Šneps: Mums patīk Latviju dēvēt par basketbola lielvalsti

Valdība Kristapa Porziņģa apdrošināšanai piešķīra 135 000 eiro, taču LBS lūdza vairāk nekā 200 000 eiro atbalstu. Kāda šobrīd ir situācija ar izlases spēlētāju apdrošināšanu?

Kopējais izlases budžets ir ap 600 000 eiro. Valdībai mēs prasījām 208 000 eiro. Jāapdrošina ne tikai Kristaps [Porziņģis], bet arī citi spēlētāji. Tostarp Jāņa Timmas jaunais līgums [noslēgts šovasar uz trim gadiem ar vienu no no spēcīgākajiem Spānijas klubiem «Baskonia»], arī Dāvja Bertāna kontrakts [ar NBA komandu Sanantonio «Spurs»]. Tā summa, ko piešķīra valdība, nosedz Kristapa apdrošināšanu. Neesam to naudu vēl dabūjuši, bet Kristaps ir apdrošināts, un cerams līdz Eiropas čempionātam dabūsim naudu atpakaļ. Iztrūkstošā summa jādabū no sponsoriem un pārbaudes spēļu biļetēm.

Mūsu spēlētājiem ir zināma kvalitāte, kas atspoguļojas biļešu cenā. Ja par nevērtīgu produktu prasa pārāk lielu cenu, tad cilvēki to nepērk, taču noteikti nav labi par vērtīgu produktu prasīt pārāk maz. Uz spēli pret Lietuvu gandrīz visas biļetes ir pārdotas. Ceram, ka arī pārējās spēlēs līdzjutēju aktivitāte būs laba, jo iespēja klātienē redzēt visus Latvijas labākos basketbolistus ir un būs ļoti reta.

Pēc izlases sezonas beigām plānojam publicēt precīzu izlases budžetu. Ja nu gadījumā paliks pāri kaut viens eiro, izstāstīsim sabiedrībai, ko ar to darīsim. Vienīgo reizi, kad palika pāri – pēc «EuroBasket 2015» grupas turnīra Rīgā – devām iespēju mūsu biedriem uzstādīt brīvdabas grozus, nopirkām datorus sporta skolām, palīdzam tapt Valdemāra Baumaņa piemineklim, bet lielāko daļu naudas rezervējām savas halles projekta izstrādei.

Spēlētāji izlasē spēlē par velti sava atvaļinājuma laikā, tāpēc gribam viņiem nodrošināt labus apstākļus. Tas prasa līdzekļus. Pieņemsim, var ēst pa 10 eiro, var ēst pa 14 eiro. It kā tikai četru eiro starpība, taču pareizinot ar spēlētāju un treniņnometnes dienu skaitu, tā ir liela. Izremontējām Elektrum Olimpiskā centra ģērbtuvi, rūpējamies par sadzīves apstākļiem treniņnometnēs un ceļojumos. Arī palīdzējām sakārtot dzīvošanu Rīgā Kristapa Porziņģa fizioterapeitam, kura pakalpojumus apmaksā pats Kristaps.

Kādu mērķi LBS virza vīriešu basketbola izlasei? Turklāt ņemot vērā, ka sieviešu izlase šovasar ieguva augsto 6.vietu Eiropas čempionātā.

Sieviešu izlase gan vīriešu valstsvienībai, gan daudzām citām komandām parādīja piemēru, kā mobilizēts un kaujasspējīgs kolektīvs var izdarīt lielas lietas, pat ja kāds no tevis to nesagaida. Nav svarīgi pirms turnīra skaļi runāt par lieliem mērķiem – svarīgi ir labi sagatavoties. Laukumā nespēlē uzvārdi un lieli kontrakti, bet gan dzīvi cilvēki. Mums ir jātiek ārā no grupas un tālāk jāiet no spēles uz spēli. Līmenis Eiropā ir ļoti līdzvērtīgs, vienā spēlē ar jebkuru ppretinieku iespējami dažādi scenāriji

Valstsvienības galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim līgums ir līdz Eiropas čempionāta beigām. Turpmāk kvalifikācijas turnīri būs arī sezonas laikā. Kā būs treneriem turpmāk savienot darbu klubā ar pienākumiem izlasē? Šādu iemeslu dēļ šovasar strādāt izlasē jau atteicās Bagatska palīgi Artūrs Štālbergs un Roberts Štelmahers.

