Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris
Iesūti ziņu!

Valteru un citas basketbola leģendas šodien oficiāli uzņems FIBA Slavas zālē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Makere/LETA

Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters šodien Šveices pilsētā Ženēvā tiks oficiāli uzņemts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Slavas zālē. Pasākums sāksies plkst. 20.30 pēc Latvijas laika.

Kopā ar Valteru FIBA Slavas zālē tiks uzņemti arī Mikijs Berkovičs (Izraēla), Pero Kamerons (Jaunzēlande), Tonijs Kukočs (Horvātija), Ražica Mujanovičs (Bosnija un Hercegovina) un Šakils O’Nīls (ASV). Savukārt kategorijā «Treneri» tiks uzņemts Dušans Ivkovičs (Serbija). Piedevām tiks uzņemta arī par «Dream team» jeb «Sapņu komandu» dēvētā ASV izlase, kas 1992. gadā uzvarēja Barselonas olimpisko spēļu turnīrā.

Valdis Valters basketbolu apguva VEF sporta skolā, kur starp viņa treneriem bija arī Latvijas basketbola leģenda Maigonis Valdmanis un Jānis Zeltiņš. No 1976. līdz 1990.gadam spēlējis Rīgas VEF meistarkomandā, karjeras pēdējos gados pārstāvējis «Brocēni», SWH/«Dumle», «Rīgas Laiks» un ASK/«Brocēni-LMT» komandas.

No 1978. līdz 1990.gadam Valters spēlēja Latvijas izlasē, tai skaitā bija komandas līderis PSRS tautu spartakiādes turnīrā 1983.gadā, kad Latvijas komanda izcīnīja trešo vietu. 1992.gadā viņš aizvadīja deviņas spēles atjaunotās Latvijas valstsvienības sastāvā, piedaloties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.

Tāpat Valters no 1979. līdz 1988.gadam spēlējis PSRS izlasē, 1982.gadā kļūstot par pasaules čempionu, bet četrus gadus vēlāk iegūstot arī sudraba medaļu. Savukārt Eiropas čempionātā viņš 1981. un 1985.gadā izcīnīja zelta medaļas, 1987.gadā tika pie sudraba, bet 1983.gadā ieguva bronzu. Viņš bez 1981.gada Eiropas čempionāta vērtīgākā spēlētāja balvas, 1985.gadā tika iekļauts arī Vecā kontinenta meistarsacīkšu simboliskajā zvaigžņu pieciniekā.

Pēc basketbolista karjeras beigām Valters basketbolu nepameta, nodibinot savā vārdā nosauktu basketbola skolu, kā arī veidojot Latvijas jaunatnas basketbola līgu. Savukārt pēc tam viņš aktīvi pievērsās trenera karjerai, vadot «Brocēni», «Skonto» un «VEF Rīga» komandas. Trenera amatu viņš pameta 2010.gadā, kopš tā laika sevi veltot biznesam un darbībai mediju laukā.

«Valtera uzņemšana FIBA Slavas zālē ir augsts novērtējums gan paša Valda unikālajam spēlētāja talantam, kas atstājis paliekošas pēdas pasaules basketbola vēsturē, gan Latvijas basketbolam. 20.gadsimta septiņdesmito gadu vidū iekļāvies VEF meistarkomandā, Valters ar savu enerģiju, sportisko azartu un neatkārtojamo spēles rokrakstu būtiski palīdzēja Rīgas komandai atgūt zaudētās pozīcijas Padomju Savienības rangu tabulā un sekmēja basketbola popularitātes atjaunošanu un nostiprināšanu plašā sabiedrībā,» izteicās Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.

«Atraktīvais spēles stils un īpaši lieliskās piespēles astoņdesmitajos gados Valteru padarīja par vienu no spilgtākajiem spēlētājiem starptautiskajā basketbola arēnā. Pēc spēlētāja karjeras beigām viņš savu jaunrades garu un neremdināmo enerģiju licis lietā ierosinot un īstenojot daudzas idejas Latvijas basketbola attīstībai, tai skaitā izveidojot joprojām veiksmīgi strādājošo Latvijas Jaunatnes basketbola līgu,» norādīja Voins.

FIBA Slavas zālē 2007.gadā tika iekļauta divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, kā arī divpadsmitkārtējā Eiropas kausa ieguvēja Uļjana Semjonova.

Līdz šim FIBA Slavas zāles spēlētāju kategorijā uzņemti 37 spēlētāji un 12 spēlētājas, treneru kategorijā uzņemts 21 speciālists, tiesnešu kategorijā uzņemti 14, rīkotāju kategorijā – 35 cilvēki un astoņas organizācijas – FIBA dibinātājvalstu (Argentīnas, Čehoslovākija, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Šveices) nacionālās basketbola federācijas.

Kandidātus uzņemšanai FIBA Slavas zālē izvirza nacionālās federācijas. LBS nominējusi arī Latvijas basketbola leģendas Oļģertu Altbergu, Viesturu Baldzēnu, Valdemāru Baumani, Skaidrīti Budovsku (Smildziņu), Dzintru Grundmani, Helēnu Hehtu (Bitneri), Rūdolfu Jurciņu, Juri Kalniņu, Dzidru Karamiševu (Uztupi), Raimondu Karnīti, Silviju Kroderi (Ravdoni), Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku, Tālivaldi Pētersonu, Imantu Pļaviņu, Miervaldi Ramānu, Gunāru Siliņu, Maiju Šiliņu (Salenieci), Maigoni Valdmani.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu