Eiropas čempionāts basketbolā svētdien Stambulā noslēdzās ar pārsteidzošās Slovēnijas valstsvienības triumfu, tai kontinenta meistarsacīkstēs triumfējot pirmo reizi vēsturē. Nākamais Eiropas čempionāts notiks tikai pēc četriem gadiem, bet ar ko šis turnīrs paliks atmiņā? Jāsaka, ar vairāk negatīvo nekā pozitīvo.
Neizdevušies basketbola svētki Stambulā
Ja noslēdzamies no ārpasaules un domājam tikai par sevi, tad Latvijas izlasei šo Eiropas čempionātu var nosaukt par gana sekmīgu, jo otro reizi pēc kārtas sasniegts ceturtdaļfināls, bet kopējā ieskaitē turnīru esam noslēguši piektajā vietā. Tas ir vēl nebijis sasniegums pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr pēc sāpīgā zaudējuma ceturtdaļfinālā pret topošo čempioni Slovēniju palika rūgtums, jo pāris veiksmīgi uzbrukumi - un labāko četriniekā būtu iekļuvuši mēs.
Skaidrs, ka šai Latvijas izlasei pacīnīties par medaļām bija pa spēkam, taču nav ko skumt, jo nākotne ir mūsu pašu rokās, turklāt turpmākā desmitgade izskatās vairāk nekā cerīga. Gan jau pieveiksim ne tikai slovēņus, bet arī tos pašus spāņus un serbus!
Latvija šajā Eiropas čempionātā demonstrēja skaistu basketbolu, turklāt iekaroja arī neitrālo līdzjutēju sirdis. Pēc komandas zaudējuma ceturtdaļfinālā ne viens vien ārzemju basketbola fans norādīja, ka atlikušajā turnīra daļā viņam pietrūks tieši mūsu izlases. Arī eksperti nekautrējās spriest, ka Latvija bija pelnījusi sasniegt pusfinālu un pacīnīties par medaļām.
Sportiskajā ziņā šajā Eiropas čempionātā viss bija kārtībā, lai gan, protams, uz turnīru neatbrauca vairākas augstākā kaluma basketbola zvaigznes, piemēram, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) uzlecošā zvaigzne Jannis Adetokunbo no Grieķijas un serbs Milošs Teodosičs.
Vilties laukumā lika kaut kas cits, un tie bija tiesneši. Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) un Eiropas Basketbola līgu (ULEB) strīdu dēļ kontinenta meistarsacīkstēm netika nozīmēti vairāki desmiti vadošo soģu, tostarp mūsu Oļegs Latiševs. FIBA šajā situācijā ieņēma principiālu pozīciju, jo tā turnīram nepielaida tiesnešus, kuri tiesā ULEB Eirolīgā. Tas ir kontinenta basketbola visaugstākais līmenis, kur saspringtu spēļu netrūkst. Līdz ar to Eiropas čempionātā bija otrās un pat trešās šķiras tiesneši, kā arī pieaicināti arbitri no citiem kontinentiem. Tāpēc nebija brīnums, ka spēles uzrauga tiesneši no tādām mums eksotiskām valstīm kā Japāna, Brazīlija un Puertoriko. Tomēr bija acīm redzami, ka pat ne pārāk saspringtās situācijās soģi netika galā ar savu darbu. Kā viņi var zināt atsevišķu spēlētāju trikus, piemēram, provocēšanu melnkalniešu un slovēņu izpildījumā?
Daudzās Eiropas čempionāta spēlēs tieši tiesnešu pieņemtie lēmumi izraisīja nevajadzīgu stresu. Par šo problēmu šajā turnīrā pāris reizes publiski izteicās arī Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis, kurš uzsvēra, ka starptautiskajai federācijai pašreizējā situācija ir jāmaina, tāpat kritikas vilnis nāca no dažādu nacionālo federāciju pārstāvjiem.