Jaunais sacensību formāts nosaka to, ka ir divas iespējas - vai nu trenerim jātrenē klubs tajā valstī, kuras izlasi viņš vada, vai nu šim trenerim jābūt atbrīvotam no pienākumiem klubos. Visticamāk, Latvijas situācijā nevarēsim atļauties treneri, kurš būs atbrīvots no citiem pienākumiem. Uzmanības lokā ir apmēram desmit treneri, bet nozīme būs konkrēto speciālistu statusam klubos.

Domāju, ka līdz Eiropas čempionāta sākumam zināsim plānu A un plānu B, gan attiecībā uz valstsvienības galvenā trenera amata pretendentiem, gan konkursu uz izlašu direktora amatu, kas pagaidām apturēts. Tiesa, šaubos, vai par to runāsim publiski līdz EuroBasket 2017 beigām.

Pastāv iespēja, ka varētu arī piesaistīt ārzemju treneri, kā tas ir bijis senāk pirms nu jau daudziem gadiem? Jeb tomēr finansiāli tas nav iespējams?

Domāju, ka Latvija ir bagāta ar kvalitatīviem treneriem un mums ir no kā izvēlēties. Daudzi treneri labi strādājuši klubos un ar jauniešu izlasēm.

Vienīgi, piemēram, ja Štelmahers tagad vasarā nevarēja savienot darbu BK «Ventspils» un izlasē, vai kaut kas būs mainījies rudenī?

Sezonas laikā nebūs 5-6 nedēļu treniņnometne, sagatavošanās posms spēlēm būs krietni īsāks. Līdz ar to tas ir savienojams. Bet, protams, klubu nostāja būs jāņem vērā.

Šovasar saasinājusies situācija ar spēlētāju atteikumiem spēlēt izlasē, vairāk gan jauniešu izlasēs. Kā uz to skatās LBS?

Runājot par atteikumiem, tur ir tik dažādas situācijas, ka būtu nepareizi visas saistīt kopā un runāt par tendenci. Ir daudz traumu, no kurām dažas ir ļoti smagas. Atteikumi, par kuru pamatotību var diskutēt bija divi vai trīs. Divi spēlētāji aizbildinājās ar klubu pozīciju, viens spēlētājs nav pateicis neko. Tos izskatīsim un domāsim, kā nākotnē rīkoties..

Mūsu politika ir tāda, ka savas problēmas risinām pie šī galda [LBS telpās], nevis caur presi. Mūsu mērķis nav panākt, lai talantīgās jaunietis noteikti spēlētu izlasē piecus gadus pēc kārtas – pie sava gadu gājuma un arī pie vecākiem. Latvijā ir maz resursu un reizēm pietrūkst talantīgu basketbolistu, tāpēc labākos spēlētājus izmantojam vairāk nekā lielvalstis. Ne vienmēr tas ir pareizi. Jāskatās individuāli – kāda spēlētājam bijusi sezona, kāds ir veselības stāvoklis, kā norit viņa augšanas un nobriešanas process. Ir bijušas atklāta saruna - spēlētājs parāda savu medicīnas dosjē un viss top skaidrs. Bet gadījumi, kur neesam redzējuši ārsta slēdzienu, rada šaubu ēnu.

Ir situācijas, kad spēlētājs pats nekomentē savu rīcību. Līdz kaut kādam vecumam viņa vietā to dara aģenti, pēc tam aģenti, kuru loma pieaug. Domāju, ka šajā aspektā, mēs, visa basketbola sabiedrība, varētu progresēt. Mēs sakām, ka audzinām personības, bet praksē tas ne vienmēr tā notiek. Gribētos, lai spēlētājs spēj atbildēt par savu rīcību un pats pieņemt lēmumu,

LBS komunicē ar spēlētāju klubiem? Neviens klubs nevar aizliegt spēlēt izlasē, ja spēlētājam nav traumu. Atsevišķos gadījumos izskatās, ka lēmumu nespēlēt izlasē ir pieņēmis aģents, nevis pats spēlētājs vai konkrētais klubs.

