Federācijas prezidents: Kopš Bertuka zelta medaļas orientēšanās sports piedzīvo uzplaukumu

Līdz šim vienīgo reizi Pasaules kausa posms Latvijā noticis 1996.gadā, bet Cēsīs sacensības notiks no piektdienas līdz svētdienai, gatavojoties nākamgad paredzētajam pasaules čempionātam.

«Orientēšanās sports Latvijā piedzīvo uzplaukumu, kas sākās ar Bertuka zelta medaļu 2012.gadā. Tobrīd orientieristi Latvijā noticēja, ka viņi arī var ko pierādīt,» izteicās Tamužs, atgādinot Bertuka zelta medaļu pasaules čempionāta vidējā distancē. «Mūsu ambiciozais mērķis ir kļūt par nozīmīgāko tautas sportu Latvijā, jo pērn vien Latvijā notika ap 500 sacensību.»

Kā pauda Tamužs, LOF dažu gadu laikā organizēs piecas prestižas sacensības. «Aizvadītajā nedēļas nogalē notika pasaules čempionāts rogainingā, kas bija izcili noorganizēts. Tagad būs Pasaules kauss, bet nākamgad - pasaules čempionāts. Tāpat nākamgad būs arī taku orientēšanās pasaules čempionāts, bet vēl gadu vēlāk veterānu orientēšanās čempionāts. Šis liels finansiālais slogs, jo starptautiskā federācija mums neko nemaksā - mums pašiem viņiem jāmaksā.»

Nākamajā gadā no 4. līdz 11.augustam Latvijā risināsies pasaules čempionāts - sprinta sacensības tiks aizvadītas Rīgas ielās, kamēr pārējie starti notiks Siguldas apkārtnē.

«Darām visu, lai noorganizētu izcilu pasaules čempionātu. Pasaules kauss ir tikai līmeni zemāks kā pasaules čempionāts,» teica Tamužs.

«Kā rīkotājiem šis ir liels izaicinājums. Lai šādu pasākumu sarīkotu, jābūt lielai komandai, kas ir apmēram 100 cilvēku sastāvā,» pauda Pasaules kausa etapa direktors Jānis Lazdāns. «Lielākais izaicinājums ir, ka šim pasākumam jānodrošina TV pārraides, kas rada lielas izmaksas. Televīzijas translācijām esam noorganizējuši starptautisku komandu. Ceram, ka televīzijas produkts būs labs un interesants.»

«Kaut Pasaules kauss ir pussolīti zemāka līmeņa sacensības par pasaules čempionātu, tur konkurence var būt pat lielāka, jo lielvalstis distancēs piesaka vairāk sportistu, nekā to var izdarīt pasaules čempionātā,» stāstīja Latvijas izlases menedžeris Jānis Krūmiņš. «Medaļas nesolām, bet rezultāti pasaules čempionātā Igaunijā, kur ir līdzīgi apstākļi, liecina, ka Cēsīs varam izcīnīt augstas vietas.»

Kā stāstīja Krūmiņš, stafetēs Latvija startēs ar trim komandām.

«Bija gana nopietna konkurence uz trešo stafetes komandu vīriešiem. Savukārt sievietēm kā trešā komanda startēs jaunās un perspektīvās meitenes, kurām būs iespēja pārbaudīt sevi augstākajā līmenī.»

Pasaules kausa etapā piedalīsies 260 sportisti no 27 valstīm. Sieviešu konkurencē Latvijas izlasē startēs desmit orientieristes - Inga Dambe, Laura Vīķe, Sandra Grosberga, Irita Puķīte, Līga Valdmane, Elizabete Blūmentāle, Laura Leiboma, Signe Sirmā, Vilma Alberinga un Magda Cigle. Savukārt vīriešu konkurencē Latviju pārstāvēs 11 sportisti - Andris Jubelis, Rūdolfs Zērnis, Edgars Bertuks, Mārtiņš Sirmais, Artūrs Pauliņš, Artjoms Rekuņenko, Dāvis Dišlers, Andris Kivlenieks, Uldis Upītis, Jānis Tamužs un Jānis Kūms.

«Šis ir ģenerālmēģinājums pasaules čempionātam. Prieks, ka komanda beidzot ir tik kuplā sastāvā, jo iepriekš dažādi apsvērumi lieguši ar tik lielu komandu doties uz citām sacensībām,» stāstīja Bertuks, kuru šosezon skārušas dažādas veselības problēmas. «Solīt neko negribu, bet uzsvars tiek likts uz stafeti, kur piezemētākais mērķis ir finišēt pirmajā sešniekā. Savukārt individuālais mērķis ir pirmais piecpadsmitnieks. Sezona nav bijusi labākā, tāpēc ka operācijas dēļ pilnvērtīgi atsāku trenēties tikai maijā.»

«Pirmajā Pasaules kausa posmā cīņa bija par sekundēm, tāpēc ceru, ka tā būs arī šeit. Kā cēsniece jūtu diezgan lielu spiedienu no apkārtējiem. Šobrīd mēģinu no tā distancēties, bet tas, ka sacensības notiek Cēsīs, nemaina sagatavošanās procesu. Ceru, ka tikšu galā ar uztraukumu,» pauda viena no Latvijas izlases līderēm Grosberga.

Pasaules kausa posms piektdien sāksies ar vidējās distances sacensībām, sestdien risināsies stafetes, bet svētdien - sprints.

Pagājušajā mēnesī Igaunijā notikušajā pasaules čempionātā no latvietēm vidējā distancē Dambe izcīnīja 11.vietu, kamēr 26.pozīcijā bija Grosberga, tikmēr garajā distancē Latvijai bija divas vietas ceturtajā desmitā, bet dāmu stafetē tika gūta vēsturiski augstā piektā vieta, turklāt ceturto pozīciju Grosberga no rokām izlaida vien pēdējos simts metros.

Arī Latvijas vīri pasaules čempionātā Igaunijā nostartēja salīdzinoši veiksmīgi, garajā un vidējā distancē visus četrus finišus sasniedzot trīsdesmitniekā, bet stafetē gūstot septīto vietu.