Krieviju varētu nepielaist Phjončhanas olimpiskajām spēlēm

WADA fonda valde Seulā nāca klajā ar lēmumu apmierināt Atbilstības pārbaudes komitejas rekomendāciju, ka RUSADA darbību «nevajadzētu atjaunot».

Šāds lēmums jau tika gaidīts, jo Krievija atteikusies atzīt, ka sponsorējusi valsts dopinga sistēmu, ko izpētīja kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadītā WADA neatkarīgā izmeklēšanas komisijas.

Paredzams, ka par to vai Krievija varēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, nākamajā mēnesī sanāksmē Lozannā lems Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Tiesa, 2016.gadā SOK ignorēja WADA aicinājumus diskvalificēt Krieviju no Riodežaneiro Vasaras olimpiskajām spēlēm, atstājot lēmumu pieņemšanu katras individuālās sporta veida federācijas rokās.

Krievija 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs triumfēja medaļu ieskaitē, tomēr jau gadu vēlāk Maklārena ziņojums vēstīja, ka šī valsts neatbilst WADA prasībām un kulminācija pārkāpumos tikusi sasniegta tieši savās mājās notikušajās olimpiskajās spēlēs. Krievijas slepenie servisi un sporta ministrija tika apsūdzēta pozitīvo dopinga analīžu provju nomaiņā.

WADA iepriekš bija Krieviju aicinājusi «publiski pieņemt» ziņojumos atklāto, kā arī dot pieeju Maskavas Antidopinga laboratorijā esošajām urīna analīzēm, lai valsts sportisti varētu pilnvērtīgi atgriezties apritē.

Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents Aleksandrs Žukovs atzinis, ka Krievijas antidopinga sistēma ir izgāzusies, tomēr uzsvēra, ka būtu jāvaino RUSADA amatpersonas un Maskavas laboratorijas pārstāvji.

«Mēs piekrītam faktam, ka mūsu nacionālā antidopinga sistēma ir izgāzusies, tomēr pilnībā noliedzam valsts sponsorētu dopinga sistēmu,» iepriekš izteicies Žukovs, piebilstot, ka beznosacījumu piekrišana Maklarena ziņojumam ir «neiespējama».

Savukārt Krievijas sporta ministrs Pāvels Kolobkovs apgalvojis, ka RUSADA darbībā veikti uzlabojumi.

«RUSADA veic visas funkcijas pēc pasaules antidopinga koda,» teicis Kolobkovs. «Es garantēju, ka RUSADA būs jauna, pilnībā neatkarīga organizācija. Esam gatavi strādāt atklāti pēc WADA standartiem. Lūdzu ļaujiet mums to.»

WADA jūnijā atļāva RUSADA plānot un koordinēt dopinga testus, kas veikti starptautiskā pārraudzībā, taču pilnībā neatjaunoja Krievijas dopinga uzrauga patstāvīgu darbību.

Maklarena komisijas ziņojuma otrajā daļā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportistu 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Kā divi galvenie šķēršļi RUSADA darbības atjaunošanai šonedēļ tika minēti pieejamība Maskavas laboratorijai, lai varētu veikt jaunas pārbaudes iepriekš nodotajiem paraugiem, kā arī tas, ka Krievija nav atvainojusies par valsts atbalstīto dopinga programmu.

Tikmēr Krievija paudusi, ka patlaban nevarot dot pieeju Maskavas laboratorijai, jo tajā notiek federālā izmeklēšana. Tāpat Krievija negrasās atvainoties, jo baidās, ka valsts prezidents Vladimirs Putins priekšvēlēšanu laikā varētu iekulties skandālā. Putins pagājušajā nedēļā pēc četru Krievijas sportistu diskvalifikācijas paziņoja, ka sankcijas tiek veiktas, jo ASV vēlas destabilizēt situāciju pirms martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

WADA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ieguvusi jaunus pierādījumus par Krievijas atbalstīto dopinga programmu. Organizācijas rīcībā nonākusi datubāze ar visiem pārbaudēm, kas no 2012.gada janvāra līdz 2015.gada augustam tika veiktas Maskavas antidopinga laboratorijā. Jaunā informācija tiks nodota SOK komisijai, kas Denisa Osvalda vadībā pārskata lietas ar iespējamu dopinga lietošanu un testu viltošanu Soču olimpiskajās spēlēs, prioritāri izmeklējot sportistus, kuri varētu piedalīties Phjončhanas Olimpiādē.

Aizpērn publicētajā Maklarena ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), RUSADA un Maskavas antidopinga laboratorija.

Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.

WADA pēc Maklarena ziņojuma apturēja RUSADA darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.

Maskava allaž noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.

Vairākiem Krievijas sportistiem jau atņemtas Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un tuvākajās nedēļās viņu skaits, visticamāk, augs. Latvijai īpaši nozīmīga būs Krievijas bobslejistu un skeletonistu lietu izskatīšana. Soču Olimpiādē bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs ar stūmējiem Alekseju Vojevodu, Alekseju Ņegodailo un Dmitriju Truņenkovu, izcīnīja zelta medaļas četriniekos, kur otrā palika Oskara Melbārža ekipāža, kamēr skeletonā uzvarēja Aleksandrs Tretjakovs, aiz sevis atstājot Martinu Dukuru, bet ceturtais palika Tomass Dukurs.

Ja Tretjakovu un Zubkovu piemeklēs līdzīgs liktenis, M.Dukurs un Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu kļūs par pirmajiem Ziemas olimpisko spēļu čempioniem Latvijas vēsturē, bet T.Dukurs tiks pie bronzas godalgas.

Zubkova un Tretjakova uzvārdi iepriekš figurēja tā dēvētajā WADA neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Maklarena ziņojumā, kurā tika atklāta Krievijas valdības atbalstīta dopinga sistēma, kuras ietvaros Soču olimpiskajās spēlēs tika viltotas Krievijas sportistu analīzes.