Ar Karostas militāro elpu – sezonas noslēguma etapā noskaidros «Stirnu buka» čempionus

«Daudzi Karostā ir bijuši pie katedrāles un uz mola, bet neviens jau nezina vēsturi, kas tur slēpjas Karostas iekšienē,» gaidāmo Stirnu buka sezonas kulmināciju sezonas 7. posmā intriģējoši komentē Liepājas sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš. «Tāda ir Stirnu buka filozofija – piedāvāt skrējiena dalībniekiem redzēt to, ko standarta ceļojuma piedāvājumos cilvēki neieraudzīs. Skrienot varēs sajust Karostas militāro elpu, kāda tā ir tapusi cara laikā – tā ir skarba militārā lieta…»

Karosta – lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā – aizņem aptuveni trešdaļu Liepājas teritorijas pilsētas ziemeļu daļā.

Karosta ir valdzinoša savā skaudrumā, brīnumaina, paradoksāla un unikāla vieta ne tikai Latvijas, bet arī pasaules vēsturē un arhitektūrā. Karosta būvēta 19. un 20. gadsimtu mijā kā Krievijas impērijas militārā bāze, un šodien te pilsētvidē savdabīgi savijas cariskās Krievijas militārā elegance un padomju militārisma robustums. Teritorija, kura padomju gados bija slēgtā zona, bet mūsdienās mazpazīstama pat vietējiem iedzīvotājiem.

Skrējējiem būs ko sviedrus liet, jo Karostas apvidus ir veidojies militāru transformācijas ceļā. Takas, kas iemītas starp mežonīgajiem betona bluķiem un kupoliem, ved pa neskaitāmiem tehniski veidotiem pauguriem (un pat kalniem!) militārām vajadzībām. «Beberliņu ūdenskrātuve ir radusies kā smilšu ieguves sektors būvniecībai militāriem objektiem. Lielākā daļa liepājnieku paši nav bijuši aiz Beberliņiem, kur slēpjas vecie pulveru bunkuri un pagrabi, kas savulaik maskēti daudzajos uzbērumos,» teica Lagzdiņš.

Kā saka paši liepājnieki, Karosta var patikt, var arī nepatikt, bet noteikti neatstāj vienaldzīgu. Sezonas noslēguma ceremonija Liepājā jau 21. oktobrī.

KO REDZĒT UN DARĪT KAROSTĀ – TOP5

Karosta kā pastāvīga pilsētvide radās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. 1890.gadā pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība, un sākotnēji to nosauca par Imperatora Aleksandra III ostu.

Tikai Latvijas valsts neatkarības laikā šo vietu sāka dēvēt par Kara ostu. Aleksandra III osta bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Karosta šodien ir īpašs rajons. Tā vairs nav pilsētiņa armijai, bet uzskatāma par vienotu tūrisma objektu, kas iedvesmo radošus cilvēkus.

Katedrāle ir Karostas vizuālā un garīgā dominante. Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17.gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē Dieva dēlu Kristu ar četriem apustuļiem.

Katedrāles celtniecība sākta 1901.gadā, un Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni un Sanktpēterburgas augstmaņiem piedalījās svinīgā katedrāles pamatakmens iesvētīšanas ceremonijā. Pirmais dievkalpojums un baznīcas iesvētīšana notika 1903.gadā. Arī tajā piedalījās Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni un galma personām.Sākoties I Pasaules karam, daudzus katedrāles priekšmetus evakuēja uz Krieviju, arī zvanus un ikonas. Palikušo izlaupīja vācu okupācijas armijas zaldāti.

Ziemeļu forti ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa. Cietoksnis tika būvēts 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi iespējamā ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumu sistēma apjoza visu pilsētu.

1908.gada novembrī Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Daļu lielgabalu demontēja un aizveda uz Kauņas cietoksni Lietuvā, daļu pārkausēja. Artilērijas baterijas, pazemes būves un pulvera noliktavas mēģināja spridzināt, taču tas nedeva gaidīto rezultātu un tā cariskās Krievijas jaunākā un modernākā cietokšņa paliekas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Liepājas Karostas garnizona cietums celts 20.gs. sākumā Karostas hospitāļa vajadzībām, tomēr kā hospitālis nekad nav izmantots. Kopš uzcelšanas tas kalpojis par flotes matrožu un apakšvirsnieku īslaicīga disciplinārsoda vietu.

Jau 1905.gadā cietumā sodu izcieta 1905.gada revolūcijas notikumos iesaistījušies garnizona jūrnieki. Vieta pretī cietumam kļuvusi par brāļu kapiem daudziem ieslodzītajiem, kas tika nošauti turpat pie cietuma žoga. Visos laikos ēka kalpojusi kā virssardzes cietums- gan Padomju armijas, gan Latvijas armijas Jūras spēkiem. Pēdējie ieslodzītie atstājuši savas piezīmes uz cietuma kameras sienām vēl pavisam nesen – 1997.gadā.

Nakšņošana Karostas cietumā. Kuru gan var pārsteigt, nakšņojot viesnīcā? Premier Traveler Magazine Karostas Cietumu nominējusi, kā vienu no 10 pasaules neparastākajām naktsmītnēm (World’s 10 Most Unusual Stays). Saņemies, Stirnu buk, Tev ir iespēja pārnakšņot cietumā, kas atzīts par iespaidīgāku kā ASV Alkatraza cietums – gulēt uz lāvas vai dzelzs gultā, ēst cietuma maltīti.

Viens no visvecākajiem Liepājas un Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis. Tilts, iespējams, projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gustava Eifela skices.

Tas veidots no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. Tilta izgriešana bija paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību un aizņēma 4-5 minūtes.Savas pastāvēšanas laikā tilts vairākas reizes ir nopietni bojāts. 2006.gadā tilta ziemeļu daļu sabojāja zem Gruzijas karoga peldošais tankeris «Anna». Pēc rekonstrukcijas Oskara Kalpaka tilts atkal darbojas. Vairākas reizes diennaktī tas tiek atvērts kuģu satiksmei.