēr tiek līdz Latvijas nacionālajai izlasei un spēlē arī pasaules čempionātā. No 13 mūsu ātraudžiem tādi ir astoņi - Edgars Masaļskis un Dmitrijs Žabotinskis (1980), Aleksejs Širokovs un Georgijs Pujacs (1981), Mārtiņš Karsums (1986), Kaspars Daugaviņš un Artūrs Kulda (1988), Roberts Bukarts (1990). Taču tajā pašā gadā, kad spēlējis U-18, pieaugušo čempionātā no mūsu velna duča piedalījies tikai Kaspars Daugaviņš, kuram 2006. gada pasaules čempionāta laikā Rīgā palika astoņpadsmit.
No U-18 pa taisno uz lielo čempionātu ticis arī Jānis Sprukts. Un tas faktiski viss. Jo Oskars Bārtulis gan 18 gadu vecumā aizvadīja vienu spēli pasaules čempionātā Insbrukā, bet togad klubs viņu uz U-18 čempionātu nepalaida.
Vai Sorokina, Vasiļjeva un Ozola Latvijas U-18 izlasē ir jaunie Daugaviņi, Karsumi un Sprukti? Gribētos cerēt, ka kāds turnīru «Arēnā Rīga» aizvadīs tik spoži, ka Bobam Hārtlijam paliks vaļā mute: «Kā gan es viņu agrāk nepamanīju?»
Bez jau pieminētajiem Kopasa un Fjodorova speciālisti iesaka pievērst uzmanību uzbrucējam Rūdolfam Polcam, kurš 17 gadu vecumā jau izaudzis līdz 1,90 m, aizsargiem Kārlim Štolcam, kurš ir pērngada Latvijas čempions «Kurbada» sastāvā, bet šo sezonu aizvadīja Zviedrijā, kā arī vēl tikai 15 gadus vecajam valmierietim no «Lido» Harijam Brantam. Lai skatās NHL skauti! Un vērosim viņus arī mēs.