Mīrers kļūst par olimpisko čempionu drāmas pilnās slaloma sacensībās

35 gadus vecais Mīrers, kurš 2010.gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs bija trešais, divu braucienu summā finišēja pēc minūtes un 38,99 sekundēm.

Viņš pēc pirmā brauciena bija otrais, tā brīža līderim Henrikam Kristofešenam no Norvēģijas zaudējot 0,21 sekundi. Tomēr otrajā braucienā norvēģis jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, saslīdēja un izlaida vienus vārtus, izstājoties no cīņas par zelta medaļu.

Līdz ar to sudraba godalgu negaidīti izcīnīja šveicietis Ramons Cenhauserns, kurš pēc pirmā brauciena bija vien devītais, bet summā Mīreram zaudēja 0,34 sekundes, savukārt pie bronzas tika austrietis Mihaels Mats, kurš bija vēl par 0,33 sekundēm lēnāks. Mats pēc pirmā brauciena bija vien 12.pozīcijā.

Gandrīz divus metrus garais Cenhauserns līdzšinējā karjerā uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos bija kāpis tikai reizi, kad pēdējās sacensībās pirms olimpiskajām spēlēm uzvarēja paralēlajā slalomā.

Sacensībās startēja arī Latvijas labākais kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks, kurš pirmajā braucienā kļūdījās trases vidusdaļā un nefinišēja. Līdzīgs liktenis pirmajā braucienā piemeklēja arī titulēto austrieti Marselu Hiršeru.

Zvejnieks, kuram slaloms ir kroņa disciplīna, trasē devās ar 52.numuru, taču tika vien līdz otrajai kontrolatzīmei, kurā bija 36.pozīcijā, taču tad pieļāva kļūdu un izstājās, līdz ar to noslēdzot dalību savās trešajās olimpiskajās spēlēs.

Sacensības sāka 106 dalībnieki, bet pirmo braucienu veica mazāk nekā puse, pie rezultāta tiekot 52 sportistiem.

Tāpat neveiksme piemeklēja divkārtējo Phjončhanas olimpisko spēļu čempionu Hiršeru, kurš trasē nespēja atrast braukšanas ritumu un izlaida vienus no vārtiem, pēc 20 veiksmīgi veiktiem slalomiem šoreiz nesasniedzot finišu. Zīmīgi, ka šo trasi bija spraudis Hiršera treneris Mihaels Pirhers.

Patlaban 28 gadus vecais Hiršers, kurš Phjončhanā uzvarēja Alpu kombinācijā un milzu slalomā, neizmantoja iespēju kļūt par ceturto kalnu slēpotāju, kurš vienās olimpiskajās spēlēs izcīnījis trīs zelta medaļas. Pirms viņa to spēja tautietis Toni Zeilers (1956.gadā), francūzis Žans Klods Killī (1968) un horvātiete Janika Kosteliča (2002).

Pirms došanās uz Phjončhanu Zvejnieks bija plānojis piedalīties visās piecās individuālajās distancēs, tomēr pirmajās olimpisko spēļu dienās programmu ievērojami ietekmēja laikapstākļi. Vīriem jau otrajā olimpisko spēļu dienā vajadzēja veikt nobraucienu, un Zvejnieks to būtu izmantojis kā treniņu pirms pagājušās otrdienas Alpu kombinācijas, kur sportisti sacentās nobraucienā un latvieša kroņa distancē slalomā. Tomēr nobrauciena sacensības tika pārceltas, bet otrdien gan sportisti devās trasē un Zvejnieks guva 26.vietu.

Zvejnieks Alpu kombinācijā sasniedza otro visu laiku augstāko Latvijas rezultātu kalnu slēpošanā olimpiskajās spēlēs - 2002.gadā Soltleiksitijā 25.vietu slalomā izcīnīja Ivars Ciaguns.

Pēc tam Zvejnieks izlēma atteikties no starta nobraucienā un supergigantā, tāpēc trasē atgriezās pagājušajā svētdienā, ieņemot 35.vietu milzu slalomā.

Latvietis iepriekš pauda, ka slalomā centīsies no sevis izspiest maksimumu, trasē atdodot 110%. Alpu kombinācijā viņš slalomā uzrādīja četrpadsmito ātrāko rezultātu.

Pirms četriem gadiem Sočos 27.vietu slalomā izcīnīja Mārtiņš Onskulis.

Šīs Zvejniekam, kurš pagājušajā nedēļā nosvinēja 26. dzimšanas dienu, bija trešās olimpiskās spēles. Viņa līdzšinējais rekords bija 37.vieta Vistleras olimpisko spēļu slalomā. Tāpat Vankūverā tika gūta 62.vieta milzu slalomā, bet Sočos latvietis rezultātu milzu slalomā uzlaboja līdz 43.vietai, kamēr slalomā nefinišēja.

Phjončhanas olimpiskās spēles noslēgsies svētdien.