Apdullinošs troksnis, šaurs sēdeklis un klaustrofobija jeb Vingris izmēģina ralliju

Pirms pagājušajā nogalē notikušā rallija «Sarma» man bija iespēja iepazīt Mārtiņu nedaudz tuvāk un treniņu procesa laikā iejusties viņa stūrmaņa ādā.

Mārtiņa sacīkšu auto ir Peguet 208 R2 - sērijveidā ražota sporta automašīna, kas plaši tiek izmantota junioru aprindās. Auto mazais izmērs ir mānīgs - tas ir spējīgs iespaidīgam paātrinājumam un ātrumam. Par to es drīz pārliecināšos.

Šis ir mans pirmais brauciens rallija automašīnā un jāatzīst, ka esmu nedaudz vīlies sajūtās. Par baudu to nosaukt ir grūti. Pirmkārt, automašīnā ir teju apdullinošs troksnis, pat stāvgaitā motora rēkoņa ir iespaidīga. Otrkārt, būt iespīlētam sporta sēdeklī cieši savilktajās drošības jostās, nav tā komfortablākā sajūta. Jostas ir nospriegotas tā, ka ievilkt pilnu krūti gaisa, šķiet, nav iespējams. Paliekties uz priekšu vai sāniem un ko aizsniegt, piemēram, pie loga piestiprināto kameru, nav iespējams. Klaustrofobiska sajūta, kāda pārņem esot iespīlētam sēdeklī, būtu pareizais apzīmējums. Pirmā domā - kā no šī iespīlējuma tikt ārā, ja automašīna avarēs? Kaut arī šie visi ir drošības pasākumi, pirmajā brīdī tie man radīja drīzāk nedrošības, kā drošības sajūtu.

Treškārt, pēc ātrumposma nobraukšanas jūtu, ka nedaudz ir sametusies šķērma dūša. Treneris Uldis Briedis mierina, ka sliktās dūšas nosišanai jūrasslimības tablešu lietošana nav retums stūrmaņu aprindās. Kāpēc tieši stūrmaņiem, ne pilotiem? Viņiem, atšķirībā no pilota, kurš gaidāmos līkumus un virziena maiņas var paredzēt - līdz ar to sagatavot ķermeni gaidāmajam, daudz laika jāpavada ar nodurtu galvu, lasot stenogrammu. Stūrmaņa vestibulārais aparāts netiek sagatavots izmaiņām, kuras var paredzēt tikai ar vizuālo maņu, un lielu daļa sajūtu viņš saņem no automašīnas post-factum.

«Daudziem liekas, ka rallijs ir tā - viņi saskrūvē mājās mašīnu, tad sestdienā aizbrauc uz ralliju un gāzē. Patiesībā, rallijs notiek tajās dienās, ko skatītāji neredz,» stāsta Mārtiņš. Mana iepazīšanās ar šo sporta veidu ir beigusies. Mārtiņš ar treneri Uldi un stūrmani Renāru atgriežas trasē turpināt darbu. Priekšā vēl piektdienas sagatavošanās darbs un tad starts rallijā «Sarma» nedēļas nogalē. Pēc pāris dienām visu ātrumposmu summā Mārtiņa un Renāra ekipāža apsteigs tuvākos sekotājus - leģendārā norvēģu autobraucēja Pētera Solberga 16 gadīgo dēlu Oliveru Solbergu par minūti un 4 sekundēm un iegūs pirmo vietu.