Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Lai dzīvo «Zemgale»! Un «Kurbads» arī

Objektīvi «Zemgalei» nebija nekādu izredžu. Regulārajā čempionātā «Mogo» bija nopelnījis par 27 (!) punktiem vairāk, «Zemgale» uz papīra izskatījās kā vēlamākais pusfināla partneris, un «Mogo» nometnē valdīja noskaņojums – mēs viņus ātri ātri četrās spēlēs...

Vai Oļegs Sorokins nejuta šo noskaņojumu, vai «Mogo» dzinējspēks Elviss Želubovskis nesaprata, ka sāncenšu nenovērtēšana un sava spēka pārvērtēšana ved pretī bezdibenim?

Tagad – pēc zaudēta kariņa visi gudri, bet, ja «Zemgale» neko nespēja izdarīt, kad tās sastāvā bija Zolmanis, Lavrovs, Gricinskis, Ozollapa, Bullītis, Vilkoits, Ziemiņš, Remiņš, Vilkoits, Bazevičs, Rosinskis un vēl daži skanīgi uzvārdi, tad ar šā gada sastāvu... Turklāt jau no novembra paliekot bez galvenā trenera Haralda Vasiļjeva (veseļojies, Harald!)...

Ja es būtu Sorokina, Želubovska vai jebkura «Mogo» spēlētāja vietā, loģiski, ka arī būtu pārliecināts par savējo uzvaru. Pēc 0-2 taču panācām 2-2! Kad gribam, tad sasitam tik ripu, cik uzvarai nepieciešams. Tā bija Latvijas kausā un gandrīz vienmēr. Nu, labi – pērngada fināls bija negadījums. Pieredzes, meistarības un Latvijas izlases/»Dinamo» tuvumā no zemgaliešiem bijuši tikai Imants Ļeščovs un nu jau laikam kluba otrais vārtsargs Rihards Cimermanis... Pārējie – ar maziem izņēmumiem nav tikuši uzskatīti pat par Latvijas U-18 un U-20 izlasēm noderīgiem. Kā vārtsargs Reinis Petkus, aizsargi Kristaps Jākobsons, Mārtiņš Mežulis, Imants Ļeščovs, uzbrucēji Vladislavs Adeļsons, Raivis Kurņigins, Jurijs Moiseičenko, Kristaps Millers, Jānis Kārkliņš, Kristaps Legzdiņš un Artūrs Āboliņš. «Mogo»? Kuru uzvārdu neņem, visi ar atzinību. Aleksejs Širokovs bijis atjaunotā «Dinamo» pirmais kapteinis, aizvadījis desmit (!) pasaules čempionātus, nesen iegūtajam Dmitrijam Moņam aiz muguras 340 spēles KHL, Agrim Savielam – seši pasaules čempionāti, Turīnas olimpiskajās spēlēs piedalījies Vladimirs Mamonovs, «Dinamo» tuvumā bijuši un tur spēlējuši Ronalds Cinks, Rustams Begovs, Miks Lipsbergs, Andris Siksnis. Kopā «Mogo» spēlētājiem 24 PČ U-18 vecumā un 26 U-20 vecumā. Bez to pieredzes tikai pieci (Kazanovs, Apsītis, Logins, Prūsis, Begovs). «Zemgale» pretī var nolikt 10 PČ U-18 un 11 PČ U-20, turklāt trešā daļa no šīs pieredzes (3+4) pienākas vienam – Krišam Grundmanim. Kurš agrā jaunībā bija ļoti talantīgs, bet dažādu iemeslu dēļ līdz hokeja virsotnēm netika. Taču pieredzes 29 gadus vecajam Grundmanim netrūkst, ir arī četri Latvijas čempiona tituli ar četrām dažādām komandām («Rīga 2000», «Dinamo/Juniors», «Prizma» un pērn - «Kurbads»).

Un «Zemgales» kapteinis pusfinālā vilka savējos. Sitot no spēles ritma ārā «Mogo» kapteini Želubovski. Kapteinis ir, vārtsargi varbūt pat labākie virslīgā, un ir arī metējs, kuru jau pērn pirms izslēgšanas spēlēm sadabūja Vasiļjevs, – baltkrievs Ivans Ribčiks. Sešās pusfināla spēlēs 8+1! Vareni.

Vai «Zemgale» uzvarētajā pusfinālā parādīja kaut ko no Vācijas izlases spēka olimpiskajās spēlēs? Diezin vai, taču tāpat kā vācieši viņi nevienu metru savas teritorijas bez cīņas neatdeva. Lieku reizi pierādot, ka darbs un sistēma spēj sakaut meistarībā spēcīgākus. Arī bez milzu algām. Taču esot vismaz viens pluss - «Zemgalē» viss solītais arī iekrītot makā.

Viņdien «Kurbada» hallē satiekot vienu no vispieredzējušākajiem «Kurbada» spēlētājiem Renāru Valteru, apjautājos, vai viņus nebaida «Mogo» liktenis. Renārs atbildēja, ka apzinoties «Zemgales» spēku un centīšoties arī pārējiem iestāstīt, ka finālā būs nopietni jāsitas.

Uz papīra, vērtējot «Kurbada» spēku, sērijai varbūt nebūtu jābeidzas gluži četrās spēlēs, taču rumbulieši ir šā fināla favorīti. Bet droši vien tā nedomā «Zemgales» treneris Valerijs Kuļibaba.

Pirmās divas spēles 12. un 13. martā Rumbulā, Lidlauka ielā, 16. un 17. martā – Jelgavā un tad pēc vajadzības – Rumbula, Jelgava, Rumbula. Mana iekšējā balss saka, ka būs interesanti.