Tiesā apstrīd Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Sausnīša pārvēlēšanu amatā

_{(Pievienota 2.rindkopa.)}

Februārī Sausnītis pārliecinoši tika pārvēlēts LVF prezidenta amatā, jo par viņu balsoja 53 no 58 balsstiesīgajiem kopsapulces biedriem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka pieteikums ir saņemts šodien un tiesa septiņu dienu laikā izlems, vai ierosināt lietu.

Sausnītis LVF prezidenta amatā ir jau trešo termiņu. Pirmo reiz viņš šos pienākumus pildīja no 2004. līdz 2008. gadam, tad LVF vadīja Almers Ludviks, bet amatā Sausnītis atgriezās 2013. gada janvārī.

«2017. gada 3. februārī notika LVF kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs Sausnītis. Biedrība «Es par volejbolu!», kas par savu galveno mērķi izvirzījusi ilgtermiņa attīstības plāna iedzīvināšanu Latvijas volejbola sabiedrībā, šajā laika posmā iepazīstoties un izvērtējot pieejamos kopsapulces dokumentus, kā arī saņemot informāciju no citiem federācijas juridiskajiem biedriem, secina, ka notikušās LVF prezidenta pārvēlēšanas gaitā konstatējama virkne būtisku pārkāpumu. Likumā noteiktajā kārtībā esam iesnieguši prasību tiesā, ar ko tiek apstrīdēts notikušās kopsapulces sasaukšanas un prezidenta kandidāta izvirzīšanas process,» norāda biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Timermanis.

Saskaņā ar LVF statūtiem organizācijas prezidenta kandidāti ir jāizvirza vismaz mēnesi pirms pārvēlēšanas kopsapulces norises, bet par sapulces sasaukšanu valdei ir savlaicīgi jāinformē juridiskie biedri, informē biedrība.

«Mūsuprāt, pārkāpumi ir ne tikai juridiska rakstura (nav LVF valdes lēmuma par kopsapulces sasaukšanu, uzaicinājums uz kopsapulci nosūtīts informatīvas e-pasta vēstules formā no federācijas ģenerālsekretāra e-pasta, kuram saskaņā ar LVF statūtiem nav šādu tiesību), bet ir bijusi acīmredzama organizācijas vadības vēlme iespējami klusāk pārvēlēt iepriekšējo prezidentu. Par to liecina gan lielā slepenība, jo informācija nebija pieejama nedz masu medijiem, nedz mājaslapā, gan arī nosūtīšanai izvēlētais laika posms - tieši pirms Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām 19. decembrī. Tas nozīmē, ka daļa juridisko biedru, kas ar šo e-pasta vēstuli iepazinās tikai pēc svētku brīvdienām, pat teorētiski nevarēja izvirzīt savu prezidenta kandidātu, jo pieteikšanās termiņš bija 3.janvāris,» uzsver Timermanis.

Aprīļa vidū biedrība «Es par volejbolu!» par šiem konstatētajiem pārkāpumiem ir ziņojusi arī sporta veidu federācijas pārraugošajai organizācijai - Latvijas Sporta federāciju padomei.

Tāpat biedrība atgādina, ka 3.februāra kopsapulcē tika iesniegts 12 LVF juridisko biedru, kas ir teju 20% no visiem organizācijas biedriem, parakstīts oficiāls iesniegums par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kurā tiktu skatīts Latvijas volejbola attīstības plāns turpmākajiem četriem gadiem. Šis iesniegums trīs mēnešu laikā LVF valdē kopš iesniegšanas brīža tā arī neesot izskatīts.

«Par to, ka nepieciešams arī nopietns šā brīža LVF darbības audits, šaubu nav - sacensību organizācijas ziņā federācija atpaliek no citiem volejbola sacensību organizatoriem, toties dalības maksas un citi maksājumi ar katru gadu pieaug. Joprojām nevienai LVF organizētajai līgai nav ģenerālsponsora vai cita veida atbalstītāja. Savukārt situācija ar LVF lēmumu valsts finansējuma novirzīšanai nevis pludmales volejbola komandu sagatavošanai Eiropas čempionāta finālturnīram, bet gan atsevišķu LVF sekretariāta darbinieku atalgojumam, parāda finanšu caurskatāmības un elementāras prioritāšu problēmas,» akcentē K. Timermanis.

Biedrība «Es par volejbolu!» norāda, ka saskaņā ar 2016. un 2017. gada LVF budžeta datiem šīs sabiedriskās organizācijas ieņēmumu struktūrā ir gandrīz tikai valsts un pašvaldību finansējums. Vienīgais sponsors ir apdrošināšanas sabiedrība «Ergo», kas atbalsta Latvijas čempionātu pludmales volejbolā.