Kas jauns hokejā? Runā Matulis: brīnumdaris Bobs bez brīnumnūjiņas

Bet mēnesi garajā nianšu apmācības nometnē taču piedalījās vēl astoņi «Dinamo» skolas uzbrucēji (Meija, Skvorcovs, Pavlovs, Dārziņš, Bičevskis, R. Lipsbergs, Galoha, Razgals), vēl četri dinamieši vai HK Rīga uzbrucēji (Saulietis, Jeļisejevs, G. Sprukts, Golovkovs) dažādu iemeslu dēļ pametuši Latvijas izlases nometni vai palūgti tajā vairs nepiedalīties.

Redzot, ka pret Krievijas olimpisko izlasi, starp citu, ļoti spēcīga komanda, ar mešanu nesokas, Hārtlijs pieprasīja, lai dodot jaunus spēlētājus.

Un LHF ģenerālkonsulāts (Koziols, Buncis, Baldonieks) sāka rakāties pa veco excel tabulu, kurš tad ir brīvs.

Un 3. aprīlī laimi paslidot «Volvo» hallē varēja izmantot septiņi «jaunie» - četri uzbrucēji Roberts Bukarts, Kirils Tambijevs, Oskars Batņa, Latvijas virslīgā diskvalificētais Koba Jass, kā arī trīs aizsargi - pērn pasaules čempionātā Maskavā spēlējušie Edgars Siksna un Maksims Širokovs, kā arī pirms tam izlases nometnēs pabijušais Edmunds Augstkalns. Vēl pēc dienas tika sagaidīts jaunais glābējs no Vašingtonas Kristofers Bindulis, bet 5. maijā uz ledus bija arī 2014. gada PČ dalībnieks Jānis Jaks. Kurš un cik daudz slidojis vai trenējies pēc sezonas beigām? Kas to zina. Tā Alpu līgā spēlējušais Batņa bija brīvs jau 26. februārī, bet kā iespējamais glābējs pieaicināts pēc piecām nedēļām... Skaidrs, ka tie, kas zem Hārtlija un Žaka Klutjē pātagas strādā jau no 6. marta, ir daudz labākā konkurences situācijā. Labāk apmācīti un treneru prasības zinoši.

Vai jaunpienācēji, kas izturēja konkurenci, kaut kā pārsteidza divos mačos ar Baltkrievijas, hm, laikam jau otro izlasi?

Tambijevs bija aktīvs un ar savām piespēlēm meklēja partnerus labākās pozīcijās, Batņa izmantoja sava auguma priekšrocības vārtu priekšā un garās rokas, spēlējot mazākumā.

Pēc vienas vai divām spēlēm grūti noteikt, kurš varētu būt papildinājums izlasei un kuram jāsaka paldies. Vajadzīgs garāks laika posms, lai izlasei piejaucētu tur agrāk nekad nespēlējušos. Pat Bukarts, kurš nav jauniņais, pēc sezonas vēl nejūtoties gatavs spēlēt uz pilnu klapi. Bet piespēli Indrašim atdeva elegantu. Ko darīt pēc diviem goliem četrās spēlēs? Aicināt vēl kādus no excel saraksta rezervistiem? Cerēt, ka Amerikā (arī NAHL?) no play-off ātri izkritīs daudzsološie juniori? Droši vien normāli būtu bijis, ja jau pirms spēlēm ar Baltkrieviju Hārtlija un Klutjē tandēms tiktu papildināts ar trešo treneri Arti Ābolu. Kurš varētu abiem dot sakarīgus padomus. Bet! Ābolam līdz aprīļa beigām naudu maksā Toljati «Lada», Latvijas Hokeja federācija vienošanos ar «Ladas» vadību par Arta brīvlaišanu neprata panākt, un Ābols ir savā pamatdarba vietā. Kas ir tikai loģiski. Tāpat kā NAHL komandas «Mudbugs» galvenais treneris Kārlis Zirnis, kurš arī iecerēts izlases treneru korpusā. Hārtlijam un Klutjē dažādos posmos palīgā mesti Ronalds Ozoliņš, Igors Smirnovs un Aldis Āboliņš. Nekādu pretenziju pret kādu no viņiem, bet laikam jau pirms pasaules čempionāta jāiespēlējas ne tikai komandai vien, bet saspēlētai jābūt arī treneru brigādei.