Kritiskos gadījumos mēs komunicējam. Jāskatās uz konkrētiem gadījumiem. Ir spēlētāji, kuri pasaka - netraucējiet. Ir reizes, kad mēs spēlētāju teikto pārbaudām.Tomērjāveicina savstarpējas uzticības gaisotne, lai visās situācijās būtu sadarbība.

Tomēr tā nav tikai Latvijas tendence. Spēlētāji atsaka spēlēt arī Lietuvā, Serbijā un Spānijā...

Jā, taču mēs to izjūtam daudz sāpīgāk. Ir ļoti saprotama fanu vēlme visus labākos spēlētājus redzēt vienkopus, lai noteiktu mūsu spēju patieso limitu. Pēc pauzes kopš U-18 izlasei pievienojies Porziņģis, labā formā ir vidējās paaudzes spēlētāji un ir gatavi melnām mutēm strādāt vecākās paaudzes spēlētāji. Strādājam ar tiem, kuri ir ieradušies, motivēti un gatavi startēt.

Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Uvis Helmanis intervijā TVNET atklāja, ka viņš redzot problēmas spēlētāju motivācijā un patriotismā, turklāt arī konkrēts aģents iejaucas darbā. Treneri ir sūdzējušies par aģentiem?

Jā, ir sūdzējušies. Protams, vairāk dzird par negatīvajiem incidentiem, bet ir arī ļoti daudzi labi piemēri, kad aģenti rīkojas adekvāti un ļoti palīdz spēlētājiem. Viņi ir nozīmīgi šā procesa dalībnieki. Vienkārši jāmāk kādreiz viņiem likt saprast, kur ir robeža. Viņiem ir savs kodekss jeb noteikumi, pēc kuriem jāstrādā. Ja viņš šos noteikumus pārkāpj, tad noteikti jābūt reakcijai. Viena no diskusijām, kas mūs sagaida, būs par aģentu licencēšanu Latvijā. Agrāk mums bija 1-2, tagad aktīvi strādā 4-5 aģenti. Eiropā viņu darbu regulē FIBA licences un Eiropas Savienības likumi. Ļoti iespējams, ka mums jālicencē aģenti arī Latvijā, bet vispirms jātiek skaidrībā, kādi būtu nosacījumi un vai to vispār var izdarīt. Valstīs, kur ir turīgi klubi, kas maksā lielas algas spēlētājiem – piemēram, Krievijā un arī Lietuvā – aģenti ir ieinteresēti, lai varētu šajā «tirgū» izvietot savus spēlētājus. Tur viņu darbību reglamentēt ir vieglāk: ja gribiet, lai jūsu klienti varētu te pelnīt naudu sev un jums – re kur ir mūsu noteikumi.

Pēc pašvaldību vēlēšanām finanšu grūtībās nonākuši Jūrmalas un Jēkabpils klubi. Kā šobrīd izskatās, cik komandas nākamsezon LBL varētu startēt?

Domāju, ka komandas būs tikpat, cik iepriekšējā sezonā. Piedevām vēl ir arī priekšā saruna par LBS akadēmijas komandu, kurai patlaban līdzekļu gan nav. Akadēmijas komanda beidza pastāvēt, kad beidzās sadarbības līgums ar tās sponsoru LMT. Turklāt togas konkrētā vecuma U-18 izlases pieci labākie spēlētāji spēlēja ārzemēs, un likās, ka nepietiek pamatojuma meklēt līdzekļus. Bet, vairākiem spēlētājiem nespēlējot U-20 un arī U-18 izlasē, atklājās, cik īstenībā liela ir meistarības atšķirība starp spēlētājiem. Cik daudz nemāk tie, kuri reitingā ir piektajā, sestajā un septītajā vietā. Ir vajadzīgs papildus darbs, ne vienmēr klubi var iedot labāko. Sāpīgi, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un pat Gruzijā ir valsts apmaksāti basketbola internāti. Tieši tur labākie basketbolisti 16-19 gadu vecumā apgūst tehniskās un taktiskās iemaņas. Lai arī daudzreiz esam par to diskutējuši, pagaidām valdībā mūs nav sadzirdējusi.

Sporta sabiedrībā sacēlās vētra ap nodokļu reformu, kas būtiski ietekmētu sponsorēšanas nosacījumus. Kā LBS uz to raugās?

