SOK Krievijas sportistu diskvalifikācijās izmanto jauniegūtus datus

Vairāki titulēti Krievijas sportisti nevarēs piedalīties gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, jo viņi uz tām nav saņēmuši uzaicinājumu. Iepriekš SOK par antidopinga pārkāpumiem 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs diskvalificēja kopumā 43 Krievijas sportistus, bet Phjončhanas Olimpiādei nepielaisto sportistu saraksts ir krietni lielāks.

Novembrī WADA rīcībā nonāca datubāze ar visiem pārbaudēm, kas no 2012.gada janvāra līdz 2015.gada augustam tika veiktas Maskavas antidopinga laboratorijā. Informācija tika nodota SOK komisijai, kas Denisa Osvalda vadībā pārskatīja lietas par dopinga lietošanu un testu viltošanu Soču olimpiskajās spēlēs.

SOK rīcībā nonākušās Maskavas antidopinga laboratorijas datubāzē atrodami pierādījumi, ka ir slēpti un modificēti dati, kas saistīti ar steroīdu lietošanu. SOK šos datus nodos tālāk starptautiskajām federācijām.

«Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) tiesu eksperts atjaunoja datubāzi un pēc tam veica stingru autentifikācijas procesu, lai apstiprinātu iegūto datu precizitāti,» teikts SOK paziņojumā.

«Pierādījumu saraksts ir plašs, bet ne pilnīgi izsmeļošs. Gribētu uzsvērt, ka veicām padziļinātu izmeklēšanu un izmantojām arī citus informācijas avotus,» teica SOK Neatkarīgas testēšanas komisijas vadītāja Valerī Furnerona.

Tāpat SOK ceturtdien sniedza paskaidrojumu kāpēc tās izveidotā speciālistu komisija 111 no izvirzītajiem Krievijas sportistiem nav devusi atļauju doties uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. SOK paziņojumā nosaukti informācijas avotus, kuri izmantoti lemjot par katra no 500 sākotnējā sarakstā esošajiem sportistiem - vai viņu drīkst ielūgt uz spēlēm neitrāla dalībnieka statusā vai nē.

SOK argumentācijā nozīme ir veiktajiem dopinga testiem pirms olimpiskajām spēlēm, jau agrāk veikto paraugu atkārtotas analīzes, DNS nesakritības sportistu bioloģiskajās pasēs, kā arī agrākie dopinga pārkāpumi un pierādījumi par dalību 2014.gada Soču olimpisko spēļu dopinga lietošanas shēmā.

Noraidīto 111 Krievijas sportistu sarakstā ir arī olimpiskie čempioni šorttrekists Viktors Ans, biatlonists Antons Šipuļins un daiļslidotāja Ksenija Stolbova, kā arī tādi medaļu pretendenti kā distanču slēpotājs Sergejs Ustjugovs, ātrslidotāji Deniss Juskovs un Pāvels Kuližņikovs.

«Visi mūsu lēmumi pieņemti vienprātīgi, katrs gadījums izskatīts atsevišķi un anonīmi,» paskaidroja Furnerona.

Kritēriji tīro Krievijas sportistu noteikšanā dalībai olimpiskajās spēlēs ir Antidopinga noteikumu pārkāpumu (ADRV) vēsture un Ričarda Maklārena ziņojumā minētais tā dēvētais «Hercogienes saraksts», kurā minēti sportisti, kuriem jāsaņem automātiska aizsardzība un kuri lietojuši aizliegtās vielas.

Tāpat vērā ņemta Maskavas antidopinga laboratorijas datubāze, elektroniskā pasta sarakste, skrāpējumi un atzīmes uz paraugiem, ko Soču spēļu laikā bija atvēris Federālais drošības dienests (FSB).

Ne mazāk svarīgi bijuši paraugi ar cilvēka organismam neiespējamu sāls koncentrāciju urīnā, kā arī urīna banka un DNS neatbilstības.

Pašlaik pasaules sportā turpinās skandāls Soču olimpiskajās spēlēs, kur Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) direktors Grigorijs Rodčenkovs pēc gadiem ilgiem treniņiem esot nelegāli atvēris Krievijas sportistu nodotās analīzes un mainījis to saturu. Tāpēc pašlaik daudzi tolaik medaļas guvušie Krievijas sportisti tikuši diskvalificēti, kā vienu no galvenajiem argumentiem minot ar mikroskopu redzamus skrāpējumus uz pudelītēm. Pašlaik Rodčenkovs ir pārbēdzis uz ASV un liecina par tā laika notikumiem.

SOK decembrī piesprieda diskvalifikāciju visai Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas tai liegs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Tiesa, īpašas atļaujas saņēmušie Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia» (OAR) jeb «Olimpiskais sportists no Krievijas».