Valters ar citām basketbola leģendām svinīgi uzņemts FIBA slavas zālē

Kopā ar Valteru FIBA Slavas zālē tika uzņemti arī Mikijs Berkovičs (Izraēla), Pero Kamerons (Jaunzēlande), Tonijs Kukočs (Horvātija), Ražica Mujanoviča (Bosnija un Hercegovina) un Šakils O’Nīls (ASV), kurš vienīgais nebija ieradies.

2017 Class of FIBA Hall of Fame: Valdis Valter ?? #FIBAHoF pic.twitter.com/GaIIwTwqRN— FIBA (@FIBA) September 30, 2017

Savukārt kategorijā «Treneri» uzņēma Dušanu Ivkoviču (Serbija), kura vadībā bijusī Dienvidslāvija izcīnīja sudrabu 1988. gada Seulas olimpiskajās spēlēs, gadu vēlāk, 1991. un 1995. gadā kļuva par Eiropas čempioni, bet 1990. gadā par pasaules čempioni.

Tāpat Slavas zālē uzņēma arī par «Dream team» jeb «Sapņu komandu» dēvētā ASV izlase, kas 1992. gadā uzvarēja Barselonas olimpisko spēļu turnīrā.

ASV basketbola valstsvienību ceremonijā pārstāvēja Deivids Robinsons, kurš karjeras laikā kļuva arī par divkārtēju Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu Sanantonio «Spurs» komandas rindās (1999. un 2003. gadā).

Valters savā «Twitter» profilā publicējis bildi kopā ar Horvātijas basketbola zvaigzni Toniju Kukoču, kurš no 1996. līdz 1998. gadam kopā ar leģendāro Maiklu Džordanu kļuva par trīskārtēju NBA čempionu Čikāgas «Bulls» sastāvā.

Mans favorīts,kad bija Bulls.Tagad esam kopā! pic.twitter.com/v21UMKzMuC— Valdis Valters (@GeneralisLV) September 30, 2017

«Esmu ļoti sajūsmināts, jo šī ir pirmā runa manā dzīvē,» uzrunas ievadā klātesošos sasmīdināja Valters. «Pirms 36 gadiem, būdams Eiropas čempionāta debitants, sensacionāli kļuvu par turnīra MVP [vērtīgāko spēlētāju]. Kopš tā laika mana dzīve pilnībā pārvērtās,» sacīja bijušais basketbolists.

«Tolaik bija divas lielas superzvaigžņu basketbola lielvalstis - Padomju Savienība un Dienvidslāvija. Pateicoties šim derbijam, es šodien stāvu jūsu priekšā. Esmu pārliecināts, ka manas karjeras augstākais punkts būtu bijis 1984. gada olimpiskās spēles, kurās diemžēl boikota dēļ nepiedalījos, tādējādi nevarēju spēlēt pret [Maiklu] Džordanu un pārējiem,» teica Valters.

«Pirmkārt, vēlos pateikties savai vecmammai, kura mani uzaudzināja. Tāpat arī savai ģimenei un treneriem, it sevišķi Anatolijam Blikam, kurš mainīja manu domāšanu. Vēlos pateikties arī saviem faniem un dzimtenei Latvijai. Vienmēr biju patriots, kaut arī par to bija bīstami runāt,» atzīmēja basketbola leģenda.

Valdis Valters basketbolu apguva VEF sporta skolā, kur starp viņa treneriem bija arī Latvijas basketbola leģenda Maigonis Valdmanis un Jānis Zeltiņš. No 1976. līdz 1990.gadam spēlējis Rīgas VEF meistarkomandā, karjeras pēdējos gados pārstāvējis «Brocēni», SWH/«Dumle», «Rīgas Laiks» un ASK/«Brocēni-LMT» komandas.

