Nezinu, kāpēc, bet šajā hokeja sezonā vairākas reizes man ir licies, ka hokeja mums Latvijā ir par daudz. Spilgtākais piemērs 20. janvārī. Rīgas «Dinamo» vienos dienā Purvciemā sarīko Ziemas klasiku un tribīnes ir pilnas (oficiālajā protokolā vairāk par 10 000 skatītāju), bet gandrīz tajā pašā laikā Šmerlī, Sporta akadēmijas/«Mogo» hallē Latvijas čempionāta kārtas centrālais mačs - «Mogo» pret «Kurbadu». Ja nezinātu, ka tā ir nejaušība (neizdarība!), varētu nodomāt, ka Latvijas Hokeja federācijā dažs tiešām ir sadomājies, ka t.s. Optibet Hokeja līga (OHL) var konkurēt ar KHL. Atmetot nost visus politiskos saukļus, ka uz Ušakova kepku iet tikai čekistu pēcteči un Maskavas draugi, kārtējo reizi redzam, ka arī hokeja jaunajos laikos ripa mums klibo...
Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Kad reizēm hokeja ir par daudz...
Tāpat kā kliboja decembra izlašu pauzē un klibos arī Phjončhanas olimpisko spēļu laikā. Paskaidrošu mazliet sīkāk. Droši vien jūs neatceraties, bet man vēl atmiņa nav zudusi: pirms 2016. gada Hokeja federācijas kongresa ne viens vien potenciālais saulvedis teica skatīties uz Šveici un ņemt viņus kā paraugu.
Re, Šveices Hokeja federācijas mājas lapā esot jebkuram interesentam pieejama ne tikai viņu finanšu atskaite, bet arī skaidri definēta Šveices hokeja vīzija. Skaidrs, ka gada laikā nav iespējams sakārtot nesakārtoto, taču ne vīziju, ne finanšu atkaiti es Latvijas Hokeja federācijas mājas lapā pat necenšos meklēt. Jo apriori neticu politiķu un visu paveidu revolucionāru solījumiem pirms revolūcijas/vēlēšanām.
Bet Latvijas čempionāta un visu (!) izlašu gada kalendāru kā Šveicē gan vēlētos. Atveru Šveices čempionāta kalendāru, tur viss – dažādās krāsās – redzams. Kad izlašu pauzes, kad Špenglera kauss, kad U-20 un U-18 pasaules čempionāti. Pat ierakstīts, ka 5. februārī nacionālā izlase izlido uz Olimpiskajām spēlēm.
Un beigās – visas četras nākamās sezonas (!!) izlašu pauzes... Tas viss apmēram 1,5 A4 lapā...
Mums? Vajag Kanādai pārbaudes spēlei pretinieku? Latvija vienmēr gatava! Kaut oficiāli nav nekādas pauzes nacionālajā čempionātā. Bet Aigars/Viesturs (kurš - nav pat svarīgi) sarunājis... Es ļoti augstu vērtēju Kanādas hokeju, bet daudz augstāk vērtēju Latvijas kausa finālu, kas divas dienas pēc mača ar Kanādu, proti, 6. februārī, un es 100% saprotu «Kurbada» saimnieku Andi Pikānu, kurš negrib laist Jāni Spruktu uz Kanādas maču – Pikānam kā kluba saimniekam Latvijas kausa fināls ir svarīgāks. Un nevajag man pūst tukšās pīlītes par izlases svarīgumu. Tā ir tikai viena no pārbaudes spēlēm. Bet 6. februāra mačs starp «Kurbadu» un «Mogo» - oficiāla spēle.
Tāds pats stāsts decembrī. Nezinu, vai no fikso ideju klubiņa, bet Latvijas klubu izlasei 18. un 19. decembrī pēkšņi (!?) jābrauc uz Zviedriju, lai sacenstos ar viņu trešās līgas klubiem «Vasby» (2:3) un «Borlange» (1:5), kaut pašiem 20. decembrī OHL spēles... Un man atkal labāk izdodas saprast «Kurbadu» un «Liepāju», kas savus spēlētājus izlasei nedod – pašiem vajag! Ja jau vasarā būtu viens kalendārs pielāgots otram, šādu ekstra gājienu nebūtu vai būtu ļoti maz. Nu baigi gribam uzspēlēt ar Kanādu, bet par to uzzinām jau tad, kad pašu kalendāri sastādīti.
