Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Latvijas sieviešu izlasei - 25

«Ar simtprocentīgu precizitāti varu teikt, ka sieviešu hokeja idejiskais tēvs Latvijā ir Andrejs Zaķis,» pārliecināts ir mūsu hokeja vecmeistars Uldis Opits (85). «Sākums – 1989. gada pavasarī. Andrejs, kurš pats bija kādreiz trenējies pie manis, bija uzzinājis, ka 1990. gadā notiks pirmais pasaules čempionāts sievietēm, bija atnācis pie manis un pavēstīja, ka viņam «galvā ienākusi viena ķecerīga doma». Vai negribot nākt bariņā. Man bija itin solīda trenera darba pieredze, un Andrejs piedāvāja kļūt par «Laimas» galveno treneri, pats it kā palikdams otrajā plānā. Ko dalīt jau mums nekā nebija – Andrejs tad bija Daugavas stadiona ledus halles direktors un «dalīja» ledu, es strādāju mūsu otrajā meistarkomandā «RASMS/Energo» par administratoru, varēju meitenēm iedot kādu hokeja nūju...»

Tiem, kas nevar atcerēties laikaposmu no 1989. līdz 1992. gadam, pateikšu, ka tad Latvijā bija tikai trīs laukumi ar mākslīgo ledu – Sporta pilī, Daugavas stadionā un Talsos, un tikt uz ledus dažkārt bija sarežģītāk nekā nokļūt kosmosa kuģī. Tāpēc ļoti noderīgs biedrs jauno hokeja dāmu sabiedrībā bija ledus halles direktors Andrejs Zaķis, kurš varēja kaut ko tomēr «iedalīt».

Pirmo hokeja komandu nosauca par «Laimu», taču tai nebija nekāda sakara ar konfekšu fabriku, arī Laima Vaikule tad vēl nebija tik populāra.

Jauno hokeja meiteņu un dāmu (12 līdz 21 gads) entuziasms bija milzīgs. Visas sportiskas, pārsvarā kaut kur trenējušās. Aija Balode, Inese Geca, Inguna Lukaševica, Zane Valdmane – daiļslidošanā, Jana Gerkena – kamaniņu sportā, Linda Kalniņa – basketbolā, Santa Puče un Baiba Liepiņa – vieglatlētikā, Baibai augstumā lecot pat 1,75 metrus. Lolita Andriševska pat bija spēlējusi... hokeju. Ar puikām uz Juglas ezera ledus, otra vārtsardze – Amanda Apsīte dejojusi tautas dejas «Bitītē». Publika ar ļoti dažādu sagatavotību.

Sākumā meitenes tikai trenējās, Zaķim un Opitam iemetot viņas 10-12 gadus vecu zēnu turnīros un atrodot tikpat dullus cilvēkus Harkovā un Ļeņingradā. Latvijā pirmais turnīrs sievietēm notika 1992. gada Lieldienās un, protams, tika nosaukts par «Lieldienu zaķi».

Lai gan abi treneri komunikācijā ar presi allaž bija smaidīgi, Opits šad tad slidošanu un hokeju ne sevišķi labi protošās jaunkundzes lamāja par... govīm. Pēc turnejas Amerikā, kur apvienotajā Latvijas, Krievijas un Ukrainas komandā spēlēja sešas latvietes, Opits pat bija nopircis kaklasaiti ar govīm virsū...

Tātad 1992. gada 1. novembris. Latvija pret Ukrainu – 0:3 (0:1, 0:1, 0:1). Latvija: Andriševska, Geca – Spale, Kalniņa – Radziņa – Liepiņa, Balode – Sakne, Puče – Kandavniece – Dekmeijere, Galniece – Valdmane, Lapkovska – Melne – Šešina, Gerkena, Rukmane.

Atbildes spēlēs Kijevā – 2:1 un 0:2, un Eiropas B grupas čempionātam kvalificējās... ukrainietes. Vēlāk no piedalīšanās čempionātā atteicās Itālija un Nīderlande, un 1993. gada martā Kijevā Latvijas izlase uzvarēja... Eiropas čempionāta B grupā: 4:3 pret Franciju, 3:1 pret Čehiju, 0:1 pret Ukrainu, 3:0 pret Lielbritāniju. 1995. gada martā Rīgā jau rīkojot Eiropas A grupas čempionātu! Baigais uzrāviens!

