Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Vai Latvija Phjončhanā spēlētu pusfinālā?

FOTO: Guntis Lazdāns, LHF

Ja divas (!) Latvijas klubu izlases Baltijā aiz sevis atstāj Igaunijas un Lietuvas hokejistus; ja krietni atjauninātā un vājinātā pirmā izlase Boba Hārtlija vadībā gandrīz uzvar starptautiskā turnīrā Herningā (2. vieta aiz Dānijas, bet priekšā Francijai un Austrijai) un ja vēl daudzu nīstais Rīgas «Dinamo» uzvar Davosas samitā, kur pretiniekos «Davos», Magņitogorska un čehu «Ocelari», tad dažam var sākt šķist, ka esam tāāāda izlase, kas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs noteikti spēlētu pusfinālā. Jo, redz, citi bez NHL spēlētājiem, bet mēs Korejā varētu būt gandrīz vai labākajā sastāvā. Un tad ir pilnīgi vienalga, kas nāk pretī ceturtdaļfinālā. Sočos taču Kanāda knapi izlīda. Cik tur trūka, ka Latvija ar Kristeru Gudļevski vārtos būtu aizlikusi priekšā daudzas hokeja nūjas, lai nākamie olimpiskie čempioni pakluptu ceturtdaļfinālā.

No visiem trim ievadā pieminētajiem panākumiem diemžēl nopietni ņemams nav neviens... Turnīrs Herningā bija tikai viens no daudzajiem Eiropas otrā ešelona turnīriem, kādi notiek trīs reizes sezonā, un tam bija stingri izteikts pārbaudes turnīru raksturs. Loģiski, ka arī tādā nav slikti sasist austriešus (6:1), gandrīz uzvarēt dāņus (2:3, bullīšos) un godam cīkstēties ar frančiem (3:5). Tieši tas pats attiecas uz Davosu, kur «Dinamo» atstāja sausā vienu no KHL grandiem – Magņitogorskas «Metallurg» (3:0) un Šveices virslīgas (NLA) sesto spēcīgāko klubu «Davos» (2:0), tikai bullīšos zaudējot čehu ekstralīgas trešajam labākajam klubam «Ocelari» (1:2). Vai kāds šaubījās, ka Latvija vismaz Baltijā ir izteikta līdere? Klubu pirmā izlase sasita igauņus (7:0), leišus (6:2) un Latviju-2 (6:4), bet otrie, vispirms zaudējot leišiem – 2:6, trešajā dienā ar Ostapenko rezultātu (6:0) uzvarēja Lietuvu, turnīrā ieņemot 2. vietu. Secinājumi?

Mūsu hokeja otrais un arī trešais ešelons ir stiprāks par Igaunijas un Lietuvas izlasēm. Droši vien arī tāpēc, ka Latvijas virslīga tomēr ir profesionālāks pasākums par Igaunijas un Lietuvas čempionātiem un loģiski, ka trīs spēles trijās dienās labāk iztur mūsējie, kas trenējas profesionālāk.

Bet saliekot visus šos panākumus kopā, Phjončhanā... Jā, kāds tad varētu būt Latvijas izlases iespējamais sastāvs Phjončhanā? Tos, kas pusfinālu Korejā bija iedomājušies tikai bez Zemgus Girgensona, tātad bez NHL, uzreiz nomierināšu: visticamāk, ka mums Korejā nebūtu neviena spēlētāja no Ziemeļamerikas. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tur ir viņu pamatdarba vieta gan AHL (Bļugers, Balcers, Girgensons, Kivlenieks), ECHL (Dzierkals, Bindulis), NCAA (Jaks, Čukste). Jā, ASV un Kanādas izlasēs ir daži spēlētāji no AHL/NCAA, bet tāpēc jau viņi ir no Amerikas – kur bāzējas šie klubi. Un Kanādas/ASV hokeja federācijas (treneri, GM) ir sarunājuši ar klubu saimniekiem, ka daži vajadzīgie puikas tiks palaisti uz Koreju. Bet kā tad Gudļevskis Sočos? Viņš taču arī bija AHL! Jā, bet... Guda kluba GM Stīvs Aizermans ir gana labs draugs Tedam Nolanam, un tikai tāpēc Kristeru palaida. Pa draugam...

Pērn uz Ķelni atbrauca Jānis Jaks (NCAA), kuram hokeja sezona bija beigusies, bet skola, par kuru maksā amerikāņi, turpinājās, un vienu eksāmenu, turklāt par papildu maksu, savā augstskolā Jānis kārtoja vēlāk. Šopavasar Jaks praktiski atkrīt, jo pēc hokeja sezonas viņam Amerikā būs pieci eksāmeni.

Kā zināms, pēdējo četru olimpisko spēļu turnīri, kā arī kvalifikācija 2016. gada septembrī bija reizes, kad nacionālās izlases bija vislabākajā sastāvā. Tā brīža. Mums 2018. gada februārī būtu jāiztiek bez Gudļevska, Girgensona, Dzierkala, savainoti Krišjānis Rēdlihs un Sotnieks, karjeru beidzis Masaļskis, acīmredzot izlasē beidzis spēlēt Reķis un droši vien arī Bārtulis. Prāvs zaudējums. No 2016. gada olimpiskās kvalifikācijas arī šobrīd tiktu Merzļikins, plus jāņem Punnenovs un Kalniņš; aizsardzībā tikai trīs no tā rudens – Arturs Kulda, Pujacs un Freibergs, klāt jāņem būtu Cibuļskis, Galviņš, Balinskis, Zīle un Salija vai Siksna, kuru gan Hārtlijs laikam nav laukumā redzējis. Visvairāk – 11 – varētu paņemt uzbrukumā: M. Rēdlihs, Indrašis, Dārziņš, Daugaviņš, Karsums, Ķēniņš, Džeriņš, Roberts Bukarts, Ābols, Meija un Pavlovs.

Ja nu kādam netīk Pavlovs vai Meija, varam ņemt Skvorcovu, Spruktu, Cipuli, Jekimovu, Rihardu Bukartu vai Edgaru Kuldu. Uzvārdus vēl varam saukt daudz, bet vai no kvantitatīvā uzskaitījuma celtos arī kvalitāte?

Ja Latvija būtu kvalificējusies Pjončhanai, mums pēc ranga būtu jāspēlē C grupā kopā ar Zviedriju (3), Somiju (4) un Norvēģiju (10), praktiski – Vācijas vietā. Labi, vāciešiem arī Phjončhanā trūkst sešu NHL spēlētāju, kas bija Rīgā, – Grūbauers, Holcers, Zeidenbergs, Rīders, Draizaitls un Kīnhakls, viss sastāvs praktiski no Vācijas virslīgas (DEL). 2:5 pret Somiju, 0:1 pret Zviedriju un 2:1 bullīšos pret Norvēģiju.

Šaubos, vai augstāk minētais mūsu sastāvs kaut ko spētu izdarīt somiem un zviedriem. Visticamāk, tā būtu trešā vieta grupā, kas būtu arī trešā starp visiem trešajiem. Tad kvalifikācijas spēlē pretī stātos Šveice. Kas nav neuzvarama.

Diemžēl šā pāra uzvarētājs ceturtdaļfinālā pretī dabūtu... Kanādu. Jums ir jautājumi? Vai milzu optimisms, ka Hārtlijs prastu noskaņot izlasi? Tās gatavošanai un trenēšanai taču laika nebūtu.

Otrs ceļš uz pusfinālu būtu šāds: kvalifikācijā Phjončhanas 11. izlasei (Norvēģija) pretī stājas Slovēnija, bet ceturtdaļfināls vienalga piespēlē... Čehiju. Kas Phjončhanā nav vājāka par Kanādu. Labi jau būtu, ja šie varianti man nebūtu jāizspēlē uz papīra, bet Latvijas hokeja izlase būtu tikusi uz 23. Ziemas olimpiskajām spēlēm.

Uz augšu