Ir pilnīgi skaidrs, ka reformai būs negatīva ietekme uz Latvijas klubu spējām nākotnē piesaistīt finansējumu. LBS, citas sporta organizācijas, arī Jānis Blūms un citi sportisti cīnījās lai tiktu pieņemta nevis sākotnēji piedāvātā bezcerīgā versija, bet vismaz slikta. Pati Finanšu ministrija pateikusi, ka ziedojumu kritums būs 40% apmērā. Tas ir ļoti daudz. Grūti prognozēt, kā dzīvosim jaunajos apstākļos. Izglītības un zinātnes ministrs godīgi atzinis, ka sportā būs milzīga krīze, betierēdniecības līmenī nekas nav darīts, lai pētītu, kāda šim jaunajam nodokļu regulējam būs ietekme uz sportu. Bieži vien mūsu valstī ir tā - lai nocirstu trīs kokus, vajag ietekmes uz vidi novērtējumu. Bet tagad vismaz daļēji tiek sagrauta sistēma, kas finansējusi sportu un kultūru pēdējos 15 gadus, bet nav nedz pētījumu, nedz aptauju. Neviens nav padomājis un izrēķinājis, ko tas nozīmē lielajām federācijām kā mums, ko tas nozīmē tādiem klubiem kā Jēkabpilī un Jūrmalā, ko tas nozīmē pavisam mazām komandām, vienalga - Rugājos, Salaspilī un citur. Runājot ar cilvēkiem, ir pilnīgi skaidrs, ka būs ļoti lielas problēmas, jo šī ziedojumu atlaide bija galvenā motivācija, kas atbalstīja klubus pašvaldību līmenī. Tagad aktīvi turpināsim dialogu, kā valdība plāno kompensēt šo kritumu.

Šovasar oficiāli par olimpisko disciplīnu apstiprināja 3x3 basketbolu, kas tika iekļauts 2020.gada Tokijas Olimpiādes programmā, turklāt neilgi pēc tam Latvijas vīriešu izlase kļuva par Eiropas čempioniem! Kāda ir LBS vīzija šajā olimpiskajā disciplīnā?

Iepriekšējā valdes sēdē par šo jautājumu runājām. Gatavosim iesniegumu, lai 3x3 basketbolisti – Eiropas čempioni – no nākamā gada būtu Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV). Paralēli uzsākam diskusiju par nosacījumiem. Individuālais sporta veids ar četru cilvēku komandu - var vilkt analoģiju ar bobsleja četriniekiem. Viņiem ir kaut kādi kritēriji - tos adaptējam vai piemērojam jaunus? Kā notiek spēlētāju rotācija, ja kāds izkrīt traumas dēļ? Ideāli, ja LOV atbalsts attiektos uz plašāku spēlētāju loku, kam būtu pieejamas kvalitatīvas treniņu iespējas un labāko sastāvu varētu izvēlēties no lielāka kandidātu skaita un visa sistēma nebūtu reducēta uz četriem spēlētājiem. LOV nākamā gada sastāvs tiks noteikts novembrī vai decembrī. Tad arī zināsim, cik liels atbalsts LOV ietvaros tiks piešķirts mūsu labākajiem ielu basketbolistiem.

Savukārt otrs virziens – septembrī, kad būs beidzies Latvijas čempionāts, kas šogad organizēts astoņos posmos un Eiropas U18 čempionāts, izvērtēsim kopējo situāciju 3x3 basketbola saimniecībā. Sākot sadarbību ar «Ghetto Basket», reģistrējot daudz vairāk turnīrus FIBA platformā, un arī mūsu puišiem labi spēlējot, esam reitingā ievērojami kāpuši. Ir jāsaprot, kas būtu darāms, lai tuvākajā nākotnē mūsu komanda spēlētu Pasaules tūrē. Līdzīgi kā pludmales volejbolā dara Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Kādu vajadzētu sagatavošanās programmu, ko varam palīdzēt. Pēc kādiem kritērijiem varam pretendēt uz valsts finansējumu? Izejot no pagājušajā gadā starptautiskajos turnīros sasniegtajiem rezultātiem, LBS saņem noteiktu finansējumu, bet uz 3x3 basketbolu līdz šim tas nav attiecies. Vai varam atrast kādu atbalstu infrastruktūras iegādei un uzturēšanai?

