/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8064711t1ha183.jpg)
Vismaz 174 cilvēki pēdējos 152 gados Austrālijā miruši no savainojumiem, kas saistīti ar kriketa spēlēšanu, liecina pētījums, kura rezultātus publicējis «Medical Journal of Australia».
Pētījums: 152 gados kriketa spēļu laikā dzīvību zaudējuši 174 austrālieši
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Organizētu spēļu vai treniņu laikā miruši 83, bet vēl 91 - formāla rakstura spēlēs skolu laukumos, māju pagalmos vai pludmalēs.
Bojāgājušo vecums bijis no mazuļa līdz 78 gadus vecam tiesnesim.
Biežākais nāves cēlonis pēdējos 30 gados bijusi sirdstrieka.
Lielākais negadījumu skaits bijis pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, bet kopš astoņdesmitajiem gadiem tas ievērojami krities, jo spēlētājiem par obligātu ekipējumu kļuva ķiveres.
Pētījumu veicināja austrāliešu kriketa spēlētāja Filipa Hjūza nāve 2014.gadā Sidnejā notikušā spēlē, kad viņam pa ķiveres neaizsargāto vietu kakla aizmugurē trāpīja bumba.
«Ieguvām detaļas par 174 ar kriketu tieši saistītiem nāves gadījumiem, no kuriem pirmais bija 1858.gadā un beidzamais ar Hjūzu 2014.gadā,» norādīja pētījuma vadītājs, bijušais Austrālijas kriketa komandas ārsts Pīters Brukners.
Viņš sacīja, ka kopš 2000.gada bijuši tikai trīs nāves gadījumi.
Spēlējot oficiālos mačos, miruši 43 spēlētāji, trīs skatītāji, trīs tiesneši un viens apkalpojošā personāla darbinieks.
Secināts, ka pēdējos 30 gados trāpījumi ar bumbu vairs nav bijuši nāves cēloņi, lai gan pirms tam tie prasījuši 26 atsitēju dzīvības.