/nginx/o/2018/07/06/8225876t1h2a77.jpg)
Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Slavas zāles komiteja paziņojusi basketbola personības, kas 30. septembrī īpašā ceremonijā Ženēvā (Šveicē) tiks uzņemtas FIBA Slavas zālē. Kategorijā «Spēlētāji» šāds gods izrādīts ilggadējam VEF meistarkomandas, kā arī PSRS izlases spēlētājam Valdim Valteram, vēsta Latvijas Basketbola savienība (LBS).
«Valda Valtera izcilais sniegums Latvijas un PSRS komandu sastāvā būtiski ietekmēja basketbola attīstību jūsu valstī un visā pasaulē,» teikts FIBA izplatītajā paziņojumā.
Valdis Valters 4.augustā nosvinēja 60 gadu jubileju. Basketbolu viņš apguva VEF sporta skolā, kur starp viņa treneriem bija arī Latvijas basketbola leģenda Maigonis Valdmanis un Jānis Zeltiņš. No 1976. līdz 1990. gadam viņš spēlējis Rīgas VEF meistarkomandā, karjeras pēdējos gados pārstāvējis BK «Brocēni», «SWH/Dumle», «Rīgas Laiks», «ASK/Brocēni-LMT».
No 1978. līdz 1990. gadam Valdis Valters spēlēja Latvijas izlasē, tai skaitā bija komandas līderis PSRS tautu spartakiādes turnīrā 1983. gadā, kad Latvijas komanda izcīnīja 3. vietu. 1992. gadā viņš aizvadīja deviņas spēles atjaunotās Latvijas valstsvienības sastāvā, piedaloties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.
No 1979. līdz 1988. gadam viņš spēlējis Padomju Savienības izlasē, kļūstot par pasaules čempionu (1982) un vicečempionu (1986), kā arī divkārtēju Eiropas (1981., 1985.) čempionu, vicečempionu (1987) un bronzas medaļas ieguvēju (1983). 1981. gadā tika atzīts par Eiropas čempionāta labāko spēlētāju, 1985. gadā iekļauts EuroBasket Zvaigžņu piecniekā.
Ilggadējais VEF meistarkomandas un Latvijas izlases treneris Armands Krauliņš (no grāmatas «Dumpinieks ar ideāliem»):
«Nesaku, ka uzreiz saskatīju viņā nākamo Eiropas čempionāta labāko basketbolistu, bet varēja redzēt, ka viņš ir talantīgs puika. Kaut gan viņu redzes defekta dēļ atbrīvoja no dienesta armijā, Valdis ļoti labi redzēja laukumu. Labāk par visiem. (..) Valdis jau agrā jaunībā uzstādīja sev augstus mērķus un tos arī faktiski sasniedza. Bija izcils spēlētājs, kaut varēja būt vēl labāks.»
Kādreizējais PSRS izlases zinātniskās grupas vadītājs Georgijs Ostrovskis (no grāmatas «Dumpinieks ar ideāliem»):
«1980. gadā Maskavas olimpiskajās spēlēs PSRS izlases galvenais treneris Aleksandrs Gomeļskis Valteru sastāvā neiekļāva. Komanda izgāzās, bet abi ar treneri Anatoliju Bliku sēdējām tribīnēs, skatījāmies spēles un spriedām, ko darīt. Tajā turnīrā labākais saspēles vadītājs bija spānis Korbalans. Pētījām viņa darbības un domājām, kurš no mūsējiem varētu viņam līdzināties. Un Bliks pateica: «Valters!» Es neticēju, domāju, ka tu esi brīvais strēlnieks. Bet viņš redzēja vairāk nekā es – potenciālu līderi, kurš velk komandu uz priekšu, ir bīstams pats, piesaista sedzēju uzmanību un ar piespēlēm palīdz atvērties citiem. (..)
