Bet saliekot visus šos panākumus kopā, Phjončhanā... Jā, kāds tad varētu būt Latvijas izlases iespējamais sastāvs Phjončhanā? Tos, kas pusfinālu Korejā bija iedomājušies tikai bez Zemgus Girgensona, tātad bez NHL, uzreiz nomierināšu: visticamāk, ka mums Korejā nebūtu neviena spēlētāja no Ziemeļamerikas. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tur ir viņu pamatdarba vieta gan AHL (Bļugers, Balcers, Girgensons, Kivlenieks), ECHL (Dzierkals, Bindulis), NCAA (Jaks, Čukste). Jā, ASV un Kanādas izlasēs ir daži spēlētāji no AHL/NCAA, bet tāpēc jau viņi ir no Amerikas – kur bāzējas šie klubi. Un Kanādas/ASV hokeja federācijas (treneri, GM) ir sarunājuši ar klubu saimniekiem, ka daži vajadzīgie puikas tiks palaisti uz Koreju. Bet kā tad Gudļevskis Sočos? Viņš taču arī bija AHL! Jā, bet... Guda kluba GM Stīvs Aizermans ir gana labs draugs Tedam Nolanam, un tikai tāpēc Kristeru palaida. Pa draugam...
Kā zināms, pēdējo četru olimpisko spēļu turnīri, kā arī kvalifikācija 2016. gada septembrī bija reizes, kad nacionālās izlases bija vislabākajā sastāvā. Tā brīža. Mums 2018. gada februārī būtu jāiztiek bez Gudļevska, Girgensona, Dzierkala, savainoti Krišjānis Rēdlihs un Sotnieks, karjeru beidzis Masaļskis, acīmredzot izlasē beidzis spēlēt Reķis un droši vien arī Bārtulis. Prāvs zaudējums. No 2016. gada olimpiskās kvalifikācijas arī šobrīd tiktu Merzļikins, plus jāņem Punnenovs un Kalniņš; aizsardzībā tikai trīs no tā rudens – Arturs Kulda, Pujacs un Freibergs, klāt jāņem būtu Cibuļskis, Galviņš, Balinskis, Zīle un Salija vai Siksna, kuru gan Hārtlijs laikam nav laukumā redzējis. Visvairāk – 11 – varētu paņemt uzbrukumā: M. Rēdlihs, Indrašis, Dārziņš, Daugaviņš, Karsums, Ķēniņš, Džeriņš, Roberts Bukarts, Ābols, Meija un Pavlovs.