Ideja izveidot Latvijas klubu izlasi, protams, nav slikta, bet... Vai kāds ņēmis vērā, ka 90% Latvijas čempionāta spēlētāji, izņemot HS «Rīga», strādā un viņiem trīs spēles nedēļas nogalē ir ne tikai prieks uzspēlēt, bet daļēji arī... darba kavējums. Un es saprotu «Mogo» menedžeri Elvisu Želubovski, kurš uz Valmieras posma spēlēm (16.-18. februāris) savējos laiž ar zobu sāpēm. Jo pēc trim dienām taču maizes mačs Latvijas čempionātā pret «Kurbadu». Vai pusprofesionāļi, nospēlējot trīs spēles trijās dienās, pēc trim dienām būs spējīgi parādīt savu labāko hokeju valsts čempionātā? Kuru vismaz vārdos gribam izveidot par... svarīgāko turnīru Latvijā.
Skaidrs, ka nav labi neturēt doto vārdu un, ja novembrī «Dinamo» solījās atlaist spēlētājus uz Latvijas izlases pārbaudes turnīru Dānijā (16.-18. februāris), tad publisks fui Jurim Savickim, ka Dānijas vietā dinamiešiem jāspēlē četru klubu turnīrā Davosā. Bet! Atcerēsimies, ka no 14. līdz 25. februārim Phjončhanā notiek ziemas olimpiskās spēles, un IIHF rekomendē to laikā nespēlēt pat nacionālos čempionātus, kur nu vēl valsts izlašu turnīrus...
Es nebūt neesmu vecs īgņa, kurš to tik vien dara kā meklē utis pat jaunos kažokos. Arī šoreiz principā gribēju jūs visus aicināt uz 4. februāra spēli ar Kanādu. Kur mums būs itin solīds sastāvs. Elvis Merzļikins no Šveices, Kaspars Daugaviņš no Ņižņijnovgorodas, Arturs Kulda no Pekinas, Oskars Bārtulis no Ufas, būšot arī Mārtiņš Karsums no Maskavas «Dinamo», taču tur informācija ir pretrunīga – Mežonis pats saka, ka būšot pat tad, ja «Dinamo» netiks play-off, savukārt Maskavas kluba vadoņi sola Mārtiņu laist tikai tad, ja klubs tiks izslēgšanas mačos. Būs Ronalds Kēniņš no Cīrihes, Kirils Tambijevs no Karagandas, praktiski visi labākie mūsu Eiropas ārzemnieki, izņemot Kristapu Sotnieku, kuram pēc savainojuma iedota atpūta, kā arī nebūs četru Čehijas ekstralīgā spēlējošo (Freibergs, Rob. Bukarts, Džeriņš, Cibuļskis).
No Latvijas čempionāta klubiem aicināti tika Jānis Sprukts un Sandis Zolmanis, taču būs tikai Zolmanis. Šobrīd vēl nav skaidrs, kuri no dinamiešiem tiks aicināti, taču izskatās, ka t.s. Dārziņa līguma neapdrošināšanas sāga beigusies – 12. janvārī pēc LHF prezidenta Aigara Kalvīša iniciatīvas notika triju pušu sarunas (Kalvītis-Dārziņš-Koziols), pēc kurām Lauris saņēma solījumu, ka viņam pienākošā summa tiks samaksāta. 45 000 vai 90 000 eiro – man tas nav tik būtiski: ja Latvijas izlases spēlētājiem pirms pasaules čempionāta Ķelnē tika solīts, ka visi līgumi ir apdrošināti – tiem, kam jaunu nebija, 70% no iepriekšējā gada līguma -, tad vārds jātur.