Nākamajā gadā varētu tikt veiktas izmaiņas «Latvijas Gada balvā sportā» kandidātu izvirzīšanas procesā, aģentūrai LETA pastāstīja pasākuma rīkotājas «Igo Japiņa aģentūras» vadītājs Igo Japiņš.
Nākamgad varētu veikt izmaiņas «Latvijas Gada balvā sportā» kandidātu izvirzīšanas procesā
Iepriekšējos pāris gadus «Latvijas Gada balva sportā» nav iztikusi bez mulsinošiem brīžiem, jo pērn sākotnēji tika aizmirsta un starp kandidātēm netika iekļauta Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ceturto vietu izcīnījusī svarcēlāja Rebeka Koha, kamēr šogad pēdējā brīdī nominācijā «Labākais Latvijas treneris» tika iekļauts svarcēlāju aizbildnis Eduards Andruškevičs, kurš beigās pie šīs balvas arī tika, kamēr kandidātos uz prestižo apbalvojumu «Labākais Latvijas sportists» parādījās cits šīs sporta veida pārstāvis Artūrs Plēsnieks.
Japiņš Andruškeviča un Plēsnieka pēdējā brīža iekļaušanu kandidātos skaidroja ar to, ka abi izcīnījuši augstus panākumus jau pēc kandidātu iesniegšanas termiņa beigām, kas bija 31.oktobris. Kā zināms, Andruškeviča audzēknis decembra sākumā kļuva par pasaules vicečempionu svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, kamēr Koha svarā līdz 58 kilogramiem izcīnīja bronzu.
«Pēc pasaules čempionāta uzrakstīju «Latvijas Gada balvas sportā» žūrijai vēstuli, lai tiktu izvērtēts svarcēlāju sasniegtais un vajadzības gadījumā par viņiem tiktu nobalsots. Bija cilvēki, kas savu balsojumu nemainīja, bet ievērojami lielākā daļa to mainīja, tāpēc Andruškevičs un Plēsnieks pēdējā brīdī iekļuva starp kandidātiem,» situāciju skaidroja Japiņš.
Pasākuma rīkotājs uzsvēra, ka problēma šajā situācijā bijusi tieši nepateicīgais pasaules čempionāta norises laiks, tāpēc svarcēlāji sākotnēji starp kandidātiem neesot bijuši.
Liela daļa sabiedrības par Andruškēviča un Plēsnieka iekļaušanu starp savu nomināciju pretendentiem uzzināja vien pašā pasākuma vakarā. Japiņš nemācēja teikt, kāpēc šī informācija pirms tam netika publiskota, uzsverot, ka žūrijā bija vairāki Latvijas vadošo mediju pārstāvji, kuri par situāciju bijuši lietas kursā, tomēr sabiedrībai par to neesot pavēstījuši.
Par spīti pēdējo gadu mulsinošajiem atgadījumiem saistībā ar balvu kandidātiem Japiņš uzskata, ka nekādas būtiskas nedienas pasākuma norisē šo gadu gaitā nav bijušas.
Kritiku «Latvijas Gada balvai sportā» izteica nominācijas «Labākais tehnisko sporta veidu sportists» laureāts Pauls Jonass, kurš uzvarēja pasaules čempionātā motokrosā MX2 klasē, bet nebija kandidāts starp labākajiem valsts sportistiem. Tikmēr par Igaunijas labāko sportistu šonedēļ tika nosaukts autorallija braucējs Ots Tenaks, bet atsevišķi tehniskie sporta veidi šajā valstī netiek izdalīti.
«Jonasam šķita, ka viņš ārpus valsts labāko sportistu nominācijas atstāts mākslīgi. Tomēr cilvēki nelasa reglamentu - šajā nominācijā var būt jebkurš sportists, arī no tehniskajiem sportiem. Acīmredzot žurnālisti, kad izvirzījuši savus kandidātus attiecīgajā nominācijā, nav sapratuši reglamentu,» uzsvēra Japiņš, piebilstot, ka tikmēr rīkotāju galvenais uzdevums ir precīzi saskaitīt punktus, lai pēc tam virzītu kandidātus tālākai izskatīšanai žūrijā.
«Šī lieta ir ļoti subjektīva. Arī par Kristapu Porziņģi bija debates - viņš ir labākais sportists, bet nav izcīnījis nevienu titulu, turklāt nav iekļuvis arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) izslēgšanas turnīrā. Tad varbūt par labāko jānosauc skeletonists Martins Dukurs, kurš karjeras laikā ieguvis daudz titulu? Mēs nonākam pie tā, ka šobrīd daudz ko izšķir tas, kuru sporta veidu atlēts pārstāv un cik plaša mēroga tas ir,» norādīja Japiņš.
Šā pasākuma izvērtējums būs nākamā gada sākumā, bet Japiņš atklāja, ka iespējamas izmaiņas kandidātu noteikšanas procesā.
«Kandidātus neiekļauj žūrija vai es, bet gan sporta veidu federācijas un žurnālisti. Tomēr varbūt nepieciešamas kādas izmaiņas kandidātu izvirzīšanā, bet par to vēl tiks domāts. Vienmēr jau var uztaisīt labāk,» sacīja Japiņš. «Labā ziņa ir tā, ka pa visiem šiem gadiem neviens nav teicis, ka šī balva kādam sportistam nepienākas. Žūrija ir strādājusi diezgan labi.»
Par Latvijas Gada sportistiem šogad tika nosaukti Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.
Kā vēl novembrī liecināja informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, «Igo Japiņa sporta aģentūra» Gada balvu sportā šogad organizēja par 91 518 eiro.