Mārtiņš Rubenis: Pēdējam pilienam ir jābūt sportista sirdī

Šajā sezonā Rubenis Latvijas kamaniņu sporta izlasē ir mehāniķis, inženieris un arī trases treneris brīdī, kad sportisti brauc trasē.

«Manā pārziņā ir sportistu kamanas, bet es neesmu vienīgais cilvēks, kurš dara šo melno darbu. To dara arī visi pārējie treneri, gan Sandris Bērziņš, gan Kaspars Dumpis, gan Jānis Liepa un vēl milzīga cilvēku komanda, kas mums ir palīdzējuši sadarbībā ar RTU dizaina fabriku, gan industriju partneri, kas mums izgatavo metāla daļas, gan «Daiļrade koks» Tukumā, kas mums palīdzēja izveidot jaunos kamanu ragus. Tāpat arī «Prestol» komanda palīdzēja ar kompozītmateriāliem un ielikusi lielu ieguldījumu mūsu komandas attīstībā. Šo sarakstu var turpināt un turpināt, ir bail kādu atstāt aiz strīpas,» sacīja Rubenis.

Latviju kamaniņu sportā olimpiskajās spēlēs pārstāvēs desmit sportisti - Elīza Cauce, Ulla Zirne, Kendija Aparjode, Inārs Kivlenieks, Kristers Aparjods, Artūrs Dārznieks, Juris Šics, Andris Šics, Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš.

«Runājot par visu komandu, mēs, treneri, no savas puses mēģinām vairāk strādāt, ar kuriem jūtam vienkāršāku un vieglāku komunikāciju,» teica Rubenis, kurš sportista karjeras laikā piedalījies piecās olimpiskajās spēlēs. «Šobrīd tāds jaunpienācējs komandā vien esmu (smejas).»

Rubenis individuālajās sacensībās 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas godalgu un kopā ar stafetes komandu pirms četriem gadiem Sočos savā īpašumā ieguva vēl vienu bronzu.

Viņš ir nosvērts un ar bagātu olimpisko pieredzi, ko var nodot tālāk gados jaunajiem kamaniņu braucējiem.

«Grūti teikt, vai esmu padomu devējs. Drīzāk mana personīgā pieredze, uz kuras pamata es varētu padalīties ar to, kas pašam ir palīdzējis un kas nav.

Katrs sportists ir audzis un gājis caur savu izaugsmes ceļu, un metodes un veidi, kā pašam tikt ar sevi galā, ir pēdējais punkts. Pēdējam pilienam ir jābūt paša sportista sirdī,» pastāstīja Rubenis.

Pašmāju kamaniņu braucēju lielākās cerības uz augstu vietu Phjončhanā saistās ar stafetes komandu. Cīņā par pirmajām trijām vietām reāli iesaistīsies septiņas komandas, ko iepriekš sarunā ar TVNET norādīja Riks Kristens Rozītis, kuram rokas savainojuma dēļ olimpiskās spēles ies secen.

«Tas, kā es skatos uz šīm olimpiskajām spēlēm, - mūsu komandā ir pietiekami daudz jaunu dalībnieku, lai varētu teikt, kā tā viņiem būs pirmā lielā tāda veida pieredze. Protams, darbs, kas vairākus gadus pirms olimpiskajām spēlēm ir aizsākts, un vecākajiem dalībniekiem tie pat ir 20 gadi, tad pēdējais posms ir noiets godam un tiešām padarīts ir ļoti daudz. Gribas novēlēt, lai katrs, kurš savā galvā ir kaut ko izsapņojis, līdz savam sapnim nonāk. Ticu tam - kāds darbs, tādi augļi. Ja tiešām būsim padarījuši to, kas ir jāpadara, ceru, ka debesis atvērsies,» sacīja Rubenis.

Pēdējās sacensības pirms došanās uz Koreju Latvijas sportisti aizvadīja Siguldā, kur pagājušās nedēļas nogalē risinājās Eiropas čempionāts un pēdējais Pasaules kausa izcīņas posms. Dāmu konkurencē sprinta sacensībās Kendija Aparjode izcīnīja bronzu, divniekos un sprinta kausā Juris un Andis Šici izcīnīja sudrabu. Trešo vietu sprinta kausā ieguva divnieks Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš. Stafetē Latvijas komandai bronza.

«Pēc ilgiem laikiem mums izdevās godam un ar labu pēcgaršu nostartēt Eiropas čempionātā. Siguldas trase bijusi pieejama visām komandām, un liela daļa no tām tur ir trenējušās. Līdz ar to mums milzīgas priekšrocības šoreiz nebija. Visas komandas izdarīja tieši tikpat daudz braucienu trasē, cik mēs. Teikt, ka bija īpašas mājas trases priekšrocības, ir grūti,» norādīja Mārtiņš Rubenis.

«Gribas ticēt, ka tas brīnums, par kuru runāja tā pasākuma atklāšanas ceremonijā, ka Latvija varētu piedzīvot kādus olimpiskos mirkļus, visas zvaigznes varētu salikties... Domāju, mēs to būtu pelnījuši.»

Phjončhanas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija risināsies 9. februārī, un jau nākamajā dienā pirmos divus braucienus aizvadīs vīrieši - Inārs Kivlenieks, Kristers Aparjods, Artūrs Dārznieks.