Agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek. Viens no rūdītākajiem personāžiem Latvijas hokejā, spēlētāja karjerā piedzīvojis augstus kāpumus un tikpat zemus kritienus. Ar hokeja un dzīves pieredzes bagāžu, Sandis Ozoliņš ir uzņēmies diriģēt Rīgas «Dinamo» jaukto kori.
«Trenerim ir grūti, viņš var palīdzēt tikai ar vārdiem, nepiedaloties spēlē. Viņam ir jāsagatavo spēlētāji, kas atrodas uz soliņa un ies laukumā, lai izpildītu doto uzdevumu. Tas ir sarežģīti, jo liela daļa treneru paši ir spēlējuši. Vieglāk ir parādīt nekā izskaidrot. Ja spēlētāji cenšas, tad treneri nepārmet,» tā pirms sešiem gadiem intervijā «Sporta Avīzei» izteicās toreizējais Rīgas «Dinamo» kapteinis Sandis Ozoliņš. Karjeras laikā viņš vienmēr atradis īstos vārdus, lai motivētu spēlētājus. Tagad Ozoliņam ir jauns pārbaudījums, kā galvenajam trenerim vadīt «Dinamo» komandu pretī uzvarām.
Lielāko spēlētāja karjeras daļu Ozoliņš pavadīja Nacionālajā hokeja līgā (NHL), spēlējot pie dažāda rakstura un spēles stila treneriem. Ziemeļamerikā svarīga ir spēlētāju komunikācija ar treneriem, medijiem un pozitīvā attieksme pret darbu, lai komanda būtu vienota kā dūre. Šo principu jaunais galvenais treneris cenšas ieviest arī Rīgas «Dinamo» spēlētāju pulkā. Salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām komanda ir mainījusi savu darbības konceptu, rūpīgi izvērtējot spēlētāju piesaisti un komandas mikroklimatu ietekmējošos faktorus.
Starpsezonā komandas veidošanā plecu pie pleca strādāja Sandis Ozoliņš un jaunais ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns. Ņižņijnovgorodā pie Pētera Skudras divas sezonas pavadījušais Ankipāns atgriezies «Dinamo» kolektīvā jaunā ampluā. Neskatoties uz to, ka Ģirts formāli tagad skaitās GM statusā, viņš pa reizei iet uz ledus un palīdz «Dinamo» treneru kolektīvam, bet, ja neiet, no malas pasaka savas domas. Treneru kolektīvs ar Ozoliņu priekšgalā darbojās vienoti, formāli, Aleksandrs Ņiživijs atbild par uzbrucējiem, bet Rodrigo Laviņš par aizsardzību.
Treniņu procesā aktīvi iesaistās arī pats Ozoliņš, hokejistiem parādot konkrētas nianses vai uzsitot ar nūju pa biksēm, lai viņi sajustu galvenā trenera klātesamību.
Par Ozoliņa jauno lomu un gaidāmo «Dinamo» sezonu kopumā iztaujāju divus hokeja apskatniekus. Avīzes «Diena» žurnālistu Māri Zembergu un Sandim tuvu stāvošu cilvēku, žurnālistu Armandu Puči.
Ozoliņš ceļā uz trenera karjeru
M.Z.: Bieži vien augstas klases hokejisti nav augstas klases treneri. Veins Greckis ir uzskatāmākais piemērs. Helmuts Balderis arī izmēģināja trenera karjeru, tā viņam ātri beidzās. Protams, ir arī piemēri, kad augstas klases hokejisti labi trenē.
Ozoliņam tagad ir pateicīgs laiks ar komandu, jo pēc pagājušās sezonas zemāk vairs nav kur krist. Daudz kas būs atkarīgs no leģionāru snieguma un no tā, kā viņam izdosies visu salikt kopā.
Liela trenēšanas pieredze viņam nav, tikai puse sezonas kā asistentam. Viņš ir ieguvis reputāciju kā labs motivators, cik saprotu, tāda būs arī viņa loma komandā. Katram no piesaistītajiem palīgiem arī ir sava loma, lai gan visi veido kopēju bildi.
A.P.: Kā spēlētājam iegūtā pieredze var papildināt trenera karjeras stāstu. Tas noteikti nav tas pats Ozoliņš, kas bija ģērbtuvē, treneris Ozoliņš un kapteinis Ozoliņš ir divas atšķirīgas lietas. Rakstura īpašības, kas tiek izkoptas kā spēlētājam un līderim komandā, noder komunikācijā, sasniedzot mērķus kā trenerim.