Somijas un Zviedrijas izlases tad bija galvas tiesu pārākas par citām, spēlējot gandrīz to gadu Latvijas junioru līmenī, bet Šveici (1:3), Vāciju (4:5) un Norvēģiju (0:2) bija iespējams uzvarēt.

«Tāds ir sieviešu hokejs. Var spēlēt labi un nekur netikt, bet var būt arī pretēji. 2007. gadā Japānā Niko izcīnījām 2. vietu, pēc gada Ventspilī ar tādu pašu spēli palikām 6. vietā,» tā sarunā septembrī atcerējās abu čempionātu Latvijas izlases galvenais treneris Andrejs Zaķis.

Pirmajā gadījumā tā bija 11. vieta pasaulē – Latvijas sieviešu izlases pagaidām augstākais sasniegums, otrajā – jāpamet 1. divīzija.

Tabulā raksta beigās redzams, ka Andrejs Zaķis gandrīz visus šos gadus bijis ar sieviešu izlasi. Pats to izveidojis un pieradinājis pie hokeja, pašam arī bija jāuzņemas atbildība tad, kad neviens cits treneris negribēja trenēt. Strādādams Hokeja federācijā par tiesnešu sektora vadītāju (2004 - 2017), Zaķis skaidri lika saprast, ka, atrodoties tuvāk LHF prezidentam, viņš var būt vairāk noderīgs arī savām meitenēm.

Latvijas sieviešu hokeja izlases kapteine (1992-2003) Baiba Liepiņa-Čukste:

«Bez Andreja azarta mums Latvijā noteikti nebūtu sieviešu hokeja un mums pašām nebūtu tik daudz draugu un kopā pavadītu turnīru un treniņnometņu. Andrejs spēja uzņemties atbildību, spēja uzklausīt, kas sieviešu komandā ir ļoti būtiski, viņš spēja rast kopsaucēju mūsu iegribām.

Atklāts, izpalīdzīgs, mums ar viņu vienmēr bija labs kontakts. Nesavtīgs un izpalīdzīgs, pats iesmejot: «Ko tu par labu konīti neizdarīsi?» Vienmēr nosvērts un mierīgs kā jau zaķītis – visu gribēja pa labam. Ļoti smaidīgs un jautrs, ar veselīgu humora izjūtu. Viņš mums visām meitenēm bija mīlulis. No viņa nāca šausmīgi liels mīļums.»

13. oktobrī Andrejs Zaķis no mums šķīrās uz mūžiem. Divas nedēļas pirms Latvijas izlases pirmās oficiālās spēles 25 gadu jubilejas...

Skaidrs, ka Latvijas sieviešu hokejā vajadzīgs jauns uzrāviens. Vajadzīgi jauni entuziasti un darītāji. Priecē, ka jaunais LHF prezidents Aigars Kalvītis sieviešu hokeja attīstību Latvijā min starp LHF prioritātēm.

Latvijas hokeja sieviešu izlase

1993. EČ B grupa 1. 7. Opits/Zaķis

1995. EČ A grupa 6. 6. Opits/Zaķis

1996. EČ B grupa 2. 12. Opits/Zaķis

1998. PČ kval. 4. 15. Nazarovs/Opits/Zaķis

1999. PČ B grupa 5. 13. Nazarovs/Zaķis

2000. PČ B grupa 6. 14. Nazarovs/Zaķis

2001. PČ D-1 6. 14. Nazarovs/Zaķis

2003. PČ D-1 5. 13. Zaķis/Ozoliņbeiks

2004. PC D-1 3. 12. Zaķis/Ozoliņbeiks

2005. PČ D-1 6. 14. Zaķis/Ozoliņbeiks

2007. PČ D-1 2. 11. Zaķis/Ozoliņbeiks/Polkovņikovs

2008. PČ D-1 6. 15. Zaķis/Ūdris

2009. PČ D-2 1. 16. Ūdris

2011. PČ D-1 3. 11. Ūdris

2012. PČ D-1 5. 13. Zaķis/Čukste

2013. PČ D-1 6. 14. Golovkovs/Andriševska

2014. PČ D-1 B 1. 15. Golovkovs/Andriševska

2015. PČ D-1 A 6. 14. Macijevskis/Andriševska

2016. PČ D-1 B 2. 16. Macijevskis/Andriševska

2017. PČ D-1 B 3. 17. Andriševska/Geca-Miljone

Gads, grupa, vieta tajā, vieta pasaulē (līdz 1996. - Eiropā), galvenais treneris/treneris.