Jādomā arī par meitenēm, kuras Eiropas čempionāta kvalifikācijā spēlēja labi.

Liekot to visu kopā – kas notiek LOV, ko var palīdzēt Latvijas valsts, kā veicies «Ghetto Basket» – veidosim 3x3 basketbola plānu nākamajam gadam.

Cik novērots, 3x3 basketbols kļūst aizvien populārāks. Velkot paralēles ar pludmales volejbolu, ar laiku Latvijā varētu būt profesionāli 3x3 basketbolisti, kas ikdienā zālē nespēlēs?

Tas, lielā mērā atkarīgs no tā, kā 3x3 basketbols attīstīsies visā pasaulē. Augot komerciāli, būs lielākas iespējas spēlētājiem, augs balvu fonds un interese. Arvien vairāk spēlētāji sāks redzēt, ka šeit var izpausties. 3x3 basketbols ir ļoti intensīvs, tas principā ir anaerobais sporta veids, jo nav laika apstāties un uzelpot. Savas minūtes jānospēlē ar neprātīgi augstu intensitāti. Vajadzīga savādāka fiziskā sagatavotība, atšķiras taktiskās nianses. Jo profesionālāk spēlē, jo tās nianses ir nozīmīgākas. Varbūt nākotnē Latvijā būs iespējams izveidot kvalitatīvu ziemas čempionātu 3x3 basketbolā, un komandu spēlētāji saņemtu atalgojumu. 3x3 komandu būtu pa spēkam uzturēt arī mazākām pašvaldībām vai uzņēmumiem, kam lielā basketbola komandas uzturēšana nav pa spēkam.Tur ir potenciāls, pie kura izmantošanas mums jāstrādā.

Kādā stadijā ir ideja par savu basketbola halli?

Esam saņēmuši Rīgas domes atļauju izstrādāt projektu konkrētai vietai [8800 kvadrātmetri laukumā starp Daugavas sporta namu, Rīgas skolēnu pili un Brīvības ielu], top skice un aprēķini. Strādājam, lai valdības pārstāvjiem piedāvātu vairākus variantus un saņemtu nepieciešamo finansējumu. Basketbola internāti jau darbojas visās mūsu kaimiņvalstīs. Mums patīk sevi saukt par basketbola lielvalsti un priecāties par panākumiem, bet mums nav treniņbāzes, kur varētu kvalitatīvi trenēties visa vecuma jauniešu izlases, ieskaitot arī pieaugušo valstsvienības. Katra jauniešu izlase trenējas savā ciemā vai pilsētā. Fizioterapeiti bieži braukā no vienas nometnes uz otro, dakteri trūkst. Ja mēs varētu darbu organizēt vienā vietā, tas būtu kā mini internāts – sporta zāle, smagatlētikas zāle, vieglatlētikas skrejceļš, ēdināšanas un dzīvošanas iespējas. Vismaz daļēji varētu kompensēt internāta neesamību.

Olimpiskais centrs ir par šauru visiem sporta veidiem...

Jā, tur vēl ir citi aspekti. Ir ļoti svarīgi, lai būtu trīs zāles kopā, kas nepieciešamas Jaunatnes basketbola līgas projektu īstenošanai, nodrošinātu iespējas trenēties Rīgas bērniem. Varētu notikt arī Latvijas līgu spēles. Olimpiskajā sporta centrā mēs konkurējam ar citiem sporta veidiem un konkurence par zāles laikiem ir milzīga. Nevaram darboties tad, kad mums vajag. Baltijas jūras kausa mūsu visas jauniešu izlases trenējās Salaspilī, kur ir trīs zāles. Liekas jocīgi, bērni atbrauc uz Rīgu un kāpj autobusā, lai brauktu uz treniņu Salaspilī. Tāda bāze vajadzīga arī Rīgā.

Basketbolam vajadzīgas savas mājas. Cik tāda halle izmaksā?

Šobrīd nav līdz galam skaidrs sēdvietu skaits un automašīnu stāvlaukuma lielums. Tie ir divi savstarpēji saistīti parametri, kas ietekmē summu. Tā ir robežās starp 6-7 miljoniem eiro.