Diezgan dīvains kvartets? Vai ne? Hokeju kopā viņi nav spēlējuši, bet ir kopā vienā komandā - Latvijas izlasē pasaules čempionātā Ķelnē. Kas nu jau uzvarējusi trīs spēles no trim un ir 1. vietā Ķelnes grupā. Dažiem varbūt gaidīti, bet lielākajai daļai hokeja pasaules droši vien negaidīti. Jā, Dānija, Slovākija un Itālija nav hokeja pasaules dūži, bet, lai tiktu starp labākajiem, ir jāuzvar arī tie, kas ir mums blakus vai aiz mums. Latvija un vecais Rīgas «Dinamo» itin bieži ir situši varenos, bet dabūjuši pa muti no savas svara kategorijas «bokseriem». Izskatās, ka kanādietis Bobs Hārtlijs šo tradīciju būs lauzis. Kādā veidā?
Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Ruā, Džeksons, Preslijs un Hārtlijs!
Protams, ar darbu, bet daudz strādājuši ir arī viņa priekšgājēji. Radot pozitīvu gaisotni komandā, bet vai tad jūs kādreiz esat dzirdējuši, ka mikroklimats slikts? Es ne! Jā, Bobs ir arī iedvesmotājs. Taču tāds bija arī Teds Nolans. Bet ar iedvesmošanu vien tālu neaizbrauksi. Informācija no komandas iekšienes.
Miks Indrašis, kurš ārpus laukuma un dažkārt arī laukumā ir īsts Rīgas pašpuika, Hārtliju respektē. Ne tikai respektē, bet ciena un varbūt pat... mazliet baidās. Labi - ne jau baidās, jo uzbrucējs, kurš baidās, nevar iemest ripu vārtos.
Miks pirmajā mačā pret dāņiem iemeta divas, pēc tam uzdejojot Maikla Džeksona stilā. Pozitīvo emociju nekad nevar būt par daudz!
Par tām rūpējas arī otrs mūsu dziedonis. Elvis. Lugāno hokeja fani jau vairākas sezonas skandē: «Elvis ir dzīvs! Viņš ir Lugāno vārtos!» Deviņu punktu seriālā Merzļikins ir atslēgas figūra. Veikls, atlētisks, ar smaidu sejā. Ko vairo Hārtlija salīdzinājums: «Zināju, ka Elvis ir stiprs, bet negaidīju, ka tik stiprs. Kā Ruā...»
Latvijā katrs hokeja fans zina Kolorādo «Avalanche» vārtu sargātāju Patriku Ruā, kurš Hārtlijam un arī Ozo palīdzējis tikt pie Stenlija kausa. Kur nu vēl lielāka uzslava, ja tevi salīdzina ar Ruā?
Taču nevajag iedomāties, ka Hārtlijs tāds uzslavu dalītājs vien ir. Par to pēc 1:3 pārliecinājās kāds slovāku žurnālists, mēģinot uzdot jautājumu par to, ka Latvijas hokejisti esot... simulējuši. Hārtliju tas aizskāra personīgi, un viņš piedāvāja zaudētāju komandas žurnālistam iedzert vēl vienu alu. Tā sakot, acu gaišumam, bet, ejot prom no preses konferences, Bobs vēl nav bijis nomierinājies: «Fucking idiot! Fucking idiot!» Atpazīstat kādu mums labi zināmu treneri? Jā, jā! Tas ir Oļega Znaroka stilā. Kurš vienmēr un visur aizstāv savējos. Kuriem vienmēr ir taisnība! Normālā komandā tā jābūt.
Ziemeļamerikas kolēģiem piebilstot, ka šāds Hārtlijs esot tas Hārtlijs, kurš strādājis NHL. Skarbs! Ass! Lai visus nelabvēļus dzītu tālāk no savas komandas.
Loģiski - Hārtlijs zina, ka šo video no preses konferences skatīsies arī Latvijas izlases spēlētāji. Ja treneris par mums tā sitas... Mēs nedrīkstam atpalikt!
Ja par hokeju, tad pirmajās divās spēlēs Latvija dāņiem un slovākiem uzspieda savu gribu. Nu labi - dāņiem tikai no otrās trešdaļas. Bet spēja lauzt spēli. Kas iepriekšējos gados pret dāņiem nu jau pasen nebija izdevies.
Pret Slovākiju jau no pirmās minūtes spēlējot kā pirmais numurs. Un gan jau slovāki arī saprata, ka šis zaudējums Latvijai viņus attālina no ceturtdaļfināla.
Tāpēc sitās ne pa jokam. Un sita visus, kas stājās viņiem ceļā.
Ja par pirmajām divām spēlēm var teikt, ka Hārtlijam un Latvijai blakus stāvēja gan veiksme, gan tiesneši, tad paldies Itālijai, kas atgrieza mūs realitātē. Nu nav elites grupā vāju komandu! Ko man vēlreiz «Hokeja diētā» atgādināja 15 pasaules čempionātos Latvijas izlasē spēlējušais Edgars Masaļskis. Latvija strādāja, un Hokeja dievs atalgoja mūs ar Andra Džeriņa uzvaras vārtiem. Fu!
Labāk tomēr nesmuka uzvara nekā skaists zaudējums!
Paldies, Itālija! Šī skola mums lieti var noderēt turpmākajās spēlēs. Pret ASV, Zviedriju, Krieviju un Vāciju.