Jau rītdien (otrdien) Rīgas «Dinamo» hokejisti sāks savu desmito KHL sezonu. Kas atšķir komandu no iepriekšējām sezonām? Viss! Ja kāds vēl nav pamanījis, tad viens no komandas jauninājumiem ir galvenais treneris. Speciālists ar vismazāko pieredzi trenera amatā, un, iespējams, vienīgais treneris līgā, kurš reiz viens pats pieveica triatlonu.
Tas gan bija pirms desmit gadiem, kad Sandis Ozoliņš, toreizējās sievas un dēlu pavadīts, pievarēja triatlonu (1,5 km peldēšana, 40 km riteņbraukšana un 10 km skriešana). «Kāpēc? Es nezinu. Es vienkārši gribēju redzēt, vai to varu izdarīt,» Ziemeļamerikas medijiem toreiz teica Ozoliņš. Neilgu laiku pēc distances veikšanas ilggadējais Ozoliņa aģents Pols Teofanus saņēma zvanu no Sanhosē «Sharks» komandas, kura piedāvāja hokejistam iespēju spēlēt komandā. Ozoliņš līgā iepeldēja un izpeldēja kā haizivs.
Tagad būtu pāragri ko galīgi spriest par «Dinamo» gaidāmo sniegumu jaunajā sezonā, bet hipotētiskus pieņēmumus pēc «Latvijas Dzelzceļa» kausa turnīra piezīmju blociņā varēja veikt. Komanda spēlē moderno hokeju - ātra un fiziska spēle, ripai pēc iespējas mazāk ļaujot uzturēties savā aizsardzības zonā. Spēli ātri izvirzīt no savas zonas, pārvarēt vidējo zonu un spēli noturēt uzbrukuma zonā. Viss kā pēc ābeces. Skan viegli un vienkārši, bet realitātē nemaz tik vienkārši šis mācību plāns nav realizējams.
Priekšlaicīgus secinājumus par komandas spēli neizteica arī aptaujātie hokeja eksperti. Trenerim Gintam Biseniekam ir gana liela pieredze hokejā, jau 36 gadus apmāca dažāda vecuma spēlētājus, viņam starp latviešu treneriem ir visvairāk NHL draftētu audzēkņu.
Otrs hokeja eksperts turpina strādāt Rīgas «Dinamo» sistēmā no pagājušās sezonas, lai gan viņa loma ir stipri mainījusies. Pēc neveiksmīgās sezonas treneris Aigars Cipruss vairs neatrodas uz Rīgas «Dinamo» komandtiltiņa, bet tagad strādā ar kluba bērnu komandām un trenē hokejistus, kuri nedodas ar lielo komandu izbraukumos.
Pirmajās divās spēlēs [LDz kausa izcīņā], it īpaši otrajā spēlē pret «Ak Bars», izskatījāmies labi. Pēdējās spēles pret Lokomotīvi izskatījās diezgan bēdīgas. Pirmajā, kur ar 1:5 zaudējām, tur bija daudz jauno hokejistu. Otrajā mačā arī nekas saturīgs nesanāca, ripa neklausīja, ļoti daudz brāķu piespēlēs, reāli vārtu gūšanas momenti labi ja pa visu spēli bija trīs. Būtībā abas komandas spēlēja bez vārtiem, laikam Jaroslavļa ir meistarīgāka un sagaidīja savus momentus. Spēlē pret «Ak Bars» visi leģionāri izskatījās labi, bet pēdējās divas «LDz kausa» spēlēs viņi nevarēja nosvērt kausus mums par labu.
Pirmssezona ir gatavošanās process, varbūt ir bijušas lielas slodzes, tāpēc ripa neklausa. Tagad izdarīt secinājumus būtu pāragri. Zināms, ka komandas, kuras labi aizvada pirmssezonu, ne vienmēr labi spēlē regulārajā sezonā.