Vēl viena lieta, kas šajā Eiropas čempionātā nepatīkami pārsteidza, bija apmeklētība. Turnīrs otro reizi pēc kārtas norisinājās četrās valstīs, bet tikai Helsinkiem izdevās parūpēties par iespaidīgu atmosfēru un basketbola svētkiem. Tikmēr Stambulā apakšgrupu turnīrā mājiniece Turcija tikai uz vienu maču spēja sapulcināt pilnas tribīnes – pret principiālo pretinieci Serbiju. Šajā mačā bija nokaitēta atmosfēra, kvēlākajiem faniem laukuma virzienā raidot pat pa kādam priekšmetam. Diemžēl turpinājums nesekoja – turkiem tā arī vairs ne reizi neizdevās pat uz savas komandas mačiem piepulcināt pilnu arēnu, nemaz nerunājot par citu izlašu mačiem, kur no tribīnēm viegli varēja saklausīt, kā spēlētāji savā starpā sarunājas. Arī astotdaļfināla spēlē starp Turcijas un Spānijas izlasēm pietrūka pat vairāku tūkstošu, lai «Sinan Erdem Dome» būtu piepildīta... Mājinieku valstsvienība Eiropas čempionāta astotdaļfinālā tā arī neiekļuva, bet ceturtdaļfinālā tikai Itālijas un Serbijas spēlē bija vairāk par 3000 skatītājiem (3046), lai gan arēna spēja uzņemt ap 14 000 līdzjutēju.
Apmeklētāju skaits pieauga uz izšķirošajiem mačiem, jo abus pusfinālus vēroja ap 5000 cilvēku, kamēr finālspēlē, pateicoties serbu un slovēņu līdzjutējiem, halle bija teju pilna.
Piemēram, pirms diviem gadiem Francijā izšķirošās spēles apmeklēja krietni vairāk cilvēku. Tiesa, toreiz turnīrs notika futbola stadionā, kas spēja uzņemt vairāk nekā 25 000 līdzjutēju. Tomēr ažiotāža ap citām izlasēm tad bija lielāka, turklāt finālā nespēlēja mājiniece Francija.
Tomēr kopumā turnīrs Stambulā tika noorganizēts atzīstami, ja vien neskaita vairāku iesaistīto niecīgās angļu valodas zināšanas, ar ko regulāri vajadzēja saskarties žurnālistiem, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem.
Uzslavas rīkotājiem veltīja arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps. «Šajā turnīrā viss bija ērti, labi noorganizēts. Ēdienu izvēle pirmajā viesnīcā, kur dzīvoja mūsu komanda, nebija tā labākā. Kā teica paši spēlētāji, sliktāk bija vienīgi pirms diviem gadiem Lillē. It kā visa pietika, bet bija saindēšanās ar pārtiku. Nevaram teikt, ka tā bija ēdiena vaina, jo to nezinām. Varbūt vienība nebija pieradusi pie baktērijām, kas ir Turcijā. Līdz ar to vairāki spēlētāji nevarēja parādīt savu labāko sniegumu. Nezinām, kā būtu bijis, ja būtu noticis citādāk. Šīs lietas atstājušas nelielu darvas pilienu. Kopumā rīkotāji par visu bija parūpējušies, mums bija ļoti atsaucīgs komandas pavadonis, kurš visu izdarīja kā nākas.»
Tāpat Turcijā priecēja laikapstākļi, ko gan neviens tāpat nevarēja ietekmēt – nevienā no Eiropas čempionāta dienām tā arī neuzlija un teju nepārtraukti spīdēja saule, uz turnīru sabraukušajiem izmantojot iespējas pasauļoties un nopeldēties
Skaidrs, ka Stambulā sporta veids numur viens ir futbols, turklāt ar lielu atrāvienu. Sastaptie vietējie arī bieži nezināja, ka pie viņiem notiek Eiropas čempionāts basketbolā. Savukārt pagājušās nedēļas trešdienā daļa pilsētas līksmoja pēc tam, kad vietējā «Bešiktaš» komanda UEFA Čempionu līgā futbolā izbraukumā bija pieveikusi Portugāles klubu «Porto». Ar basketbolam veltītu atribūtiku Stambulā cilvēkus redzēsi reti, kamēr pretēja situācija būs ar futbolu. Tomēr arī ar to jābūt uzmanīgam, jo Stambula sadalīta rajonos. Ja «Besiktaš» krekliņā iemaldīsies Āzijas pusē, vari atrauties no «Fenerbahce» līdzjutējiem.
Nākamais Eiropas čempionāta finālturnīrs norisināsies vien pēc četriem gadiem. Savukārt Latvijas izlase nākamo reizi vienkopus pulcēsies rudenī, kad tiks uzsākta 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācija. Tiesa, tai nāksies iztikt bez vairākiem līderiem. Vispirms jau bez NBA spēlējošajiem Porziņģa un Dāvja Bertāna, kā arī, visticamāk, Jāņa Strēlnieka, Daira Bertāna un Jāņa Timmas, jo ULEB Eirolīgas kalendārā nav paredzēti pārtraukumi, kamēr tiks aizvadīti kvalifikācijas mači.