Daugaviņš ir pirmais, kurš publiski paziņojis, ka šopavasar izlasē nespēlēs. Tiesa, pirms tam vēl februārī arī aizsargs Oskars Bārtulis publiski pieļāva, ka izlasē nebūs, lai gan viņš pasaules čempionātos nav spēlējis jau kopš 2012.gada.
«Pagaidām neviens cits man nav teicis, ka šoreiz izlasē nebūs. Bārtulis? Ja viņš ir teicis nē, tad tā ir viņa izvēle. Jāsaprot, ka tā ir katra hokejista brīva izvēle, spēlēt vai nespēlēt, kas mums jārespektē.
Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai tiem spēlētājiem, kas ir izlasē, ir lieliski apstākļi, lai ir viss nodrošināts. Šobrīd tā arī ir, jo Kirova [Lipmana] laiku bardaks jau ir aizmirsies.
Hokejistiem klubs ir maizes darbs, bet izlase ir reizi gadā. Sezonas laikā tā dēvēto smago galu mēs neaiztiekam, uz pārbaudes turnīriem neaicinām. Personīgi es uzskatu, ka hokejistam reizi gadā aizstāvēt valsts godu ir pašsaprotami, taču ir cilvēki, kuriem arī ir jādomā, kā nopelnīt. Mēs to respektējam un pieņemam, galvenais, lai skaidri pasaka - spēlēs vai nespēlēs,» viedokli pauda Koziols.
«Šajās dienās es apzvanu spēlētājus un tie, ar kuriem esmu runājis, visi ir gatavi doties uz izlasi. Vēlreiz runāšu ar Lauri Dārziņu, bet varu teikt, ka federācija no savas puses ir izpildījusi visas finansiālās saistības, kas attiecas uz apdrošināšanu,» atklāja Koziols.
Pērn Dārziņš pēdējā pārbaudes spēlē pirms pasaules čempionāta guva smagu ceļgala traumu, kuras dēļ spēlēt atsāka tikai sezonas otrajā pusē. Izskanēja informācija, ka federācija nav apdrošinājusi hokejistu līgumus, tāpēc nopietnas traumas gadījumā hokejistiem, kuriem nav spēkā esošs līgums, ir finansiāli zaudējumi. Hokejistu veselības apdrošināšana ir sakārtota, bet tieši līgumu apdrošināšanas jautājums ir aktuāls arī pirms šā pasaules čempionāta, jo šajā gadījumā summas ir krietni lielākas.
Federācija ir vērsusies pēc palīdzības pie valdības, tiesa, pagaidām vēl nav zināms, cik liela summa apdrošināšanai būs nepieciešama.
«Viss ir procesā. Praktiski tikko saņēmu vēl vienu piedāvājumu no apdrošinātājiem, līdz ar to mums šobrīd tādi ir divi. Konkrētāk pie valdības varēsim vērsties, kad mums būs zināma tā x summa, kura nepieciešama,» norādīja Koziols.
Pērn pie valsts ar lūgumu palīdzēt segt apdrošināšanu izlases basketbolistiem vērsās arī Latvijas Basketbola savienība (LBS), vēlāk gan daļai sabiedrības izsakot neapmierinātību, kāpēc tiek lūgta nauda miljonāru apdrošināšanai. Koziols norādīja, ka basketbolisti ar savu piemēru nav iedrošinājuši hokejistus, jo tai vajadzētu būt normālai praksei, ka valsts palīdz samaksāt par Latvijas valsts izlases spēlētāju apdrošināšanu, jo federācijām ar saviem līdzekļiem pašām to izdarīt ir grūti.
Latvijas izlases kandidāti pasaules čempionātam sāka gatavoties pirmdien, taču izlases vadošie spēlētāji treniņus sāks vēlāk.
Darbā ar Latvijas izlasi Bobam Hārtlijam šajā pavasarī asistēs Žaks Klutjē, Ģirts Ankipāns un Artis Ābols. Savukārt par izlases sportisko formu rūpēsies fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Visockis.
Pirmos pārbaudes mačus, gatavojoties pasaules čempionātam Dānijā, Latvijas izlase aizvadīs 6.-7. aprīlī viesos pret Norvēģiju, bet kopā līdz pasaules čempionātam paredzētas deviņas pārbaudes spēles. Mājās pirmās spēles tiks aizvadītas 11.-12. aprīlī pret Somiju, tad 20.-21. aprīlī sekos divas cīņas viesos pret Slovākiju, kamēr 27.-28. aprīlī Rīgā viesosies Šveices izlase. Savukārt gatavošanās tiks noslēgta ar spēli 1. maijā Rīgā pret spēcīgo Kanādas izlasi.
Latvijas izlase Boba Hārtlija vadībā aizvadītajā gadā pasaules čempionātā demonstrēja atzīstamu sniegumu, ieņemot desmito vietu, kas bija labākais rezultāts kopš 2012.gada.