No 1978. līdz 1990.gadam Valters spēlēja Latvijas izlasē, tai skaitā bija komandas līderis PSRS tautu spartakiādes turnīrā 1983.gadā, kad Latvijas komanda izcīnīja trešo vietu. 1992.gadā viņš aizvadīja deviņas spēles atjaunotās Latvijas valstsvienības sastāvā, piedaloties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

Tāpat Valters no 1979. līdz 1988.gadam spēlējis PSRS izlasē, 1982.gadā kļūstot par pasaules čempionu, bet četrus gadus vēlāk iegūstot arī sudraba medaļu. Savukārt Eiropas čempionātā viņš 1981. un 1985.gadā izcīnīja zelta medaļas, 1987.gadā tika pie sudraba, bet 1983.gadā ieguva bronzu. Viņš bez 1981.gada Eiropas čempionāta vērtīgākā spēlētāja balvas, 1985.gadā tika iekļauts arī Vecā kontinenta meistarsacīkšu simboliskajā zvaigžņu pieciniekā.

Pēc basketbolista karjeras beigām Valters basketbolu nepameta, nodibinot savā vārdā nosauktu basketbola skolu, kā arī veidojot Latvijas jaunatnas basketbola līgu. Savukārt pēc tam viņš aktīvi pievērsās trenera karjerai, vadot «Brocēni», «Skonto» un «VEF Rīga» komandas. Trenera amatu viņš pameta 2010.gadā, kopš tā laika sevi veltot biznesam un darbībai mediju laukā.

«Valtera uzņemšana FIBA Slavas zālē ir augsts novērtējums gan paša Valda unikālajam spēlētāja talantam, kas atstājis paliekošas pēdas pasaules basketbola vēsturē, gan Latvijas basketbolam. 20.gadsimta septiņdesmito gadu vidū iekļāvies VEF meistarkomandā, Valters ar savu enerģiju, sportisko azartu un neatkārtojamo spēles rokrakstu būtiski palīdzēja Rīgas komandai atgūt zaudētās pozīcijas Padomju Savienības rangu tabulā un sekmēja basketbola popularitātes atjaunošanu un nostiprināšanu plašā sabiedrībā,» izteicās Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.

«Atraktīvais spēles stils un īpaši lieliskās piespēles astoņdesmitajos gados Valteru padarīja par vienu no spilgtākajiem spēlētājiem starptautiskajā basketbola arēnā. Pēc spēlētāja karjeras beigām viņš savu jaunrades garu un neremdināmo enerģiju licis lietā ierosinot un īstenojot daudzas idejas Latvijas basketbola attīstībai, tai skaitā izveidojot joprojām veiksmīgi strādājošo Latvijas Jaunatnes basketbola līgu,» norādīja Voins.

FIBA Slavas zālē 2007.gadā tika iekļauta divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, kā arī divpadsmitkārtējā Eiropas kausa ieguvēja Uļjana Semjonova.

Līdz šim FIBA Slavas zāles spēlētāju kategorijā uzņemti 37 spēlētāji un 12 spēlētājas, treneru kategorijā uzņemts 21 speciālists, tiesnešu kategorijā uzņemti 14, rīkotāju kategorijā – 35 cilvēki un astoņas organizācijas – FIBA dibinātājvalstu (Argentīnas, Čehoslovākija, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Šveices) nacionālās basketbola federācijas.

Kandidātus uzņemšanai FIBA Slavas zālē izvirza nacionālās federācijas. LBS nominējusi arī Latvijas basketbola leģendas Oļģertu Altbergu, Viesturu Baldzēnu, Valdemāru Baumani, Skaidrīti Budovsku (Smildziņu), Dzintru Grundmani, Helēnu Hehtu (Bitneri), Rūdolfu Jurciņu, Juri Kalniņu, Dzidru Karamiševu (Uztupi), Raimondu Karnīti, Silviju Kroderi (Ravdoni), Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku, Tālivaldi Pētersonu, Imantu Pļaviņu, Miervaldi Ramānu, Gunāru Siliņu, Maiju Šiliņu (Salenieci), Maigoni Valdmani.