Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) grasās noraidīt Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) pieteikumu atjaunot tās darbību, tādējādi palielinot iespēju, ka šai valstij varētu tikt piespriestas papildu sankcijas vai pat diskvalifikācija no 2018.gada Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, vēsta portāls «Insidethegames.biz».
Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā šonedēļ notiek WADA Izpildkomitejas un valdes sanāksmes, kurās tiek vērtēta RUSADA atbilstība starptautiskajiem standartiem.
RUSADA darbība tika apturēta aizpērn pēc kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadītās WADA neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojuma otrās daļas par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam vairāk nekā 1000 Krievijas sportistu 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.
WADA jūnijā atļāva RUSADA plānot un koordinēt dopinga testus, kas veikti starptautiskā pārraudzībā, taču pilnībā neatjaunoja Krievijas dopinga uzrauga patstāvīgu darbību.
Kā vēsta «Insidethegames.biz», WADA ceturtdien, visticamāk, noraidīs pilnvērtīgu RUSADA darbības atjaunošanu.
«Esam darījuši visu iespējamo, lai atjaunotu RUSADA darbību,» aģentūra «Reuters» citē Krievijas sporta ministra Pāvela Kolobkova teikto
Kā divi galvenie šķēršļi RUSADA darbības atjaunošanai tiek minēti pieejamība Maskavas laboratorijai, lai varētu veikt jaunas pārbaudes ar iepriekš nodotajiem paraugiem, kā arī tas, ka Krievija nav atvainojusies par valsts atbalstīto dopinga programmu.
Tikmēr Krievija patlaban nevarot dot pieeju Maskavas laboratorijai, jo tajā notiek federālā izmeklēšana. Tāpat Krievija negrasās atvainoties, jo baidās, ka valsts prezidents Vladimirs Putins priekšvēlēšanu laikā varētu iekulties skandālā.
Putins pagājušajā nedēļā pēc četru Krievijas sportistu diskvalifikācijas paziņoja, ka sankcijas tiek veiktas, jo ASV vēlas destabilizēt situāciju pirms martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.
Ja WADA noraidīs RUSADA darbības atjaunošanu, tas dos Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) iespēju liegt Krievijas sportistiem Phjončhanā startēt zem sava karoga.
Tikmēr «Eho Moskvi» galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs ziņo, ka Krievijas sportistus gaida daudz skaudrāks liktenis.
«Ņemot vērā visus informācijas avotus, rītdien mūsu olimpiskā komiteja piedzīvos katastrofu. Žēl godīgo sportistu un līdzjutēju, kamēr mūsu sporta funkcionāri staigā apkārt un stāsta, cik mēs labi un patriotiski,» raksta Venediktovs.
WADA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ieguvusi jaunus pierādījumus par Krievijas atbalstīto dopinga programmu. Organizācijas rīcībā nonākusi datubāze ar visiem pārbaudēm, kas no 2012.gada janvāra līdz 2015.gada augustam tika veiktas Maskavas antidopinga laboratorijā. Jaunā informācija tiks nodota SOK komisijai, kas Denisa Osvalda vadībā pārskata lietas ar iespējamu dopinga lietošanu un testu viltošanu Soču olimpiskajās spēlēs, prioritāri izmeklējot sportistus, kuri varētu piedalīties Phjončhanas Olimpiādē.
Aizpērn publicētajā Maklarena ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), RUSADA un Maskavas antidopinga laboratorija.
Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka, pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.
WADA pēc Maklarena ziņojuma apturēja RUSADA darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.
Maskava līdz šim ir noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.
Vairākiem Krievijas sportistiem jau atņemtas Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, un tuvākajās nedēļās viņu skaits, visticamāk, augs. Latvijai īpaši nozīmīga būs Krievijas bobslejistu un skeletonistu lietu izskatīšana. Soču Olimpiādē bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs ar stūmējiem Alekseju Vojevodu, Alekseju Ņegodailo un Dmitriju Truņenkovu, izcīnīja zelta medaļas četriniekos, kur otrā palika Oskara Melbārža ekipāža, kamēr skeletonā uzvarēja Aleksandrs Tretjakovs, aiz sevis atstājot Martinu Dukuru, bet ceturtais palika Tomass Dukurs.
Ja Tretjakovu un Zubkovu piemeklēs līdzīgs liktenis, M.Dukurs un Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu kļūs par pirmajiem Ziemas olimpisko spēļu čempioniem Latvijas vēsturē, bet T.Dukurs tiks pie bronzas godalgas.
Zubkova un Tretjakova uzvārdi iepriekš figurēja tā dēvētajā WADA neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Maklarena ziņojumā, kurā tika atklāta Krievijas valdības atbalstīta dopinga sistēma, kuras ietvaros Soču olimpiskajās spēlēs tika viltotas Krievijas sportistu analīzes.