Redzams, ka mēs cenšamies ātri iziet no savas aizsardzības zonas, ātri pārvarēt vidējo zonu un saglabāt ripu uzbrukuma zonā.
Pēc pagājušā gada snieguma kluba vadība nolēma veikt korekcijas treneru kolektīvā. Man netika piedāvāts būt treneru korpusā, bet Rīgas «Dinamo» sistēmā esmu palicis. Manā rīcībā būs nespēlējošais sastāvs, ko treneri būs izlēmuši neņemt līdzi izbraukumā, es ar viņiem strādāšu Rīgā. Tāpat iesaistos arī «Dinamo» bērnu sistēmā.
Pašlaik vienīgā iesaistīšanās pirmssezonas sagatavošanās posmā man bija, kad «Dinamo» devās uz turnīru Vācijā. Četri spēlētāji bija palikuši, kas atlaba pēc traumām. Kopā sanāca piecas dienas, kad es paliku ar šiem spēlētājiem.
Doma ir tāda, lai spēlētāji bez liekas vajadzības nedotos izbraukumā, jo treniņu process tajā laikā ir ierobežots. Treneru korpuss lems, kuri paliks un kuri dosies līdzi komandai. Pieļauju, ka tie varētu būt pieci līdz seši spēlētāji, kas nedosies izbraukumos. Nav konkrētas informācijas, kā tiks veidota sadarbība ar fārmklubu, plānots ir atstāt spēlētājus manā rīcībā. Ja kāds gūs traumu vai radīsies citi neparedzēti apstākļi, tad spēlētājs var tikt izsaukts uz komandu.
Ģenerālmenedžera un galvenā trenera uzdevums ir veidot komandu un piesaistīt hokejistus Sanda izvēlētajam spēles stilam. Sandis ir augsta kalibra persona, priekš spēlētājiem tā ir ļoti vērtīga lieta. Spēlētāju uztvere un cieņa pret treneri nav mazsvarīga, tādējādi katrs spēlētājs cenšas parādīt labāko sniegumu. Ozoliņa priekšrocības kā spēlētājam bija nenolaist savu līmeni zemāk, kas bija viņa spēkos. Tas pats tiks prasīts no spēlētājiem, tā ir atbildības izjūta un simtprocentīga pašatdeve. No sagatavošanās posma vislabāk varēja novērtēt spēles Rīgā, kas parādīja mūsdienīgā hokeja iezīmes. Sanda prasība ir veidot ātru un aktīvu hokeju.
Leģionāru pulks šogad ir diezgan liels, no viņiem tiks prasīta atbildības izjūta un rezultāta došana. Jāveido komandas gars, ar ko mēs esam bijuši atpazīstami, bet pēdējās trīs līdz četrās sezonās ir izpalicis. Līdzjutēji jau ir noilgojušies pēc rezultāta, cilvēki Latvijā mīl hokeju un svarīgs ir komandas sniegums, lai skatītājus pievilinātu atpakaļ tribīnēs.
Leģionāros, kā Kristo, Galjardi, Lessio vai Stolerijs, ir redzama spēlētāju klase. Tehniskais izpildījums un spēles maniere, kā viņi vada spēli un izpilda spēles elementus. Realizācija dotajā brīdi nav pašā labākajā līmenī, bet tas ir laika jautājums. Jāpiestrādā pie vairākām lietām, jo nekad uz katru spēli viss nevar būt perfekti. Vajadzētu vēl pieslīpēt vairākumu, bet šosezon ir spēlētāji, kas var uzņemties spēli un nest rezultātu. Vairākuma veidotāji tiek skatīti pēc meistarības līmeņa. Kristo ir ļoti tehnisks uzbrucējs, kas izpilda negaidītas piespēles. Miku mēs arī ļoti labi zinām, viņš ir meistarīgs spēlētājs.
Sandis kā spēlētājs ir guvis ļoti lielu pieredzi, kā treneris viņš liek pirmos soļus, bet spēlētāji ir gatavi cīnīties komandas un treneru kolektīva vārdā.
