Rodrigo Ābols: Ceru, ka spēles izlasē palīdzēs iegūt pārliecību

Pašlaik 21 gadu vecais Ābols vasarā pievienojās Zviedrijas augstākās līgas komandai «Orebro», kuras rindās šosezon 13 mačos vidēji nospēlējis nepilnas astoņas minūtes un ar rezultativitātes punktiem nav izcēlies.

Šonedēļ Ābols pievienojās Latvijas izlasei, kas kanādiešu speciālista Boba Hārtlija vadībā gatavojas Eiropas Izaicinājuma kausa (EIHC) spēlēm ar Franciju, Baltkrieviju un Slovēniju.

«Klubā nespēlēju tik daudz, kā gribētu, jo komandā esam 16 uzbrucēji, kuri visi rotējam. Tā īsti savu vietu vēl neesmu iekarojis. Varbūt kaut kur pietrūkst pārliecības un realizēto momentu, tāpēc pagaidām esmu pa nullēm.

Kad kāds ir satraumējies, tad nedaudz pamaina sastāvu, bet jaunākie hokejisti pārsvarā esam ceturtajā maiņā. Centra uzbrucēja pozīcijā ir jākonkurē ar diviem Nacionālajā hokeja līgā (NHL) spēlējušiem hokejisti, kā arī ar vēl vienu pieredzējušu spēlētāju.

Nav ko žēloties vai meklēt attaisnojumus, jācenšas nopelnīt treneru uzticība. Ceru, ka šis turnīrs izlasē palīdzēs iegūt pārliecību,» stāstīja Ābols.

Tiesa, pieticīgais spēles laiks neliecina, ka Ābola vieta komandā varētu būt apdraudēta.

«Pagaidām vēl nav sūdzējušies, jo saprot, ka man šis ir pirmais īstais gads profesionālā līmenī. Viņiem patīk tas, ko redz, un teica, lai neņemu galvā to, ka vēl nav punktu, un turpinu pilnveidot sevi,» atzīmēja Ābols, kurš iepriekšējās divas sezonas pavadīja Ziemeļamerikā, spēlējot Rietumu hokeja junioru līgas (WHL) klubā Portlendas «Winterhawks» un Kvebekas Junioru hokeja līgas (QMJHL) komandā Akadijas/Batērstas «Titan».

«Pieaugušo hokejs ir vieglāks, jo var pateikt, kur partneris spēlēs, nevis kā junioros, kur visi skraida pa ledu. Zviedrijā hokejs ir citādāks, visi labi un ātri slido. Varbūt vēl neesmu pieradis pie tā ātruma.

Zviedrijā gandrīz visas komandas spēlē «forčekingā». Spēle ir agresīva, tāda pati, kādu Hārtlijs vēlas redzēt Latvijas izlasē. Treniņos klubā atcerējos tās iestrādes, ko pavasarī rādīja Hārtlijs. Bija ļoti grūta pirmssezona, jo treneris jau sākumā pateica, ka grib spēlēt agresīvi, kam nepieciešama fiziskā izturība,» skaidroja hokejists.

Tieši Zviedrijā, Noršēpingā, Rodrigo Ābols uzsāka hokejista gaitas, jo savulaik tur spēlēja arī viņa tēvs Artis, kurš ir Hārtlija asistents Latvijas izlasē.

«Tētis arī dod padomus, taču toreiz, kad viņš tur spēlēja, neesot bijis tik agresīvs hokejs. Viņš cenšas vairāk palīdzēt morāli, nevis ar to, ko darīt uz ledus,» teica Ābols.

Pirms došanās uz Ziemeļameriku Ābols pārstāvēja Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) komandu «Rīga» un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienību Rīgas «Dinamo».

«Daudz neko neesmu mainījis savā spēlē, tagad jāslido vairāk un ātrāk, tā ir lielākā atšķirība. KHL meistarībā ir labāka līga, taču tur komandas tik ļoti neslido un nespēlē tik agresīvi «forčekingā», vairāk atkāpjas un gaida kļūdas. Tāpēc man šķiet, ka KHL spēlēt bija vieglāk, jo bija vairāk vietas un vairāk laika apdomāties. Pirmais mēnesis Zviedrijā bija grūts, jo bija ļoti smagi treniņi. Taču pēc tam iegāju ritmā un nešķita vairs tik traki, kā sākumā,» secināja Ābols.

Viņš jau no junioru vecuma bija «Orebro» skautu redzeslokā.

«Viņi jau iepriekšējā sezonā gribēja mani dabūtu uz «Orebro», bet kaut kas nojuka, taču šoreiz veiksmīgi tika atrisināti visi jautājumi. Esmu priecīgs, ka ir iespēja spēlēt tādā līmenī. Bija interese arī no Rīgas «Dinamo», taču man gribējās pamēģināt ko jaunu. «Orebro» un «Dinamo» bija abi nopietnākie varianti.

Aģents teica, ka katru nedēļu esot bijis arī pa kādam piedāvājumam no Zviedrijas augstākās līgas komandām. Viņš ir zviedrs, līdz ar to Zviedrijas komandas viņam ir pazīstamākas nekā citur Eiropā. Tomēr vislielākā interese bija no «Orebro», kuras piedāvājums man patika,» atcerējās Ābols.

Pērnā gada vasarā Ābolu NHL jauno spēlētāju draftā septītajā kārtā ar kopējo 184.numuru izvēlējās Vankūveras «Canucks». Ābols divas sezonas pēc kārtas piedalījās «Canucks» pirmssezonas treniņnometnēs, taču pēc tam NHL kluba interese par viņu zudusi.

