Tas bija diezgan iespaidīgi, kad Berdins pārlidināja ripu pāri visam laukumam un tā iekrita vārtos ASV augstākās junioru līgas (USHL) spēlē pirms divām nedēļām, šādas avantūras vārtu vīri veic visās hokeja līgās, bet konkrēti šis vārtsargs izpelnījās lielu uzmanību.
Vārtsargu slēptais sapnis - vārtu gūšana
Arēnas gaismām izdziestot un izlaužoties no komandas biedru apskāvieniem, Berdins sākumā noliecās un slīdēja uz viena ceļa, pumpējot savu atsitējcimdu. Nākamās sekoja komandas biedru apsveikuma dūrītes pie soliņa, kā arī divi viļņi publikas uzkurināšanai. Visbeidzot viņš paņēma vienā rokā savu nūju un lepnā Makgregora gaitā noslēdza savas svinības.
«Mēs zinām, ka viņš ir liels Makgregora fans,» sacīja Sjū Sitijas kapteinis Pauls Dinepls. «Kustība papildināja svinības pilnīgi.»
Arī viens no zināmākajiem bijušajiem NHL vārtsargiem un pašlaik Filadelfijas «Flyers» ģenerālmenedžeris Rons Hekstals redzēja jaunā vārtsarga Berdina svinības pēc gūtajiem vārtiem. «Es negribētu darīt ko līdzīgu,» interneta medijā si.com citēts Hekstals. «Bet es viņu saprotu. Tas ir aizraujošs brīdis. Ja jūs gatavojaties izraudzīt kādu sev par piemēru, tad Konors Makgregors ir labs puisis.»
Bijušais vārtsargs saprot šo unikālo iespēju. Tikai seši vārtsargi ir paveikuši to, ko izdarīja vārtsargs Bredins, un Hekstals vārtus guvis pat divreiz. 1997. gada video izdevumā «Great Hockey Moments» [lieliskie hokeja brīži - tulk.], parādot abus Hekstala sekmīgos vārtu guvumus, Veins Greckis sacīja: «Katrs NHL vārtsargs klusībā sapņo par vārtu guvumu.» Šo pieņēmumu apstiprināja arī pats Hekstals. «Daudzi vārtsargi to grib paveikt,» viņš sacīja. «Bet tas noteikti nebija manā prioritāšu sarakstā.»
Ir daudz iemeslu, kāpēc Hekstalam bija tāda iekšējā vēlme. Viņa tēvs Braiens Hekstals Jr. aizvadīja sešas sezonas NHL, tāpēc, būdams bērns, puika daudz iemācījās no sava galvenā parauga. Mazais Rons vienā no spēlēm redzēja, kā tēva pārstāvētās komandas vārtsargs mēģināja raidīt ripu pretinieku vārtos. «Es atceros, kā tas notika, tas bija patiešām feini,» atceras Hekstals. Ienākot NHL, tikai daži vārtsargi piekopa nūjas tehniku. Juniora vecumā, kurā pašlaik spēlē Berdins, treneris Hekstalam reiz sacīja: ja viņš neatmetīs ieradumu tik aktīvi darboties ar ripu, tad nekad nespēlēs NHL. «Kas bija mazliet jocīgi,» sacīja Hekstals. «Tāpēc es pārstāju. Darīju to, ko treneris man lika. Toreiz mēs nejautājām kāpēc.»
Tikai dažus gadus vēlāk, Hekstala debijas gadā NHL klubā Filadelfijas «Flyers», galvenais treneris Maiks Kīnens mudināja jauno vārtsargu riskēt ar ripu aiz vārtiem. Tas acīmredzot pavēra vaļā slūžas. Drīz vien «Flyers» fani uzmundrināja Hekstalu katru reizi, kad viņš pieskārās ripai, un komentētāji jau prātoja, ko viņš šoreiz parādīs. Tāpēc Hekstals iezīmēja perfektu situāciju: vadībā ar divu vārtu pārsvaru, tas nodrošinātu papildu drošību, un mazākumā, jo tad pārmetiens neskaitās. «Labi,» viņš sev sacīja, «ja pienāks īstā situācija, es mēģināšu.»
Gaidīšana nebija ilga. Divus mēnešus spēlējot savā otrajā sezonā, 1987. gada 8. decembrī, kad «Flyers» bija vadībā ar 4:2, mājās uzņemot Bostonas «Bruins» komandu, viesiem bija tukši vārti. Bostonas komanda no sarkanās līnijas iemeta ripu uzbrukuma zonā, Hekstals to apturēja un meta ārpus zonas, tomēr ripa mazliet nošļuka, tāpēc piezemējās viduszonā. Nāca otrais piegājiens, kad «Bruins» raidīja ripu zonā, un šoreiz vārtsargs sagatavoja ripu metienam un plivināja pāri uz pretinieku vārtiem. Ripa atrada ceļu vārtu četrstūrī. «Dažreiz viss, ko jūs darāt, ir - metat ripu ārā; ja tā ir vienīgā iespēja, jūs varat arī trāpīt vārtos,» sacīja Hekstals.
Pirmie vārti
Rons nebija pirmais vārtsargs, kurš realizē drošsirdīgu metienu. Ņujorkas «Islanders» vārtu vīrs Billijs Smits 1979. gada 28. novembrī pirmais savā ailītē pierakstīja vārtu guvumu, lai gan to paveica ar pretinieku komandas spēlētāju palīdzību, veselus trīs vārtus šādi sev reģistrēja Martins Brodērs. Mazāk nekā divus gadus vēlāk pēc pirmā vārtu guvuma Hekstals precīzi šāva vēlreiz. 1988./89. gada sezonas Austrumu konferences ceturtdaļfināla piektajā spēlē Vašingtonas «Capitals» aizsargs Skots Stīvenss raidīja ripu zonā pa bortu, kuru aiz vārtiem apstrādāja Hekstals un atvilcis meta to pāri visam laukumam, līdz tā ieslīdēja Vašingtonas vārtos. «Godīgi sakot, tāpat tā bija mūsu spēle, viņi raidīja ripu zonā, un es mestu to saviem spēlētājiem viduszonā. Es labi pietvēru ripu, apstrādāju aiz vārtiem un metu,» atminas vārtu guvējs.
Otrie vārti
«Es domāju, ka katrs vārtsargs to ir redzējis kādā situācijā un vienu brīdi padomājis. Bet visam ir lieliski jāsaskan. Tā ir unikāla lieta,» sacīja Hekstals.
Arī Kalgari «Flames» vārtsargs Maiks Smits piekopj ripas glaudīšanas tehniku. Viņš auga, iedvesmojoties no piemēriem, kā Hekstals un Brodērs, spēlējot juniora vecumā, Smits pat izvēlējās vienu no elku numuriem - 27 [Hekstals]. «Tikai daži vīri labi spēlē ar ripu. Šie abi vīri attīstīja vārtsargu iziešanu no vārtiem un ripas apstrādāšanu,» sacīja Smits.
Arī Maiks profesionālo karjeru iesāka ar neordināri veiksmīgu piegājienu. Pirms aptuveni 15 gadiem, debitējot ECHL līgā, Smits ieguva pirmo uzvaru profesionālajā karjerā, nostāvēja sausā un iemeta vienus vārtus, visu vienas spēles ietvaros. «Es biju šokā, ka tas tiešām notika,» sacīja Smits. «Nesvinēju ne tuvu tik ļoti, kā puika [Berdins] to darīja. Tā parasti notiek. Laikā, kad svini, varbūt tas nešķiet īpaši, bet pēc tam cilvēki par to sāk runāt, uzkurinās un ziņa iegūst plašu publicitāti, tad tas šķiet patiešām feini.»
Tad iedomājies, kā Smits jutās 2013. gada 19. oktobrī. Fīniksas «Coyotes» bija ērti nostabilizējušies vadībā ar 4:2 pret «Red Wings». Smits noķēra ripu tvērējcimdā un nolika to uz ledus sešas sekundes pirms spēles beigām. Neviens «Red Wings» spēlētājs nebija tuvumā, tāpēc vārtsargs meta ripu pāri visām hokejistu galvām. Ripa piezemējās uz pretinieku zilās līnijas divas sekundes pirms mača beigām, viena sekunde bija atlikusi, tai šķērsojot vārtsarga laukuma līniju, un līdz ar spēles beigu signālu ripa pārslīdēja pāri vārtu līnijai. Tajā brīdī Smits domāja, ka laiks jau beidzies, kas izskaidro, kāpēc viņš nesvinēja. «Tu negribi izskatīties pēc idiota,» piebilda Smits. «Tagad to neviens neatņems.»
Smita vārti
Pievienojoties Hekstala un Smita ekskluzīvajam precīzo metēju klubam, to pašu paveikuši arī citi vārtsargi - Brodērs (1997. g. izslēgšanas spēles), Kriss Osguds (1996. gada marts), Žozē Teodors (2001. gada janvāris) un Jevgēņijs Nabokovs (2002. gada marts). Septiņas reizes, neskaitot Smita, Brodēra un Hekstala katra divus vārtus, vārtsargi netieši nopelnīja vārtu guvumu. «Uz visiem laikiem es būšu ierakstīts rekordu grāmatās,» sacīja Karolīnas «Hurricanes» vārtsargs Kems Vords. «Būtu bijis patīkamāk, ja pats iemestu vārtus.»
Tomēr vārtsargs nevar paredzēt savu likteni. Ņūdžersijas «Devils» komanda vienu dienu pēc 2011. gada Ziemassvētkiem viesojās Karolīnā, kurā neilgu laiku pirms spēles beigām Vords ar atsitējcimdu atvairīja parastu pretinieka metienu. Ripai piezemējoties stūrī, pirmais pie tās bija Kovaļčuks, kurš uzreiz deva piespēli komandas biedram uz zilo līniju; hokejistam to neuztverot, kaučuks ieslīdēja pašu vārtos.
Vorda gūtie vārti
«Šī bija viena no lietām, kura visiem bija jāparāda vēl vienreiz, lai pārliecinātos, ka esmu pēdējais, kas pieskāries ripai, bet es uzreiz to sapratu,» sacīja Vords. «Tad man nebija vēlmes slidot gar soliņu un sist pieci. Es uzskatu, ka emocionāli būtu pacilātāk, ja pats būtu iemetis vārtus. Tomēr es tāpat domāju, ka tas ir feini.»
Tāpat kā jebkurš cits pirmo vārtu realizētājs «Hurricanes» sastāvā, arī Vords saņēma ierāmētu ripu ar foto, kurā komandas biedrs sirsnīgi apkampj vārtsargu. Tagad tas glabājas hokejista mājā pie sienas ar citām spēles atmiņām un vērtslietām. Arī Hekstals saņēma goda plāksni par vārtu guvumu. Savukārt Smits nesaņēma pagodinājumu no savas bijušās komandas, vismaz ne ilglaicīgā nozīmē. «Tajā pašā naktī mēs pavakariņojām ar puišiem,» viņš sacīja.
Domājams, ka savu goda plāksni par vārtu guvumu nav saņēmis arī Edgars Masaļskis, kurš netieši guva vārtus Rīgas «Dinamo» sastāvā.
Masaļska vārti [skat. no 2:30 min.]: