Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta laikā dzīvo Ķelnes viesnīcā «Maritim», kas atrodas Reinas krastā, salīdzinoši netālu arī no hokeja halles, kuru var sasniegt, veicot divu pieturu braucienu ar tramvaju, vai 20 minūšu laikā ar autobusu. Protams, katrai komandai ir savs autobuss, taču Latvijas izlases puiši šad tad nesmādē arī sabiedrisko transportu, jo ar to «Lanxess Arena» varot nokļūt ātrāk.
Hokejistu viesnīca - lēns internets un siltumnīcas efekts
Viesnīcā, kurā bez Latvijas dzīvo vēl piecas komandas (Zviedrija, ASV, Slovākija, Dānija un Itālija), kā jau pieczvaigžņu hotelim pieklājas, apkalpošanas un sadzīves līmenis ir augsts, taču arī tajā ir savas nianses un mīnusi.
Jautājot hokejistiem par sadzīves apstākļiem, pirmais, kas tiek minēts, - lēns internets, kurš velkas kā gliemezis. «Internets ir ļoti švaks, bet mammai, tētim piezvanīt var, savukārt bez video «Facebook» arī var iztikt. Ēdināšana ir normāla, lai gan sāk nedaudz apnikt, taču viss ir kārtībā un pieņemami,» norāda izlases debitants Uvis Balinskis.
Tāpat sākumā nedaudz nepierasti bijis, ka Latvijas hokejistu numuriņu logi neiziet uz ielu vai pagalmu, bet gan uz viesnīcas iekšpagalmu, kurš atrodas zem stikla jumta, veidojot tādu kā siltumnīcas efektu. Hokejisti atzīst, ka tieši tāpēc nav jēgas vērt vaļā logu, lai tiktu pie svaiga gaisa.
«Ierodoties viesnīcā, pirmajās dienās numuriņos bija ļoti karsts, taču pēc tam tika noregulēti kondicionieri, kā mēs smējāmies - tajos salēja freonu, tāpēc tagad viss ir kārtībā,» atzina izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.
Tikmēr par ēdināšanu spēlētāju domas dalās. Vieniem viss liekas pieņemami, citi rauc degunu, ka, piemēram, visu laiku nav pieejama hokejistu tik iecienītā vista ar makaroniem.
«Ar ēdināšanu viss ir kārtībā, ēdienkarte tiek pamainīta, vienu dienu bija steiks, citu vista,» sacīja vēl viens komandas pirmgadnieks Rihards Bukarts.
Tiesa, hokejisti nesmādē iespēju aiziet ko ēdamu nopirkt arī pilsētā, jo, kā paši atzīst, nedrīkst tikai gulēt viesnīcas gultā, bet svaigā gaisā jāpavēdina galva.