Neesmu redzējis Hārtlija/Klutjē Latvijas izlases gatavošanās plānu Ķelnei, bet divi mēneši ir stipri par daudz. It sevišķi, ja pamatmasa visu sezonu bijusi kopā «Dinamo». Ja marta sākumā trenēties sāktu labākie Latvijas čempionāta spēlētāji, tas būtu normāli. Kā Baltkrievijai, kas uz Daugavpili atveda 11 spēlētājus no Baltkrievijas čempionāta, Minskā atstājot lielāko un labāko daļu no Minskas «Dinamo». Bet Latvijas izlasē vairāki kopš 6. marta trenētie jau jūt fizisko (un emocionālo!) nogurumu.

Lai cik tas neliktos neloģiski, uzbrukumā tieši ir visvairāk skaidrības. Jau pagājušajā nedēļā trenēties sāka kapteinis Kaspars Daugaviņš, Čehijas ekstralīgā sestdien sezonu ar golu pabeidzis Andris Džeriņš (laikam jau vesels!), spēlē ar Krieviju Laura Dārziņa mikrotrauma nav būtiska (vai apdrošināšana jau ir?).

Re, veidojas Prāgas čempionāta DDD - Daugaviņš, Džeriņš, Dārziņš.

Indrašim un Bičevskim Daugavpilī tika «piespēlēti» Bukarts vai Ķēniņš, pēc spēlēm ar Franciju Rīgā jābūt Girgensonam, piemetam klāt Meiju un trīs maiņas gatvas. Plus mazākumam tiek trenēti Pavlovs un Skvorcovs. Kuru katru dienu klāt būšot Rihards Bukarts, kurš gan izlasē nav nekad bijis, gaidīti tiek arī Rodrigo Ābols, Mārtiņš Dzierkals (mocās ar traumām), Rūdolfs Balcers. AHL jau vēl ir Teodors Bļugers un Ņikita Jevpalovs. Tur jau veidojas pat konkurence.

Vai Hārtlijs/Klutjē domā ievērojami atjaunināt aizsardzības līniju? Daugavpilī otrajā mačā laukumā bija tikai viens vecais - Artūrs Kulda (1988), nu varbūt Ralfs Freibergs (1991) arī nav nekāds zaļais salātiņš. Bet Uvis Balinskis (1996), Kristaps Zīle (1997), Kristofers Bindulis un Jānis Jaks (1995). Slimi bija Guntis Galviņš un Oskars Cibuļskis, atlētikas zālē jau strādā Kristaps Sotnieks. Līdz pirmdienai izlases kandidātos bija arī Jēkabs Rēdlihs un pirmās nedēļas ugunsdzēsēju ķiveri nopelnījušais Georgijs Pujacs, kuram gan pēc divu treniņu izlaišanas ieteikts trenēties pēc galvenās komandas... Tāpat kā Saulietim kaut kad nometnes sākumā ieteikts paslidot kopā ar HK «Rīga».

Nekādai panikai gan joprojām vēl nekāda pamata nav, taču mazliet biedē, ka komanda, kas trenējusies jau piecas nedēļas, laukumā izskatās nepārliecinošāk par baltkrievu rezervistiem, kas trenējas tikai no 29. marta. Laika līdz pasaules čempionāta pirmajai spēlei vēl gana (6. maijs, Dānija), taču nu jau Hārtlijam un Klutjē būs jāstrādā treniņu un spēļu režīmā. Šīs nedēļas nogalē (14., 15.) spēles Sēderteljē ar Zviedriju, nākamās nedēļas beigās (21., 22.) Rīgā viesosies Francijas izlase, pēc tam jau Vācijā (30., 1. maijs) spēles ar Vāciju. Zinot, ka pasaules čempionāts tiks spēlēts lielajos laukumos (60x30), Hārtlijs labprāt trenētos «Arēnā Rīga», kur tāds ir. Gribēt jau mēs visi daudz ko varam...

Lai būtu arī kaut kas pozitīvs, jācer, ka Lieldienu nedēļā valdība piešķirs Latvijas hokeja izlases gatavošanās procesam 150 000 eiro.

Federācijas kase nu jau esot bijusi stipri tukša.