Viedoklis: Svarīgākie mači Latvijas hokejistiem priekšā

Latvijas izlase pavasara maratonam sagatavojusies organizēti, gandrīz divu mēnešu ilgais sagatavošanās posms ir nesis augļus. Līdz šim mūsu izlase nav spēlējusi tik organizētu un agresīvu hokeju. Pirmās iezīmes ceļā uz jauno laiku hokeju bija redzamas pārbaudes spēlēs. Pirmajās pārbaudēs pret Krieviju hokejisti vēl nebija pieraduši pie jaunās sistēmas, toties pret vāciešiem Hārtlija zobratu sistēma tikšķēja pārliecinošāk. Jāpiekrīt galvenā saimnieka [Elvja Merzļikina interpretācijā - aut.] nenogurdinoši atkārtotajai frāzei par jaunas identitātes un kultūras veidošanu Latvijas hokejā.

Latvijas izlase ir izmantojusi četrus no deviņiem vairākumiem, kas lietderību dod mazliet mazāk par pusi - 44,44%. Starptautiskās hokeja federācijas (ne)nopietnajā rangā mūsu vārtsargu Elvi nodēvēja par karali. Viņam ir pamats tādam justies, jo divās spēles ir ielaidis tikai vienus vārtus. No 57 metieniem Merzļikins ir atvairījis 56, vienīgo ripu slovāki iemeta vairākumā. Elvis ir atvairījis 98,25% pretinieku metienus, viņa darbība laukumā ir apbrīnojama, ne velti Hārtlijs viņa spēli salīdzināja ar Patriku Ruā. Pirmajā mačā pret Dānijas hokejistiem akli, intuitīvi vai kāda cita faktora iespaidā Merzļikins atvairīja dāņu aizsarga mesto ripu. Nevar zināt, kā mačs būtu iegrozījusies, ja ripa ielidotu Latvijas izlases vārtos, jo spēles pirmās divdesmit minūtes bija nervozas.

Latvijas izlase ir ceturtā jaunākā izlase čempionātā [25,56 gadi], jaunākas par mums ir tikai Kanādas, Krievijas un ASV izlases. Hokejs kļūst arvien ātrāks, tāpēc jauno hokejistu azarts uzlabo spēles asinsriti.

Svarīgs ir ne tikai azarts, bet arī izpildījums, - mēs esam ātri un spēcīgi. Valstsvienībā spēlē seši spēlētāji, kas ir 22 gadus veci vai jaunāki.

Maz laukumā ir redzēts Ralfs Freibergs, uz soliņa sēdējuši, bet pie spēlēšanas vēl nav tikuši Jānis Jaks un Vitālijs Pavlovs. Iespēju sevi pierādīt vajadzētu dot arī Frenkam Razgalam un Kristoferam Bindulim. Spēlē pret Itālijas izlasi virknējumos noteikti būs izmaiņas.

Spēles pirmās minūtes pret slovākiem pierādīja, ka varam pārsteigt pretinieku. Kamēr slovāki atkopās, tikmēr Latvijas hokejisti veidoja momentus. Pirmās trešdaļas beigās slovāki gan sāka aktivizēties, bet vārtus neguva. Tāpat neiztika bez asumiem jau pirmajā trešdaļā, konfliktu atrisināšanā aktīvi iesaistījās Artūrs Kulda.

Viņš arī ir viens no aizsargiem, kas regulāri lieto spēka spēli. Viņam jāparāda savs cīņasspars divtik, jo Helsinku «Jokerit» komanda neplāno pagarināt līgumu ar aizsargu nākamajā sezonā.

Lai gan laiki, kad pasaules čempionātā varēja nopelnīt līgumu, ir beigušies, vēl jo vairāk tādam pieredzējušam spēlētājam kā Kuldam nekas nav jāpierāda.

Atgriežoties pie izlases snieguma, kopumā visa aizsardzības līnija priecē ar savu pārliecību. Hārtlijs aizsargiem piekodinājis: ja ir iespēja palīdzēt uzbrukumā, tad jādodas uz priekšu. Aizsargu taktiskos papildinājumus labi izmanto Cibuļskis, Kulda un Balinskis. Ne velti Cibuļskim un Balinskim uzticas vairākumā, jo viņi ar savu spēli pārliecina.

