Kaspars Zlidnis: Skriešanai nepieciešams atrast līdzsvaru starp treniņiem un atpūtu

Skriešana un atjaunošanās

Visticamāk, katrs no mums vismaz kaut reizi ir saskāries ar smeldzošu sajūtu muskuļos pēc iepriekšējā dienā aizvadīta intensīva treniņa. Galvenā kļūda šādās reizēs ir cerēt, ka organisms atjaunosies, ja visu dienu pavadīsim nekustīgi. Gluži pretēji – labākais risinājums ir doties vieglā skrējienā. Atjaunošanās notiek, jo lēna skrējiena laikā muskuļi tiek vairāk apasiņoti, apgādāti ar skābekli un vajadzīgajiem mikroelementiem, mazinot spēka treniņu radītās muskuļu sāpes un veicinot ātrāku atjaunošanos. Nedrīkst aizmirst, ka skriešana vienlaicīgi sekmē arī daudzu muskuļu attīstību, jo skrienot kustas viss ķermenis. Tiek noslogotas gan kājas, gan muguras lejasdaļas un vēdera muskulatūra. Arī rokas dinamiski piedalās kustībā, izjūtot vieglu slodzi.

Skriešana un domu sakārtošana

Ne velti skriešanu bieži sauc par sava veida meditāciju. Pavadot vismaz 30 minūtes vienatnē ar sevi, ieklausoties savā elpošanas ritmā un domās, ir iespējams nodrošināt sev kvalitatīvu atslodzi no ikdienas stresa. Skrējiens var kalpot kā labs iemesls, lai veltītu laiku sev, pat pieņemtu lēmumus un atrisinātu problēmas. Skriešana sniedz arī jaunas sajūtas un pastiprina maņas – sākam pamanīt lietas, kurām ikdienas steigā paejam garām, spilgtāk izjūtam gadalaiku maiņu un smaržas. Skriešana ir arī sevis disciplinēšana. Ārā ir pārāk slikts laiks, grūti no rīta piecelties agrāk, vakarā ir tumšs – pārvarot šādus aizbildinājumus, varēsi lepoties ar sevi, gūt pārliecību par savām spējām un ilgtermiņā produktīvi darboties arī citās dzīves jomās.

Skriešana un enerģija

Skriešana ir labs veids, kā izvairīties no vienveidīgas slodzes. Fizisko aktivitāšu laikā notiek gan enerģijas ražošana, gan tās izmantošana. Ir svarīgi atcerēties, ka dažādiem sporta veidiem šis process notiek atšķirīgi. Tiek izšķirta aerobā un anaerobā slodze. Skrienot zemā vai mērenā intensitātē, enerģijas ražošana notiek aerobā slodzē. Šo treniņu laikā saražojam vairāk enerģijas, kas nepieciešama fiziskajai slodzei, piemēram, cilājot svarus vai nodarbojoties ar CrossFit. Kaspars uzskata, ka gudras treniņu plānošanas noslēpums ir slodžu maiņa. Tā ļauj izvairīties gan no fiziskas, gan no emocionālas rutīnas. Daudzveidīgas, gudri sabalansētas aktivitātes ir labākais veids sevis attīstīšanai. Atsevišķu ķermeņa daļu trenēšana ir vakardiena. Gudrība ir paņemt sev labāko no tā, ko sniedz katrs sporta veids. Patīkamus rezultātus iespējams sajust jau pēc pirmajām nedēļām, bet ir jāatceras, ka skriešana ir ilgtermiņa process. Tas nozīmē, ka nedrīkst sev uzstādīt nereālus mērķus, piemēram, skriet katru dienu vai uzreiz pieteikties maratonam.

Skriešana un kļūdas

Lai izvairītos no nevajadzīgām traumām un nesabojātu skriešanas prieku, Kaspars dalās noderīgos padomos: «Ja sportists nolemj iekļaut skriešanu savā treniņu programmā, nepieciešams atrast līdzsvaru starp treniņiem un atpūtu. Ķermenim ir nepieciešams laiks, lai atjaunotos.» Kaspars uzskata, ka ar laiku ir jāiemācās ieklausīties savā ķermenī. Visdrošāk būtu visas aktivitātes piefiksēt pārskatāmā treniņu plānā. Vēl viena būtiska skrējiena sastāvdaļa ir vingrojumi pirms un pēc skrējiena. «Gan iesācēji, gan profesionāli skrējēji mēdz noslinkot ar iesildīšanos un atsildīšanos. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka tas ir skriešanas pamats,» skaidro Kaspars. Iesildoties izvairāmies no nepatīkamiem savainojumiem un uzlabojam locītavu kustības. Vienkāršāk sakot – pamodinām savu ķermeni. Savukārt atsildīšanās pakāpeniski nomierina sirdsdarbību un palīdz ķermenim ātrāk un pilnīgāk atjaunoties.