Vai Ozoliņš šobrīd ir treneris? Viņš ir ceļā uz šo amatu. Par treneri nekļūst mācību solā, sākumā ir teorija un pēc tam prakse. Labus trenerus atšķir tas, ka viņi ir praktiķi. Lielākā daļa treneru Ozoliņa karjerā bijuši Ziemeļamerikas speciālisti. Tās personības ir ietekmējušas pielietojumu kā trenerim.
«Dinamo» komandas komplektācijā arī redzam kanādiešu spēlētāju parādīšanos. Acīmredzot var prognozēt spēlētāju darbības vai zināt, kādas prasības viņiem izvirzīt.
Gaidāmais spēles stils
M.Z.: Pēc viena no treniņiem Piņķu hallē man sanāca ar Ozoliņu aprunāties. Viņš nebūs kā Peka Rautakallio, kurš bija tikai viena hokeja stila piekritējs: visu laiku jāspēlē aktīvais uzbrukuma hokejs - forčekings, katra epizode jāpabeidz ar spēka paņēmienu. Tagad veidosies Latvijas hokeja modelis, jo mūsu hokejs vienmēr bijis akcentēts uz rūpīgu gatavošanos katrai spēlei. Ozoliņš arī teica: ja spēlēs pret [Maskavas] CSKA vai [Sanktpēterburgas] SKA līmeņa komandām, tad būs viens spēles plāns.
Spēlējot pret komandām, kas atradīsies turpat blakus vai, cerams, šogad būs kāda arī zem mums turnīra tabulā, tad būs cits spēles plāns. Tas varētu būt gudrs Latvijas hokejs. Zinot viņa palīgus - Laviņš un Ņiživijs, viņi ņems hokeja paraugus un izstrādās plānu katrai spēlei. Varētu nebūt izteiktais Ziemeļamerikas hokejs, būs gudrāks spēles stils, kad izpētīs pretinieku un mēģinās apspēlēt ar prātu.
Ziemeļamerikas hokejs vairāk ir tendēts uz fizisko hokeju, Latvijas hokejistiem fiziskā sagatavotība nav stiprā puse. Ja pasaules čempionātā spēle ir divas dienas pēc kārtas, tad otrajā dienā ir problēmas. Nedomāju, ka būs atlētisks hokejs, bet tad jau redzēs, kā būs patiesībā.
Ģirts Ankipāns - Ozoliņa labā roka
A.P.: Man šķiet, ka Ozoliņa lielākais veiksmes pamats varētu būt Ģirts Ankipāns. Neskatoties uz to, kā Rīgas «Dinamo» komanda ir tērējusi naudu iepriekšējās sezonas un ik pa laikam ir stāstījusi, ka ir izdevies piesaistīt kaut kādus leģionārus, kuri pēc tam veiksmīgi aizvadījuši karjeras KHL. Tomēr tur nav bijušas tādas sistēmas, kādas ievieš Ģirts Ankipāns, - komandas komplektācija ir pārdomāta, un tam ir jānes rezultāts. Neredzu iemeslus, kāpēc komanda varētu neiekļūt izslēgšanas spēlēs. KHL varenība nav liela, varbūt naudas ziņā vienā, otrā gadījumā varenība ir lielāka, bet kārtības kopumā ir mazāk, nekā varētu iztēloties. Uz šāda fona, pie minimālas sakārtotības un pie minimālas vēlmes jēgpilni veidot kādu stāstu, var ļoti veiksmīgi atrasties šajā līgā.
Ozoliņa un Ankipāna cilvēciskās īpašības ir tādas, ka viņi var šo stāstu nolikt uz ledus ar plusa zīmi, ne tikai uz papīra. Rīgas «Dinamo» budžets nav tik mazs, to atzīst arī ģenerālmenedžeris Ankipāns. Atrodoties Eiropā, mēs tomēr esam spiesti rēķināties ar Eiropas tirgu, tad «Dinamo» ir stipri virs vidējā.
Ja tu cīnies par spēlētājiem, tad ir jārēķinās ne tikai ar bagāto KHL klubu varējumu, bet arī to, kas notiek Eiropā. Šajā ziņā «Dinamo» ir konkurētspējīgs. Galvenais, cik mērķtiecīgi izmanto savas zināšanas darbā, šobrīd izskatās, ka vasaras darbs ir bijis saturīgākais starpposms, kopš ir atjaunots Rīgas «Dinamo».
Rīgas «Dinamo» nav iekļuvusi izslēgšanas spēlēs pēdējās četras sezonas. Jauns treneru kolektīvs un profesionālāka pieeja hokeja vadīšanas procesiem var nest vēlamo rezultātu. Neskatoties uz politiskajiem procesiem, Rīgas «Dinamo» sāk iegūt simpātiskāku tēlu, tādu, kādu to atceramies atjaunošanas pirmajos gados.