Jaunais aizsargs Uvis Balinskis sevi veiksmīgi pierādīja Rīgas «Dinamo» rindās, arī izlases sastāvā ventspilnieks darbojās pārliecinoši. Nebaidās mest pa vārtiem, ja situācija arī ļautu piespēlēt partnerim, - katrs metiens var noslēgties rezultatīvi.

Spēlē pret slovākiem aizsargs bieži tika masēts gar bortiem. Vienā no epizodēm pretinieks rupji iegrūda jauno hokejistu bortā, uz pārsistas acs rēķina Latvija nopelnīja piecu minūšu vairākumu un guva vārtus.

Piecu minūšu vairākumā Latvijas izlasei saspēle vedās, bet ripa līdz vārtiem nenonāca jeb metienu vispār nebija. Tas sāka atgādināt iepriekšējo gadu izlašu modeli, ka hokejisti cenšas izspēlēt līdz tukšiem vārtiem. Arī spēlē pieciem pret trim hokejisti nespēja izveidot bīstamus momentus. Piecu minūšu vairākuma pašā izskaņā, pēc rikošeta ripa tomēr ielidoja slovāku vārtos. Arī Girgensona vārtu guvums nolaida tvaiku iekarsušajiem dīvāna ekspertiem, kuri gaida ripu birumu no NHL veča. Z

emgus ir viens no lielākajiem darba zirgiem Latvijas izlases sastāvā - mazākuma neitralizācijas meistars. Pretspēlētājiem neļauj izpausties, jo sēžas virsū un traucē atdot vieglas piespēles.

Trešais uzbrucēju virknējums jeb spēka maiņa Ķēniņš - Girgensons - Skvorcovs lieliski tiek galā ar savu uzdevumu - pretinieku līderu neitralizāciju. Pirmajā spēlē pret dāņiem Girgensona maiņa tika galā ar Regina virknējumu. Ķēniņš un Girgensons ir Ziemeļamerikas tipa spēlētāji, kuri nebaidās lietot spēka spēli un labi aizsargājas savā zonā. Gunārs Skvorcovs pa malu labi iederas uzbrucēju trijniekā, hokejists vairāk bija redzams spēlē pret Dāniju, kad bloķēja metienus, apbruņoja pretiniekus, izveidojot vārtu gūšanas iespējas partneriem.

Drošs izskatās arī ceturtais virknējums, kur diviem darba zirgiem Meijam un Bičevskim pa vidu ielikts universālais centra uzbrucējs Teodors Bļugers. Labi darbojās iemetienos, kas ļauj viņa partneriem izpausties. Spēlē gudru un nosvērtu hokeju, nestandarta situācijās izvēlas labāko iespējamo variantu, atrodot, kam atdot piespēli, vai uzņemoties iniciatīvu. Pirmās divas spēles bija labs aklimatizācijas periods, nākamajās spēlēs Teda lomai komandā jāaug.

Mūžam aktuālais temats par tiesnešiem beidzot ir atrisināts, čempionāta rīkotāji ir izvēlējušies labāko formulu, kā nozīmēt soģus mačiem. Iepriekšējos čempionātos tiesnešiem spēļu grafiks bija izdalīts pāris dienas uz priekšu.

Tādējādi ļaujot gan kārtīgi atpūsties, gan veikt citas mahinācijas, kas iespaido rezultātu. Šogad čempionātā tiesneši nozīmējumus saņem katras dienas plkst. 11:00. Tiesneši vairs nevar apmānīt ne sevi, ne citus, - disciplīna jātur grožos.

Latvijas izlase šopavasar mūs ir iepriecinājusi ar divām uzvarām, cerams, ka turpinājums būs tikpat ražīgs. Provizoriski tiek lēsts, ka grupu turnīra svarīgākā spēle Latvijai būs 16. maijā pret mājinieci - Vācijas izlasi. To pašu izlasi, kura mūs sarūgtināja Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Rīgā. Tomēr nezīlēsim kafijas biezumos, bet krūzi piepildīsim ar uzvaras kompotu, lai vīriem veiktos.