Itālijā negribīgi iesaistās cīņā pret rasismu futbolā

Desmit dienas pēc Ganas izlases un kluba «Pescara» pussarga Saleja Muntari veiktā demarša, kad par neidentificētu skatītāju izkliegtiem rasistiskiem apvainojumiem izbraukuma spēlē pret «Cagliari», mājinieku klubs nesaņēma nekādu sodu. Turpretī sodīts tika pats Muntari par to, ka mudināja tiesnesi pārtraukt spēli.

Par sašutuma izpausmēm Muntari tika brīdināts ar dzelteno kartīti, kas brīdi vēlāk pārvērtās sarkanajā ar automātisku vienas spēles diskvalifikāciju. Pret šādu lēmumu protestēja Starptautiskā Profesionālo futbolistu federācija (FIFPro) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību aģentūra, kas panāca diskvalifikācijas atcelšanu.

Tikmēr pagājušās nedēļas nogalē «Juventus» marokāņu aizsargs Medhi Benatija pārtrauca televīzijas interviju, kad fonā bija saklausījis apvainojumus, kas klasificējami kā «pazemojoši».

«Notikums ar Muntari ir ļoti zīmīgs, taču tikai tāpēc, ka viņš uz to reaģēja. Diemžēl visi notikumi ir cieši saistīti,» domā sociologs un publicists Mauro Valeri. «Un šādas lietas notiek ne tikai A un B sērijas čempionātos. Jaunatnes līgās pēdējo divu gadu laikā fiksēti 80 gadījumi, kad apvainoti melnādainie futbolisti. Parasti ar to izceļas pretinieku vecāki, taču gandrīz nekas nav darīts, lai to izskaustu.»

A sērijā ir paredzēti bargi sodi par rasisma izpausmēm - līdz pat spēļu aizvadīšanai pie tukšām tribīnēm, taču nav izslēdzamas ļaunprātības no pretinieku līdzjutējiem, kādēļ sodu neviens nesaņem. Ir grūti identificēt konkrētu traucējušo skatītāju, bet klubi nav atbildīgi par to, jo baidās zaudēt kaislīgākos, bieži vien ekstrēmākos atbalstītājus, pat ja tie pārstāv kriminālās aprindas.

Valeri atzīst, ka no uzbraukumiem nav pasargāts arī Itālijas slavenākais melnādainais spēlētājs Mario Balotelli. «Viņš spiests klausīties nebeidzamus apvainojumus, kā arī nekad nav atbalstīts mēģinājumos tos izbeigt,» atzīmē Valeri, piebilstot, ka baltādainie itāliešu futbolisti nelabprāt iesaistās pret rasismu vērstās kampaņās. «Ja kāds saka, ka ir pret rasismu, viņu varbūt sāks uzskatīt par komunistu.»

Arī ietekmīgi Itālijas politiķi izvairās no atbalsta kampaņām pret rasismu. Pēdējos trīs gados valstī ieradušies vairāk nekā pusmiljons migrantu, galvenokārt no Āfrikas. «Runāt par rasismu tagad nozīmē zaudēt balsis vēlēšanās,» skaidro Valeri.

Savukārt «Juventus» aizsargs Džordžo Kjelīni nepiekrīt, ka problēma meklējama tikai Itālijā, atzīmējot, ka tā ir globāla parādība.

«Es tikai ceru, ka pēc iespējas ātrāk runāsim tikai par to, ko Kjellīni, Benatija, Muntari rāda laukumā. Vai viņi spēlē labi vai ne tik labi,» pauž Valeri, uzsverot, ka pati no sevis problēma neatrisināsies.

Jau kopš 2013. gada Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA) ir rekomendējusi tiesnešiem apturēt spēli, ja tribīnēs vai laukumā novērotas rasisma izpausmes. Tiesneši drīkst pārtraukt spēles jau pie pirmās šādas izpausmes. Nacionālās federācijas un čempionāti ir aicināti publiski nosodīt jebkādus šādus pārkāpumus.

UEFA aicinājusi nacionālos čempionātus arī pieņemt stingrākus mērus gadījumos, kad rasisma izpausmes tikušas pierādītas, kā arī lūgusi attiecīgus sodus piemērot ar vietējo varasiestāžu starpniecību.

Tāpat UEFA iedrošina futbolistus un trenerus publiski informēt par katru šādu gadījumu, pat ja tas nozīmētu savu komandas biedru vai atbalstītāju kritizēšanu.

Ar rasismu sevišķi izcēlušies līdzjutēji ne tikai Itālijas, bet arī Spānijas, Krievijas un vairāku citu valstu futbola čempionātos, to klubiem regulāri saņemot prāvus naudas sodus.

Rasisma problēmu sekmē arī anonimitāte sociālajos medijos, ne tikai skatītāju uzvedība klātienē stadionos.