Savukārt, lai nonāktu arēnā, ir jāiziet cauri divām drošības pārbaudēm – pirmā atrodas jau pie minētā dzelzs žoga, kur skarbi vīri pārbauda somas un pašu ienācēju, bet otrā jau ir pie ieejas, kur jāiziet caur metāla detektoru. Tikmēr pašā arēnā pie katras ieejas, tostarp arī labierīcībās, ir vismaz pa vienam sargam, kurš rūpīgi nopēta katru cilvēku.
Savukārt pirms spēlēm, it sevišķi mājinieces Turcijas, drošība kļūst vēl augstāka, jo parādās vīri ar šaujamieročiem un uz mača laiku tiek bloķētas apkārt esošās ielas. Arī drošībnieku mobilitāte ir ļoti augsta, jo, kad viena no automašīnām uzbrauca uz plastmasas pudeles un tā ar blīkšķi pārsprāga, policisti ar šaujamieročiem metās pie spēkrata, lai noskaidrotu trokšņa rašanās iemeslu.
Latvijas basketbola izlase dzīvo vienā viesnīcā ar savām D apakšgrupas pretiniecēm, izņemot mājinieci Turciju.
Ap hoteli visapkārt ir policisti ar šaujamieročiem. Visi, kas piebrauc pie viesnīcas, tiek pārbaudīti, tāpat spēkrati tiek apskatīti ar spoguļiem, lai pārliecinātos, ka apakšā nav piestiprināts kas bīstams.
Arī basketbolistiem ir jāiziet caur metāla detektoriem, bet katras komandas autobusam ir eskorts. Kā novēroja žurnālisti, Turcijas izlase pie arēnas piebrauc pat ar diviem autobusiem.
Uz augsto drošības līmeni šajā Eiropas čempionātā norādīja arī viens no Latvijas izlases pieredzējušākajiem basketbolistiem Kristaps Janičenoks.
«Viss ir līmenī. Patiesībā es nejūtu, ka drošības kontrole būtu pārspīlēta vai uzspēlēta. Vismaz spēlētāji to nejūt, jo netiekam pārbaudīti tik ļoti kā skatītāji vai mediji. Konvojs priekšā autobusam jau ir ierasta prakse. Jā, varbūt ir mazliet vairāk nopietnu seju un šaujamieroču nekā iepriekšējos turnīros, bet tas, pēc manām domām, ir atbilstoši mūsdienu situācijai.»