«Ar Vankūveru neesmu runājis kopš pagājušās sezonas, nezinu, vai viņi seko manām gaitām. Pirmo gadu aizbraucu uz jauno spēlētāju nometni, pēc kuras viņi pauda nožēlu, ka nevar jau tad parakstīt līgumu. Tas arī bija viss, ko no viņiem dzirdēju līdz nākamajai vasarai, kurā mani nodraftēja. Iepriekšējās sezonas sākums man neizdevās, sanāca mainīt komandu. Atbrauca no «Canucks» komandas, vienu spēli paskatījās, parunāja, bet pēc tam nekādu kontaktu nebija.

NHL skatos un «Canucks» sekoju līdzi nedaudz vairāk nekā citām komandā. Nav tā, ka es būtu apvainojies. Sapnis par NHL ir vēl dzīvs, bet pie tā jāstrādā,» stāstīja Ābols.

Viņš nenožēlo savu pirms diviem gadiem izdarīto izvēli doties pāri okeānam, nevis spēlēt «Dinamo».

«Katrs hokejists, kuram karjera neaiziet tik gludi, kā gribētos, domā par to, kāda būtu bijusi pareizā izvēle. Taču izvēles izdarīšanas brīdī neviens nezin, kā būs tālāk. Toreiz šķita, ka labākais variants ir braukt uz Portlendu, nevis palikt Rīgā. No vienas puses tas attaisnojās, jo mani nodraftēja, bet no otras puses varbūt Rīgā būtu bijis labāk, to mēs nekad nezināsim. Taču nav tā, ka tagad baigi pārdzīvotu. Spēlējot junioros, divus gadus bija iespēja spēlēt līdera lomā, mācīties un daudz laika pavadīt uz ledus,» uzsvēra Ābols.

Hokejists vēlreiz atzīmēja, ka ir gandarīts par iespēju spēlēt «Orebro».

«Klubs man nodrošina dzīvokli un mašīnu. Ne tikai hokejā, bet arī sadzīviskajā ziņā ir ļoti labi. Līdz hallei ir piecu minūšu brauciens ar auto vai 15 minūšu gājiens ar kājām. Ļoti patīk pilsēta, kas līdzīga Rīgai, un līdzjutēji, hokeja komandai ir jūtams diezgan labs atbalsts. Hallē ir apmēram 5200 sēdvietu, un uz pēdējām spēlēm tā ir bijusi gandrīz piepildīta,» atklāja Ābols.

Erebrū vienībai šosezon veiksmes mijās ar zaudējumiem - iepriekšējās četrās spēlēs piedzīvoti četri zaudējumi, bet pirms tam septiņos mačos tika izcīnītas sešas uzvaras.

«Baigo traģēdiju netaisām, jo turnīra tabula ir ļoti blīva. Ja uzvari kādas pāris spēles pēc kārtas, esi turnīra tabulas augšdaļā, bet pēc dažiem zaudējumiem jau esi lejā.

Neviens nav priecīgs, ka piedzīvoti četri zaudējumi pēc kārtas, bet tagad ir pārtraukums, pēc kura atgriezīsimies ar labām emocijām un svaigām asinīm,» optimistisks ir Ābols.

«Orebro» vienībā Ābols ir viens no deviņiem leģionāriem, taču komandā netiek šķirots, kurš ir vietējais hokejists, kurš nē.

«Zviedru valodu zināju, bet pēc aizbraukšanas uz Latviju aizmirsu, jāsāk mācīties no jauna. Tagad sāku saprast arvien vairāk, ko runā. Ceru, ka pa diviem gadiem iemācīšos, jo vēl gribu tur uzturēties. Nezināju, ko sagaidīt no jaunā kluba, bet jau pirmajā dienā jutu, ka visi ir draudzīgi un komandā ir labs kolektīvs. Kopā esam deviņi leģionāri, bet nav tā, ka zviedri turas savā barā, bet mēs atsevišķi,» atzīmēja Ābols.

Maijā notikušajā pasaules čempionātā Latvija izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā saspringtā trillerī ar 3:4 pēcspēles metienu sērijā piekāpās Vācijai, meistarsacīkstes noslēdzot desmitajā pozīcijā, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada.

«Atceros, ka pirmo reizi mūžā tik emocionāli skatījos hokeju. Andris Džeriņš iemeta vārtus, un šķita, ka ir gandrīz uzvara, bet pēc tam Artūram Kuldam iedeva apšaubāmu noraidījumu. Protams, ka bija dusmas un naktī nevarēju aizmigt. Stulbi, ka traumas dēļ neaizbraucu, taču kāja izārstēta un viss kārtībā.

Gribu braukt uz nākamo čempionātu. Biju ļoti priecīgs, izlasot, par to, ka pagarināts līgums ar Bobu Hārtliju. Viņš ir pozitīvs un interesants cilvēks, strādā ļoti detalizēti. Nevarēju sagaidīt šīs nedēļas treniņus,» stāstīja Ābols.

Hārtlijs Ābolam ieteicis vasarā pastrādāt svaru zālē.

«Man visvairāk pietrūkst fiziskā spēka un enerģijas, lai varētu vairāk izmantot savu augumu. «Orebro» esam vienā hallē ar jauniešu komandām un redzu, kā mūsu fiziskās sagatavotības treneris strādā arī ar jauniešiem. Viņi strādā daudz vairāk, nekā mēs agrāk Latvijā to darījām,» teica Ābols.

Latvijas hokeja izlase turnīrā Francijā ceturtdien tiksies ar Baltkrieviju, piektdien spēkosies ar Slovēniju, bet sestdien duelēsies ar mājiniekiem.