Krievija neboikotēs Phjončhanas olimpiskās spēles

SOK otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia» jeb «Olimpiskais sportists no Krievijas».

Putina paziņojums par SOK lēmumu trešdien tika gaidīts uzstājoties Ņižņijnovgorodā notikušā Krievijas brīvprātīgo darbinieku forumā, jo daudzi uzskatīja, ka tieši tur viņš var paziņot savu un līdz ar to valsts nostāju attiecībā par SOK lēmumu, dažiem krievu masu medijiem par prognozējot, ka prezidents varētu paziņot par Olimpiādes boikotu.

Tā vietā Putins otrdienas ziņas forumā nekomentēja ne ar pušplēstu vārdu, bet gan paziņoja, ka tuvākajā laikā pieņems lēmumu, vai viņš kandidēs nākamajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Tiesa, vēlāk dienas laikā Putins plaši šo jautājumu apsprieda, tiekoties ar Gorkijas autobūves rūpnīcas (GAZ) darbiniekiem.

«Mēs bez šaubām nepasludināsim nekādu boikotu, neliksim šķēršļus mūsu olimpiešiem piedalīties spēlēs, ja vien kāds no viņiem sagribēs piedalīties individuāli,» sacīja Putins, gan uzsverot, ka SOK lēmums nav taisnīgs.

«SOK rīkojās ne visai taisnīgi, jo tika izmantota kolektīvā atbildība, lai gan nevienā cilvēktiesību sistēmā pasaulē tas nav paredzēts. Lielākā apvainojumu daļa ir balstīta uz faktiem, kuri nekādi nav pierādīti un balstās tikai uz atsevišķām liecībām. Apvainojumi balstīti uz liecībām, kuras devis cilvēks, kura morālais, ētiskais un psihiskais stāvoklis izsauc daudz jautājumu. Nekā cita vienkārši nav,» Putins turpināja Krievijā jau iepriekš plaši kultivēto apgalvojumu, ka SOK lēmumi ir balstīti tikai uz bijušā Maskavas antidopinga laboratorijas vadītāja Grigorija Rodčenkova liecībām.

Krievijas prezidents arī skaidroja, ka no viņa puses pirms 2014.gada Soču olimpiskajām spēlēm netika dots uzdevums par katru cenu uzvarēt komandu vērtējumā, bet svarīgi bijis noorganizēt izcilas olimpiskās spēles.

«Nekad neesmu izvirzījis, piemēram, Krievijas Sporta ministrijai, citām organizācijām, sporta federācijām uzvarēt Olimpiādi. Nebija tāda uzdevuma,» apgalvoja Putins.

Krievijas sportistus, kuri drīkstēs startēt februārī gaidāmajās olimpiskajās spēlēs, izvēlēsies īpaša ekspertu grupa, darot to ar lielu piesardzību. Šo grupu vadīs Neatkarīgas testēšanas kameras (ITA) vadītāja Valerī Furnerona. Tajā tiks iekļauti Pirmsspēļu testēšanas darba grupas biedri - vienu apstiprinās Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), vienu No dopinga brīvā sporta vienība (DFSU) un vienu SOK.

Tiks izvēlēti tie atlēti, kuri ir kvalificējušies Olimpiādei, kuri ir «tīri», kuri nekad nav diskvalificēti par dopinga lietošanu un nav pārkāpuši antidopinga noteikumus, kuri ir veiksmīgi izgājuši dopinga pārbaudes pirms olimpiskajām spēlēm. Tāpat šiem atlētiem būs jāiziet papildus dopinga kontrole, lai būtu pārliecība, ka viņi ir godīgi.

Tikmēr trešdien SOK paziņojusi, ka nav izslēgta Krievijas karoga izmantošana Phjončhanas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, bet, lai tas notiktu, šīs valsts sportistiem jāizpilda visi uzliktie uzdevumi.

Pirms četriem gadiem Soču olimpiskajās spēlēs SOK aizliedza trim Indijas sportistiem startēt zem savas valsts karoga. Tiesa, sacensību laikā sods tika atcelts un noslēguma ceremonijā jau šīs valsts karogs tika iznests.

Krievija 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs triumfēja medaļu ieskaitē, tomēr jau gadu vēlāk Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) neatkarīgas komisijas izmeklēšanā, kuru vadīja kanādiešu jurists Ričards Maklarens, tika gūts apstiprinājums, ka Krievijā bija izveidota valsts atbalstīta dopinga sistēma, kulmināciju pārkāpumos sasniedzot tieši savās mājās notikušajās olimpiskajās spēlēs, kad virknei mājinieku sportistu tika nomainītas pozitīvas dopinga proves pret «tīrām» analīzēm.

SOK no olimpiskajām spēlēm šobrīd jau ir uz mūžu diskvalificējusi 25 sportistus, bet Soču olimpiskās medaļas atņēmusi 11 atlētiem.