Skanstes rajonā top Latvijā pirmais skrejceliņš ar mīksto segumu

Kā norāda Elektrum Olimpiskā centra vadītāja Zane Grundiņa-Arāja, pie šī projekta tiek strādāts kopš 2008. gada. «Skriešana ir viens no kvalitatīvākajiem un efektīvākajiem kardio treniņiem, ar kuru var nodarboties jebkurš, jo tam nav vajadzīgas lielas investīcijas. Taču, ja nav piemēroti apavi un tiek skriets pa asfaltu vai bruģi, kā arī nav veikta atbilstoša iesildīšanās, agri vai vēlu tiek bojātas locītavas. Pirmās pazīmes ir velkoša sajūta ceļos, kā arī mugurā, ko pēc tam ir grūti novērst. Olimpiskā centra tuvumā un citviet Rīgā cilvēki skrien pa zālāju, tātad skrējēji izvēlas mīkstāku segumu, tādēļ pieprasījums pēc speciāla seguma skrejceliņa ir,» skaidro Grundiņa-Arāja.

Tā kā liela daļa komandu, kas trenējas Elektrum Olimpiskajā centrā, ja laikapstākļi atļauj, kardio treniņu veic ārā, dzimusi ideja nodrošināt sportistiem un sporta entuziastiem atbilstošu infrastruktūru.

Taču līdz šim ideja atdūrusies pret lokālplānojuma trūkumu Skanstes rajonā. Jaunajā lokālplānojumā, kas sabiedriskajai apspriešanai tiks nodots vasarā, celiņš ir iekļauts. «Veselība ir svarīga. Kvalitatīva sporta infrastruktūra ir viens no nosacījumiem, lai mazinātu traumatismu un veicinātu vēlmi skriet,» ir pārliecināta sporta centra vadītāja.

«Valsts tērē ievērojamus finanšu resursus cilvēku ārstēšanai, bet maz tiek domāts par preventīviem pasākumiem – kvalitatīvas sporta infrastruktūras nodrošināšanu, kas ir viens no pamatiem veselīga dzīvesveida popularizēšanai un realizēšanai,» uzsver Grundiņa-Arāja.

Skanstes rajons par skrejceliņa izveides vietu izvēlēts Olimpiskā centra tuvuma dēļ un arī tādēļ, ka šo rajonu plānots attīstīt kā kvalitatīvu dzīvesvietu tai sabiedrības daļai, kurai veselīgs dzīvesveids nav vienaldzīgs.

Līdz šim par skrejceliņu ar mīksto segumu neviens neesot domājis, jo lielākoties notiek koncentrēšanās uz projektiem, kuros iespējams nopelnīt. Taču šis ir tipisks sociālais projekts, kura vienīgais mērķis ir vides uzlabošana.

Pasaulē šāda pieredze ir izplatīta, piemēram, Holandē, Kanāda un citur. «Tā ir investīcija, kas nav peļņu nesoša. To var atļauties attīstītas domājošas un līdzatbildīgas valstis, ceru, ka tāda vēlas būt arī Latvija,» ir pārliecināta centra vadītāja.