Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Indriksons ar iesniegumu apliecina gaidāmo atkāpšanos no futbola federācijas prezidenta amata

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Ilggadējais Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons otrdien organizācijas valdei nodevis oficiālu iesniegumu, ka 2018.gada 27.aprīlī gaidāmajā kongresā atkāpsies no amata.

Kā vēsta LFF, valde Indriksona iesniegumu pieņēmusi.

Indriksons jau iepriekš paziņoja, ka 2018.gadā atkāpsies no amata. Kā viņa potenciālie aizstājēji iepriekš minēti ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, kā arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība»).

Zīmīgi, ka Gorkšs pirmdien paziņoja par karjeras beigšanu valstsvienībā.

Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās pērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais konkurents bija skandalozu slavu guvušais kādreizējais organizācijas preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu.

Indriksons LFF prezidenta amatā ir kopš 1996.gada.

Vēl otrdien notikušajā sēdē LFF valde iepazinusies ar organizācijas statūtu un pārvaldes modeļa revīzijas darba grupas līdzšinējo darbu un secinājumiem. Šādas darba grupas izveides galvenais mērķis ir vairot LFF pārvaldes modeļa efektivitāti un federācijas statūtu maksimālu atbilstību labas pārvaldības principiem, mūsdienu praksei un starptautiskajiem standartiem. Darba grupa, kuras sastāvā ir Edgars Pukinsks, Kaspars Gorkšs, Renārs Kurmis, Artūrs Saļņikovs, Andris Treimanis un Matīss Šķiņķis, vairākās tikšanās reizēs gan savā starpā, gan pieaicinot attiecīgo segmentu lietpratējus, diskutējusi par virkni potenciālo jaunievedumu un rekomendāciju no starptautisko un vietējo juridisko prasību aspektiem.

Par jaunā LFF pārvaldes modeļa pamatnostādnēm plānots vienoties nākamā gada laikā, nosakot konkrētu pāreju periodu un pilnvērtīga jaunā modeļa spēkā stāšanās laiku. Līdz tam par revīzijas specifikācijām LFF pārvaldes modelī, statūtos un LFF biedru uzskaitē diskusijas turpināsies gan darba grupas iekšienē, gan pārrunās ar Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) pārstāvjiem. Pārvaldes modeļa pamatnostādnes pēc to noteikšanas tiks virzītas diskusijām arī LFF biedru un pārējās futbola sabiedrības vidū.

Tāpat otrdien valde uzklausījusi LFF izpilddirektora Edgara Pukinska ziņojumu par 2018.gada LFF budžeta izstrādes gaitu. Novembra gaitā paredzēta attiecīgo budžeta segmentu iztirzāšana LFF komitejās, bet mēneša izskaņā nākamās valdes sēdes ietvaros plānota budžeta pirmās versijas izskatīšana.

Valde deleģējusi LFF Klubu sacensību komiteju apstiprināt virzītās korekcijas LFF Klubu licencēšanas noteikumos un LFF Apelāciju komisijas nolikumā. Tajos ieviešami precizējumi saskaņā ar UEFA prasībām. Tāpat valdē sākta diskusija par pašreizējo situāciju jaunatnes futbola klubu akreditēšanas sistēmā un uzdevumu izpildi starp klubiem, kuriem piešķirts futbola akadēmijas statuss, ar mērķi motivēt klubus pildīt savas saistības pret Latvijas jaunatnes futbola attīstību un veicināt vienlīdzību klubu ieguldījumā šā segmenta izaugsmē.

Turpinot iepriekšējā valdes sēdē sākto diskusiju, LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs ieskicējis konkrētus darba virzienus un kritērijus elites futbola infrastruktūras attīstībai, kas tiks izskatīti arī LFF Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu