Sanmarīno Lielās balvas izcīņa pirms 23 gadiem bija un joprojām ir vienas no traģiskākajām Formula 1 sacensībām vēsturē, jo dzīvību tajās zaudēja divi sportisti.
23 gadi kopš Sanmarīno GP izcīņas, kad bojā gāja divi piloti
Austrietis Rolands Racenbergers dzīvību zaudēja sestdienas kvalifikācijas sacensībās, kad pie ātruma nedaudz virs 300 kilometriem stundā nolūza viņa Simtek formulas priekšējais antispārns, tā vairs nebija kontrolējama un gandrīz nesamazinot ātrumu ietriecās betona nožogojumā. Autosportists ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā, taču tur no gūtajām traumām mira.
Pēc notikušā vairākas komandas kvalifikācijas sacensības neturpināja, taču Lielās balvas izcīņa svētdien, 1.maijā tomēr notika. Tā, kā zināms, liktenīga kļuva trīskārtējam F-1 pasaules čempionam, Williams pilotam Airtonam Sennam, kurš vienā no līkumiem ar vairāk nekā 200 kilometriem stundā ietriecās betona sienā. Pēc ilgstošas aprūpes trases malā Senna tika nogādāts slimnīcā, tomēr viņa dzīvību glābt neizdevās.
Un šeit jāpiebilst, ka 1994.gada Sanmarīno Lielās balvas izcīņa varēja būt vēl traģiskāka, jo šausminošu avāriju piektdienas, 29.aprīļa kvalifikācijas braucienos piedzīvoja cits brazīlietis, Rubenss Baričello. Jordan pilots vienā no trases pagriezieniem uzbrauca uz apmalītes, viņa formula pacēlās gaisā un ielidoja trases nožogojumā.
Brazīlieša pilotētais bolīds avārijā apmeta vairākus kūleņus pirms apstāšanās ar riteņiem gaisā un sportists zaudēja samaņu, tomēr viņa traumas nebija dzīvībai bīstamas. Jāpiebilst, ka Rubensa lauztā roka un deguns tika aprūpēti tajā pašā Boloņas Lielajā slimnīcā (Ospedale Maggiore di Bologna), kur tika nogādāti arī Racenbergers un Senna.
Lai arī nedēļas nogale bija vairāk nekā traģiska, Sanmarīno Lielās balvas izcīņa tomēr notika līdz galam un galveno trofeju tajā ieguva Benetton pilots Mihaēls Šūmahers.