Mūsu komandas trumpis varētu būt ātra un agresīva spēle. Mēs ar Porziņģa iesaistīšanos neko daudz savā stilā nemainīsim. Viņš ir pateicīgs materiāls, lai papildinātu mūsu spēli. Porziņģis, Jānis Timma, Jānis Strēlnieks, brāļi Dāvis un Dairis Bertāni būs pamatkodols, ap ko nākamos gadus būvēt izlasi. Vēl jau pievienosies Pasečņiks, Rodions Kurucs un Rolands Šmits, kurš šogad valstsvienībā mani patīkami pārsteidz. Viņš ir darba un spēka mitriķis. Nacionālās izlases līmenī Latvijas basketbols nākamos gadus ir rezervējusi sev vietu elitē. Nesaku, ka valstsvienība katru gadu būs čempione, bet būs labi. Tas ir skaidrs.
Ar Porziņģi jau esat samērojušies spēkiem trīspunktu metienos?
Nē, bet viņam nebūtu variantu (smejas).
Intervijā Sportacentrs.com tu teici, ka šī ir tava pēdējā vasara Latvijas izlasē. Tas ir rūpīgi pārdomāts lēmums?
Jā, šī man ir pēdējā vasara. Ja godīgi, pirms tam par to nebiju daudz domājis, bet pēc šāda jautājuma uzdošanas man atbilde nāca diezgan dabiski. Tagad konkrēti varu atbildēt, ka pēc šīs vasaras izlasē beigšu spēlēt. Mans laiks ir pienācis un jādod kādam citam iespēja būt kaut vai kandidātu sarakstā. Esmu arī cilvēks un nogurstu, un man kādreiz vasarā vajag brīvu laiku.
Ar izlasē pavadīto laiku esi apmierināts?
Noteikti. Šis laiks man ir devis ļoti daudz emociju, paplašinājis manu redzesloku. Saka, ka sportists ir tikai zāle un viesnīca, bet ar mani tā gluži nav. Kopā ar valstsvienību izdevies daudz ko redzēt. Ir bijušas prieka un skumju asaras, ļoti plaša emociju buķete. Lielākoties vasaras, bet izlase bijis ļoti kvalitatīvs manas dzīves posms. Spēlēt valstsvienībā ir gods. Kad man bija 16 gadi un spēlēju kadetu izlasē, par patriotismu nedomāju. Tomēr, gadiem ejot, spēlēšana valstsvienībā manī ir vairojusi patriotismu pret valsti, zemi un cilvēkiem.
Kurš ir tas turnīrs izlasē, uz kuru vari atskatīties un pateikt: «Woow, cik tas bija forši!»?
Spilgti atceros katru turnīru, tiem bijušas dažādas emocijas. Tomēr 2015.gada Eiropas čempionāts Rīgā bija kaut kas fenomenāls. Domāju, man piekritīs arī Lietuvas un Igaunijas basketbolisti. Organizācija bija ļoti augstā līmenī. Kad aizbraucām uz otro posmu Francijā, tur vairs nebija tas, kas Latvijā, lai gan mačā pret mājiniekiem uz spēli atnāca pie 30 000 skatītāju. Bez liekuļošanas varu pateikt, ka Rīgas turnīrs un organizācija bija ļoti augstā līmenī.
Pats šobrīd esi bez līguma.
Jā, tā ir. Basketbolā tā ir normāla prakse. Vēl nezinu, kur būšu. Esmu kaut ko runājis ar aģentu, interese no citiem klubiem, bet es nesteidzos.
Divi Latvijas izlases spēlētāji – Dairis Bertāns un Ojārs Siliņš – šovasar pārcēlušies uz Itālijas klubiem. Tevi šī valsts nevilina, ņemot vērā, ka esi tur pavadījis vairākus gadus?
No Itālijas es neatteiktos, tā man ir mīļa vieta. Tomēr visam ir savas robežas. Izskatīšu katru piedāvājumu, bet šobrīd nav nekā tāda, kas mani apmierinātu. Nekādus kritērijus, kas man šobrīd ir svarīgi, negribu saukt, ir vairāki argumenti, kāpēc parakstu vai neparakstu līgumu.
Cik gadus tu vēl gribi spēlēt?
Skatīšos pēc situācijas. Es gribētu uzspēlēt vēl divus trīs gadus, bet tas ir atkarīgs no veselības. Profesionāli basketbolu sāku spēlēt 16 gados, un būtu forši, ja būtu nospēlējis 20 gadus. Mīlestība pret šo sporta veidu man ir saglabājusies.
Pēc karjeras beigām tev nav bijusi doma iesaistīties Latvijas basketbola dzīves uzlabošanā?
Es gribētu palikt basketbolā. Šī ir lieta, ko pārzinu vislabāk, bet šobrīd grūti ko teikt. Noteikti pēc karjeras beigām kaut kādā veidā es būšu saistīts ar basketbolu.