Svarīgi, ka Valdis noticēja Blikam, kurš viņu pieradināja pie disciplīnas. Bliks palīdzēja Valdim atrast vietu komandā, un ne tikai to vien. (..) Tajā Eiropas čempionātā Valdis atbildēja uz visiem jautājumiem. Psiholoģiski salauza dienvidslāvu galveno zvaigzni Draganu Kičanoviču. Iedragāja viņa pārliecību. Pēc tam pat Gomeļskis, par spīti saviem uzskatiem, spēja pārorientēties uz ātro spēli, vairs nebremzēja spēlētājus.»
Ilggadējais PSRS izlases galvenais treneris Aleksandrs Gomeļskis (no intervijas Krievijas presei):
«Valteram ir apbrīnojams starta ātrums, izcila reakcija, laba piespēļu un dribla tehnika, nestandarta gājieni. Taču pietrūkst stabilitātes. Bija vajadzīga iedvesma, emocionāls satricinājums, lai Valdis «izšautu». Bail iedomāties, kāds basketbolists iznāktu, ja Valtera talantu papildinātu Homiča darbaspējas un Lopatova stabilitāte.»
Bijušais PSRS izlases galvenais treneris Vladimirs Kondrašins (no intervijas Krievijas presē):
«Esmu pārliecināts, ka mēs nebūtu zaudējuši Maskavas olimpiskajās spēlēs, ja izlases sastāvā būtu bijis Valters, kurš spēja telepātijas līmenī sadarboties ar tādiem centra spēlētājiem kā Tkačenko un Belostennijs, bet vēlāk arī Sabonis. Un man būtu ļoti interesanti uzzināt, kā būtu beigusies PSRS un ASV izlašu cīņa Losandželosas olimpiādē 1984. gadā, ja mēs nebūtu šīs spēles boikotējuši. Nesteidzieties kliegt, ka amerikāņi ar Jūingu un Džordanu mūs būtu nopēruši kā puišeļus. Man šķiet, ka vēl pilnīgi veselais Sabonis būtu «apēdis» Jūingu, bet Valters ar savu reaktīvo starta ātrumu būtu saskaldījis Bobija Naita slaveno presingu.»
2007. gadā dibinātās FIBA Slavas zāles pamatsastāvā tika iekļauta divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, kā arī divpadsmitkārtējā Eiropas kausa ieguvēja Uļjana Semjonova.
Līdz šim FIBA Slavas zāles spēlētāju kategorijā uzņemti 37 spēlētāji un 12 spēlētājas. No bijušās PSRS izlases spēlētājiem Slavas zālē līdz šim uzņemti olimpiskie čempioni krievi Aleksandrs Belovs, Sergejs Belovs un Natālija Zasuļska, lietuvieši Šarūns Marčuļonis un Arvīds Sabonis, kā arī ukrainis Vladimirs Tkačenko.
Treneru kategorijā uzņemts 21 speciālists, tai skaitā krievu speciālists Aleksandrs Gomeļskis, kurš savas ilgās karjeras pirmos 12 gadus (1953-1964) nostrādāja Rīgā (viņa vadībā Rīgas ASK trīs reizes uzvarēja Eiropas kausa izcīņa).
Tiesnešu kategorijā uzņemti 14, rīkotāju kategorijā – 35 cilvēki un astoņas organizācijas – FIBA dibinātājvalstu (Argentīnas, Čehoslovākijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Portugāles, Rumānijas, Šveices) nacionālās basketbola federācijas.
Kandidātus uzņemšanai FIBA Slavas zālē izvirza nacionālās federācijas. LBS nominējusi arī Latvijas basketbola leģendas Oļģertu Altbergu, Viesturu Baldzēnu, Valdemāru Baumani, Skaidrīti Budovsku (Smildziņu), Dzintru Grundmani, Helēnu Hehtu (Bitneri), Rūdolfu Jurciņu, Juri Kalniņu, Dzidru Karamiševu (Uztupi), Raimondu Karnīti, Silviju Kroderi (Ravdoni), Jāni Krūmiņu, Valdi Muižnieku, Tālivaldi Pētersonu, Imantu Pļaviņu, Miervaldi Ramānu, Gunāru Siliņu, Maiju Šiliņu (Salenieci), Maigoni Valdmani.