Viens no ekspedīcijas dalībniekiem Mārtiņš Sils stāsta, ka lielais mērķis ir atgriezties Rīgā šā gada 18. novembrī par godu Latvijas simtgadei. Vaicājot, kas ir iekšējais dzinulis piedalīties šādā ekspedīcijā, motociklists smej, ka grūti iedomāties, kā vispār ko tādu var nedarīt. Mārtiņam Silam, kurš jau vairāk nekā 20 gadus ir dēkainis un piedzīvojumu meklētājs, braucot ar motociklu, kāpjot kalnos un ceļojot, tas veido to īsto dzīves krāsu. «Var jau visu laiku pelnīt naudu, bet vai tas dos dzīvei to garšu? Noteikti ne,» tā savu dzīves nostāju skaidro dēkainis. Ceļojot automašīnā, cilvēks ir noslēgtā telpā, turpretī ar motociklu iespējams izjust pilnībā visas smaržas, vēju, aukstumu un karstumu.
Braucot tik garās ekspedīcijās, iespējas paņemt līdzi mantas ir visai ierobežotas, tāpēc katram kungam šoreiz jāietilpst aptuveni 100 litru lielās mantu kastēs. «Uzvalku un lakādas kurpes līdzi nepaņemsi, tāpēc ir tiešām tikai pats minimums – mazliet apģērba, lietas motociklam, piemēram, rezerves kameras. Citi ņem līdzi rezerves riepas, mēs tā nedarīsim, jo tas krietni palielinās mantu apjomu, turklāt arī braukt tad ir neērti,» tā stāsta ekspedīcijas dalībnieks.