Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) nākamās nedēļas sākumā gaidāmajā Sesijā jāpieņem «ļoti svarīgi lēmumi», svētdien pauda organizācijas prezidents Tomass Bahs, paužot cerību, ka tiks atbalstīts ierosinājums vēlāk šogad balsot uzreiz par divu olimpisko spēļu rīkotājiem.
Losandželosa un Parīze pretendē uz 2024.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkošanu, tomēr otrdien, visticamāk, tiks pieņemts lēmums, ka septembrī Peru galvaspilsētā Limā paredzētajā kongresā vienai no šīm pilsētām tiks piešķirtas šīs tiesības, bet otra rīkos sacensības 2028.gadā.
«Mums gaidāmas interesantas dienas Lozannā,» Bahs svētdien preses konferencē atklāja SOK Sesiju. «Tajās jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi, bet vēl vairāk tādi būs Limā.»
Pirms tam piektdien Bahs preses konferencē olimpisko spēļu rīkotāju noteikšanu uzreiz divām pilsētām nosauca par «zelta iespēju olimpiskajām spēlēm un SOK».
Šī būs pirmā reize gadsimta laikā, kad vienā dienā nosaka divu olimpisko spēļu rīkotājus - 1921.gada jūnijā tika noteikts, ka Parīze uzņems olimpiskās spēles 1924.gadā, bet Amsterdama - 1928.gadā.
Parīze un Losandželosa palika kā vienīgās pretendentes uz 2024.gada olimpisko spēļu rīkošanu, kad pārsvarā finansiālu iemeslu dēļ kandidatūras atsauca Budapešta, Roma, Hamburga un Bostona. Kopš tā laika aktīvi tiek runāts, ka šīs divas pilsētas varētu sadalīt nākamās divas Olimpiādes. Normālā gadījumā 2028.gada olimpisko spēļu rīkotāja būtu jānosaka 2021.gadā.
Parīze un Losandželosa olimpiskās spēles iepriekš uzņēmušas pa divām reizēm - Francijas galvaspilsētā šis prestižais forums risināsies 1900. un 1924.gadā, bet ASV pilsēta uzņēmusi 1932. un 1984.gadā.
Neskatoties uz SOK centieniem mazināt olimpisko spēļu rīkošanas izmaksas, tās turpina augt - 2012.gada Londonas olimpiskās spēles izmaksāja 8,8 miljardus mārciņu (9,9 miljardus eiro), bet 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu jaunākais budžets ir 17 miljardi dolāru (15,5 miljardi eiro) jeb aptuveni tikpat cik Bosnijas un Hercegovinas iekšzemes kopprodukts. Apstiprinot uzreiz divu olimpisko spēļu rīkotājus, nākamo reizi līdzīga balsošana būs jāveic vien 2025.gadā, kas dos SOK vairākus gadus laika, lai padarītu lētāku spēļu uzņemšanu.
Līdzīga situācija ir arī ar Ziemas olimpiskajām spēlēm - uz 2022.gada olimpiskajām spēlēm kā vienīgās kandidātes palika Pekina un Almati, bet uz iespēju rīkot 2026.gada Olimpiādi pagaidām nav neviena pretendenta. Tikmēr 2014.gadā Krievija iztērēja vairāk nekā 50 miljardus dolāru (45 miljardus eiro), lai sarīkotu Olimpiādi Sočos.
